Aizsardzības ministri tiekas Alūksnē

2020. gada 19. jūnijs 00:00

Šonedēļ Alūksnē tikās Baltijas valstu aizsardzības ministri, lai saskaņotu triju valstu pozīcijas vairākos aizsardzības un drošības jautājumos, iepazīstinātu kaimiņus ar Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas un poligona “Lāčusils” attīstību.

Saglabāt finansējumu
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks žurnālistiem teica: “Tā kā Latvija pusgadu ir prezidējošā valsts starp Baltijas valstu Aizsardzības ministrijām, tad es uzaicināju viņus šeit uz Alūksni, lai pirmām kārtām parādītu mūsu poligonu un mūsu bāzi, bet galvenais iemesls bija saskaņot vairākas mūsu starptautiskās pozīcijas klātienē.”
Viņš konkretizēja, ka tikšanās laikā bija nepieciešams apspriest Baltijas valstu pozīcijas, gatavojoties Eiropas Savienības (ES) un NATO aizsardzības ministru sanāksmēm, kur ir svarīgi jautājumi par sadarbību ar ASV, ES budžetu un starptautisko drošības politiku.
Tikšanās laikā A. Pabriks, Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs Raimundas Karoblis un Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks parakstīja trīspusēju apliecinājumu, kas paredz saglabāt aizsardzības nozares budžetu vismaz divu procentu apjomā no iekšzemes kopprodukta. Tāpat dokumentā apliecināts, ka NATO ir jāsaglabā atturēšanas politika, vēršoties pret NATO izaicinājumiem, kas nav mainījušies arī “Covid-19” krīzes laikā, kā arī pausta nepieciešamība ES daudzgadu budžeta ietvaros saglabāt finanses aizsardzības iniciatīvām, tostarp militārās mobilitātes iniciatīvai.
A. Pabriks atzina, ka ministrus ļoti uztrauc ES budžets, kur militārajai mobilitātei paredzēti pārāk mazi līdzekļi.

Kopīgi iepirkumi
J. Luiks stāstīja, ka tikšanās laikā ministri apsprieduši arī kopīgus iepirkumus. Latvija un Igaunija jau sadarbojas, lai nākotnē īstenotu kopīgu militārās tehnikas iepirkumu – šogad abas valstis un Somija strādā, lai tuvākajos gados iegādātos 6x6 “Patria” bruņumašīnas. Igaunijas aizsardzības ministrs J. Luiks stāstīja, ka apspriesti arī nākotnes projekti kopīga ekipējuma iegādē, kur varētu sadarboties visas Baltijas valstis, tomēr ministri vēl nav nonākuši pie kopīga lēmuma. “Šī tikšanās ir ļoti svarīga, lai mēs koordinētu, kā tērējam naudu daudz efektīvāk. Darot to kopīgi, tas vienmēr ir daudz efektīvāk,” teica Igaunijas ministrs.

"Covid-19" ietekme
Ministri atzina, ka “Covid-19” krīze ir ietekmējusi situāciju Baltijas valstīs, tajā pašā laikā situācija drošības jomā nav mainījusies. “Situācija ar “Covid-19”, protams, mūs ir ietekmējusi, mums jādomā par civilo drošību. Tajā pašā laikā mēs joprojām esam blakus Krievijai. Mums tas jāpatur prātā visu laiku, runājot par mūsu aizsardzības budžetu. Protams, ir daudz sociālo vajadzību, bet tajā pašā laikā aizsardzībai jābūt svarīgam dienaskārtības punktam,” teica J. Luiks.
Arī Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs R. Karoblis piebilda, ka līdz ar “Covid-19” situācija nav vieglāka, jo, papildu vīrusa radītajiem draudiem, militāros draudus turpināja vairot arī potenciālais pretinieks. Par piemēru viņš minēja Baltijas Jūras spēku mācību “Baltops” laikā veiktos Krievijas Gaisa spēku militāros treniņus, imitējot uzbrukumu potenciāliem virszemes mērķiem. Ministrs atgādināja, ka tas ir tikai viens no līdzīgiem gadījumiem, tāpēc Baltijas valstīm jābūt ļoti piesardzīgām un jāturpina stiprināt valstu bruņoto spēku spējas.
A. Pabriks teica: “Mūs ļoti uztrauc arī Krievijas un Baltkrievijas pierobeža. Mēs zinām, ka arī Zemessardze ir iesaistīta palīgos robežsardzei robežas kontrolē. Mēs zinām, ka otrā pusē abās valstīs šis vīruss ir plaši izplatīts. Daudz, daudz blīvāk, nekā tas ir Latvijas teritorijā, tieši tāpēc robežkontakti šeit joprojām ir bīstami. No šāda viedokļa skatoties, infekcija tur ir ļoti tuvu.”
“Mēs zinām, ka ES robežu atvēršana ir komplicēta vīrusa dēļ, bet jautājums par Krievijas robežu ir vēl komplicētāks lielā skaita saslimušo dēļ,” piebilda Igaunijas ministrs.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Aizsardzības ministri tiekas Alūksnē

Kategorijas