Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atklāj cilvēku likteņus

Ilze Bogdanova

2009. gada 26. augusts 09:13

785

Kad naktī no 1944.gada 12. uz 13.oktobri Rīgu atstājusi pēdējā latviešu karaspēka vienība, puiši, ejot garām Brīvības piemineklim, dziedājuši dziesmu „Balta roze”. Lai gan to viņi darīja katru reizi, šo nakti īpašu darījusi apziņa, ka tādā sastāvā, kā tobrīd, viņi vairs Brīvības piemineklim garām nekad nesoļos.

Dziedot „Balto rozi”, puiši bija pārliecināti, ka viņus neviens neredz un nedzird, taču, iesoļot Vecrīgā un paceļot acis uz augšu, ievēroja atvērtus logus un cilvēkus, kas viņiem māja ardievas.
Ar šādām piezīmēm Alūksnes politiski represēto kluba „Sarma” vadītāja Dzidra Mazika iepazinusies pirms vairākiem gadiem. Kaut gan tobrīd tās lasīt mudinājusi interese, šo gadījumu viņa atcerējusies, veidojot videofilmu „Salauztie mūži atmiņās sāp..”. Dziesma „Balta roze” izvēlēta par filmas vadmotīvu, kas vijas tai cauri no sākuma līdz beigām, jo, kā uzskata Dz.Mazika – jau pirmie vārdi „Balta roze manā dārzā zied, mīļākajam karā jāaiziet..” pasaka priekšā, par ko būs videofilma, kas veltīta leģionāriem.

Materiāls ap 500 minūtēm

Videofilmā apkopoti Alūksnes rajona leģionāru stāstījumi. Dz.Mazika atklāj, ka ar pagastu pārvalžu starpniecību apzināti pilnīgi visi, bet intervijām, daloties pārdzīvotajā, piekrituši vien 16. „Iemesli atteikumiem bija dažādi. Dažs nevarēja runāt veselības problēmu dēļ, bet viens otrs bija tāds, kas pateica, ka viņam tas ir pārāk sāpīgi un viņš vairs nevēlas par šo tēmu runāt,” viņa saka. Neskatoties uz to, kopējais nofilmētais materiāls bijis ap 500 minūtēm, no kā tad arī veidota videofilma nedaudz vairāk kā stundas garumā.

Veidos filmas par citām tēmām

Jautāta, vai nav bijis grūti atsijāt vajadzīgo materiālu, Dz.Mazika stāsta, ka svarīgi bijis ne tikai radīt kopējo iespaidu par izvēlēto tēmu, bet neaizmirst par katra personīgo likteni. „Esmu redzējusi filmas, kur dažs intervējamais pasaka vien pāris teikumus. Un ko tas dod? Tas dod tikai to, ka cilvēki redz, cik daudzi ir intervēti, bet, lai atklātos cilvēka liktenis un visa tā būtība – tā jau tur nav,” uzskata kluba „Sarma” vadītāja. Šā iemesla dēļ uzfilmēto materiālu plānots izmantot citu videofilmu veidošanā, kas būs veltītas pretošanās kustības dalībniekiem, Salaspils koncentrācijas nometnei, kā arī 1941. un 1949.gada izsūtītajiem.

Kategorijas