Zemeņu kulminācija klāt!

2020. gada 30. jūnijs 00:00

1054

Pilnbriedā ir viens no gada “gardākajiem” brīžiem – zemeņu laiks. Gardo ogu patēriņa iespējas ir milzumlielas. Tās ēd svaigas, ar pienu un desertos. Gardā oga ir labs našķis ziemā. Gan sablendētas saldētavā, gan arī ievārījumā. Tomēr svarīgi zināt, ka zemeņu audzēšana ir visai sarežģīts un laikietilpīgs process. Lai ogas būtu gardas, ļoti svarīgs faktors ir ūdens. Tam jābūt brīvi pieejamam. Tāpat zemeņu laukiem jābūt vienā virzienā, jābūt slīpumam. Bet nedrīkst būt ieplakas, kur sakrājas pārlieku daudz ūdens un kas neļauj ūdenim notecēt, tādējādi veidojot pastāvīgu mitrumu. Cik gan daudz noteikumu jāievēro audzētājam, lai ikviens varētu baudīt šo gardo ogu! Arī Alūksnes novada zemeņu audzētāji jau aktīvi nodarbojas ar to tirdzniecību. Par to, kāds bijis šis gads zemenēm, lasiet 5. lappusē sarunā ar zemeņu audzētājiem Edgaru Briltu no zemnieku saimniecības “Tereški – 9” un Ivaru Tīcu no zemnieku saimniecības “Sprogas”.

Edgars Brilts, Zemnieku saimniecība “Tereški - 9”
Edgars Brilts stāsta, ka kopumā šogad zemeņu sezona neizskatās īpaši iepriecinoši, jo diezgan lielus postījumus nodarījis maija aukstums, kas bija visai ilgstošs. Savukārt pašreizējais ilgais karstums lauka zemenēm arī rada postījumus. “Šobrīd aktīvi laistām zemenes. Tomēr lietus ir lietus, un laistīšana jebkurā gadījumā ir tikai laistīšana. Nav tik cerīgi, kā pavasarī izskatījās, kad sāka pēc salnām ziedēt. Maija salnās nosala ziedi agrākām šķirnēm. Savukārt citām šķirnēm, kuru ir vairāk, ziedpumpuri bija pie pašas zemes, un kad tās sāka ziedēt, ziedi jau bija ar melnu vidu. Līdz ar to ogu skaits šobrīd ir mazāks. Ja lietus neatveldzēs stādus, tad pamatraža būs maza. Pēcāk būs vēlās zemenes, kuru ražu arī vēl nevar paredzēt,” stāsta E. Brilts.
Saimniecībā audzē vairāk nekā 14 šķirņu zemenes - katra ir ar savu garšu. Šobrīd pamatšķirne ir “Sonata”, tāpat arī “Allegro”, kas ir visagrāk ziedošā un visvairāk salā cietusī šķirne šogad. E. Brilts norāda, ka pirmās ogas ir lielas un skaistas. Ja otrā gada stādījumos ogas ir, tad vecāko gadu stādījumos ražu vēl nevar paredzēt. “Ja karstums pierims, tad vajadzētu būt normālai ražai. Ja tas turpināsies – ogas būs mazas, un raža ātri beigsies,” noteic saimnieks.
Vaicāts par cenu, viņš norāda, ka tieši šonedēļ ir zemeņu ražas kulminācija, cena kilogramā svārstās atkarībā no zemeņu šķirnes un stādījumu vecuma. Orientējoši tā varētu būt no 3,40 līdz četri eiro. Tomēr, ja stādījumi paspēs atkopties no karstuma, tad cena var nedaudz kristies. Ja nē, tad ogas būs mazas, un raža ļoti ātri beigsies.
Arī zemnieku saimniecībā “Sprogas” beidzot sācies vietējo zemeņu gatavošanās, novākšanas un pārdošanas laiks. Kā saka pats saimnieks Ivars Tīcs: “Karsti iet, bet ogas ir.”
Viņš arī stāsta, ka katrs gads zemeņu audzēšanā un ražas gaidīšanā ir atšķirīgs, un norāda, ka lauksaimniecība ir nozare, kurā katru gadu viss ir pakļauts laikapstākļiem. “Mums neder arī tā, ka ir pārāk auksts un lietains. Esam tam visam ļoti pakļauti. Šis karstums ogām nav labs. Un arī maijs, kad bija vēss,– par labu nenāca. Jāteic, agrās salnas radīja nedaudz postījumu, tomēr lielākus sarežģījumus rada šis karstums. Neatminos gadu, kas būtu bijis viegls. Zemeņu audzēšana nav vienkārša, jo tās ir jāpaspēj laikā realizēt. Karstā laikā tas ir visai grūti. Vēsāks laiks reizēm ir labāks,” norāda I. Tīcs.

Ātri sākas, ātri beidzās
“Sprogas” nevariē ar lielu ar šķirņu sortimentu, jo pie novākšanas vieglāk, ka ir vienādas šķirnes. Saimniecības pamatšķirnes ir “Sonata”, “Sunsation”, “Āzija”, (kas patīk klientiem pēc izskata, jo ir lielas ogas), ir jauna šķirne “Verdi”, “Malvīne”.
Vaicāts par ražu, I. Tīcs atzīst, ka tā nav ideāla, bet ir normāla. “Pavasarī uztraucāmies par to, ka ziedi vērās vaļā un daudzi bija apsaluši. Ja karstums mitēsies, tad būs labi. Ja tas turpināsies, tad ogas paliks sarkanas, vēl neizaugot. Nogatavojas pāragri. Tad ir problēmas, jo ir ļoti daudz ogu vienlaikus, kas ir sarežģīti, tās realizējot. Ātri sākas, ātri beidzas,” saka I. Tīcs.

Ievākšana no piekabes
Šobrīd sākusies zemeņu vākšana, tās tirgo Alūksnē, Balvos un Gulbenē.
“Visu laiku mācāmies, pilnveidojamies, izglītojamies. Arī tehnikas ziņā esam progresējuši. Cilvēki vairs nestaigā pa lauku, bet zemenes vācam piekabē. Tas krietni atvieglo vākšanas procesu. Nav ilgstoši jāuzturas saulē, ir jumts virs galvas, līdz ar to arī lietus laikā var tupināt darbu. Arī lasīšanas poza ir ērtāka.” I. Tīcs norāda, ka ar šādu metodi “Sprogās” ogas vāc jau trešo gadu. Vislabāk ievākt zemenes būtu ik pēc divām, trīs dienām, lai veidotos lielāks daudzums. Taču šajos apstākļos tas jādara katru dienu.

Saldo ogu noslēpums
Pašos pirmsākumos ogas audzētas bez laistīšanas, tad arī tās neesot bijušas tik garšīgas. “Daudzi brīnās, kāpēc mums ir tik saldas ogas. Atbilde ir pavisam vienkārša - augam ir jānodrošina viss nepieciešamais, lai būtu pietiekoši mitrums, barības vielas un augšanas apstākļi. Tas, ka ir tik karsts un tās nav aplietas, nenozīmē, ka ogas būs saldas,” norāda I. Tīcs. “Sprogās” izveidota laistīšanas sistēma, tāpat ogas tiek audzētas uz plēves, kas pasargā no nezālēm, nodrošina labākus augšanas apstākļus.

Pagarina sezonu
“Sprogās” zemeņu sezona ir no diviem līdz divarpus mēnešiem. Savukārt saldētie stādi “Frigo” ražo no jūlija līdz septembrim, kas ir pēcāk – vasaras otrā pusē. Tā vasaras sezona tiek pagarināta. Savukārt ogu augšanas paātrināšanai izmanto agrotīklu. Šogad gan vējainā pavasara dēļ to nopūta. Netika arī atlikts atpakaļ, jo tie ir lieli ieguldījumi, tāpēc šogad paredzētā raža jau jūnija vidū izpalika.

Konkurence ir
Cenu zemeņu tirgošanā ļoti stipri ietekmē tas, kāda ir konkurence un raža. “Tas, cik daudz ogu ir no Grieķijas, Polijas. Protams, arī savā starpā vietējiem tirgotājiem ir konkurence un tas, kāda ir raža. Cena svārstās no trīs līdz pieciem eiro. Šobrīd “Sprogu” audzētavā ir zemeņu lauki septiņu hektāru platībā, no kuriem divarpus hektāru ir jaunizveidotais zemeņu lauks. Zemenes audzē trīs gadu ciklā, un katru gadu vienu lauku stāda klāt un vienu lauku izar. Uzskata, ka zemenes var audzēt piecus līdz septiņus gadus. I. Tīcs norāda, ka trīs gadi ir optimāli. Otrais gads ir veiksmīgākais, kad ir vislielākā raža, savukārt trešajā gadā raža krītas, tad jau var domāt par zemeņu pārstādīšanu. Zemeņu audzēšana ir visai saspringta, jo tās jārealizē, maksimums, divās dienās. Tomēr I. Tīcs norāda, ka jebkura lieta, ko dara nopietni, atmaksājas: “Jāpiešauj vien roka. Tas ir interesanti un arī satraucoši.”

Teksts un foto: Loreta Jargane

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Zemeņu kulminācija klāt!

Kategorijas