Piens lētāks nekā ūdens?

2009. gada 27. augusts 08:41

1844

Alūksnes un Apes novada zemnieki secina, ka piena iepirkuma cena ir sarukusi pretēji solījumiem un cerībām gada sākumā. Rudenī gan vidējai piena cenai vajadzētu pakāpties vismaz par santīmu, taču arī pussantīma kāpums daudz nozīmētu piena ražotājiem.

Piena cena – uz pusi mazāka
“Salīdzinājumā ar pagājušo gadu piena iepirkuma cena ir nogriezta uz pusi. Pērn tā bija 23 – 24 santīmi, bet tagad - tikai 11 – 12 santīmi par kilogramu piena. Zinu, ka citi saņem vēl mazāk. Mana saimniecība ir starp lielajiem piena piegādātājiem “Valmieras pienam”, kas gadā pārdod apmēram 360 tonnas piena. Ja varētu iegādāties vēl kvotas, piena daudzumu būtu iespējams palielināt,” spriež Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Kadiķi M.A.” īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis.

Tiesa, piena ražošanas paplašināšanai vajag arī naudu, kuras zemniekam šobrīd trūkst. Pārstrādes uzņēmumi par gaļu un pienu maksā maz, turklāt paliek parādā. M.Augstkalnietis priecājas, ka “Valmieras piens” sāk atmaksāt iekavēto atlīdzību. “Tas ir labi, jo varu vismaz degvielu vai rezerves daļas tehnikai nopirkt. Tā kā graudu iepirkuma cenas arī ir zemas, šobrīd govju ganāmpulks manai saimniecībai ir atbalsts. Šai nozarei ņemtie kredīti ir atmaksāti. Tas nozīmē, ka piena ražošanas izmaksas nav vairs tik lielas. Lopbarība tiek sagatavota ar savu tehniku, tāpēc jāpērk ir tikai mikroelementi un rauši,” secina zemnieks. Viņa ganāmpulkā ir vairāk nekā 60 govju, no kurām vidējais izslaukums pārsniedz 6000 kilogramus piena gadā. Turklāt tas ir ekstra klases piens.

Meklē, bet neatrod izeju
Savukārt Alsviķu pagasta zemnieku saimniecības “Lejaskļaviņi” īpašnieku Agri Gailīti zemā piena iepirkuma cena dzen izmisumā. Viņš būtu priecīgs, ja maksātu vismaz 10 santīmus par kilogramu piena. Tad varētu iztikt, taču tagad nav iespēju pabeigt barības šķūņa un fermas pārbūvi 20 slaucamu govju un teļu ganāmpulkam. A.Gailītis nespēj ražot pienu vēl lētāk, jo jau tagad tā cena ir zem pašizmaksas. “Valmieras piens” solījis iepirkuma cenu vairs nesamazināt, lai gan gada beigās paredzams piena un piena produktu cenu kritums veikalos. Taču lielāku piena iepirkuma cenu var panākt, tikai palielinot produkcijas apjomu un kvalitāti. Diemžēl A.Gailītim tāpat kā daudziem zemniekiem nav tādu iespēju. Ziemeru pagasta zemnieku saimniecība “Sliņķi” daļu 25 slaucamu govju svaigpiena un tā produktus pārdod Alūksnes tirgū. Tātad var gūt ienākumus uzreiz, lai gan peļņu tas nenes. Pārējais piens tiek pārdots SIA “Preiļu siers”. Pārstrādes uzņēmuma iepirkuma cena neapmierina ne “Sliņķu” saimnieci Violu Lāci, ne citus Alūksnes novada zemniekus. Tomēr šobrīd nav citu variantu, lai gan tie ir meklēti.

Piensaimnieku pacietības vadzis lūzīs
Nesen V.Lāce bija Zemnieku saeimā, kur diskutēja par 13 miljonu eiro sadali krīzes situācijā nonākušajiem piensaimniekiem. Nespēja vienoties liek prognozēt, ka tikai nākamgad zemnieki varētu saņemt 100 latus par govi. Tāpēc iespējams, ka jau šajā rudenī sāksies saimniecību bankroti. Tagad protestiem nav laika, bet drīz pacietības vadzis lūzīs. Tiesa, gada sākumā rīkotās akcijas tikai minimāli ir ietekmējušas situāciju piena lopkopībā. “Zemkopības ministra Mārtiņa Rozes demisija neko būtiski nemainīja. Solītie 27 miljoni latu, manuprāt, līdz zemniekiem nav nonākuši. Nedaudz ieskaitīja, bet pārējo solīja līdz rudenim. Tagad ministrs Jānis Dūklavs neko labāku jau nesola. Varbūt viņš neko nevar panākt? Par to ir grūti spriest,” secina M.Augstkalnietis.

Tā ir aksioma, ka piens nedrīkst būt lētāks kā ūdens. Turklāt zemnieki ilgstoši nevar izturēt piena iepirkuma cenu, kura ir zemāka par pašizmaksu. Ja Latvijai ir vajadzīga piena ražošana, tad valstī ir jāveic pasākumi nozares aizsargāšanai un stiprināšanai.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Piens lētāks nekā ūdens?

Kategorijas