Aluksniesiem.lv ARHĪVS

“Covid -19” inficētā: Lana Sniedzāne

Loreta Jargane

2020. gada 3. jūlijs 00:00

1420

Dzīvojot mazpilsētā un saņemot ziņu par koronavīrusa izplatību arī Alūksnes novadā, ir skaidrs, ka  cilvēki ceļ paniku. Ir grūti izvairīties no informācijas noplūdes, baumām un dažādas attieksmes.
Maija sākumā arī redakcijā saņēmām informāciju par vīrusa saslimšanas gadījumu Alūksnes novadā, Liepnas pagastā. Cenšoties noskaidrot, vai tā nav viltus ziņa, vērsāmies gan Alūksnes novada pašvaldībā, gan Slimību profilakses un kontroles centrā. Tiesa gan, visur vien apstiprināja faktu, ka saslimušais ir, bet sīkāka informācija personas datu aizsardzības dēļ netika sniegta.

Slavenā Lana no Liepnas
Vēloties saprast, kā jūtas saslimušais cilvēks, un pastāstīt par to arī pārējiem, tomēr uzzināju, ka Liepnas pagastā patiešām ar vīrusu inficējusies 19 gadus veca meitene. Meklēju dažādus kontaktus, lai sazinātos ar viņu, un pūles attaisnojās - pēkšņi kādā dienā saņēmu zvanu no nepazīstama numura. Tas izklausījās tā: “Sveiki. Šeit slavenā Lana no Liepnas.”
Pārsteigta, bet arī saviļņota aprunājos ar Lanu Sniedzāni no Liepnas pagasta, kura patiešām apstiprināja faktu par saslimšanu ar “Covid-19”, tāpat arī to, ka novadā tobrīd norisinājās “raganu medības”. Pēc atveseļošanās un karantīnas laika norunājām tikšanos atklātai sarunai par to, cik smags ir bijis šis laiks. Paldies Lanai par šo uzticēšanos!

Inficēties varēja jebkur
Tiekoties ar Lanu, pārsteidz viņas ekstravagantais matu sakārtojums, smaids un priekpilnās, lielās acis. Vienubrīd pat  nodomāju, vai tiešām šis cilvēks varēja būt slims. Sarunu uzsāk Lana pati: “Tātad, pirmais, ko man cilvēki prasa, kā es saslimu?” Tieši tāds bija arī mans pirmais jautājums no garā saraksta. Viņa smaida un saka: “Man ir mazasinība. Klīst baumas, ka mans draugs no Valkas varētu būt vainojams pie manas saslimšanas. Taču jāsaka uzreiz – viņam “Covid” tests bija negatīvs, tāpat kā visiem maniem ģimenes locekļiem. Uzskatu, ka es varēju saslimt jebkur – aptiekā, veikalā, pilsētā. Cilvēki domā, ka ar vīrusu var inficēties, elpojot vienu gaisu, vai ja atrodies ar cilvēku vienā telpā. Tā nav. Pastāv iespējamība, ja ēd no vieniem traukiem, šķauda. Varbūt arī tā, ka pieskaries durvju rokturim un acīm. Uzskatu, ka tas varēja būt jebkur Alūksnē, jo nekur tālāk par Alūksni nebiju braukusi, dzīvoju mājās.”
Pirmās baumas vēstīja, ka meitene vīrusu ieguvusi Valmierā, jo mācās Valmieras Viestura vidusskolā, taču to viņa noliedz, jo bija mājās – Liepnā. Vīruss attīstījās deviņu dienu laikā. Un tas, kur tieši  inficējusies, nav zināms. Jauniete arī nezina nevienu inficēto.

Tikai divi simptomi
Vaicāta, kurā mirklī saprata, ka jāuztaisa tests, viņa stāsta: “Kā jau laukos dzīvojot, jādara mājas darbi. Viendien es ravēju dārzu un pūta stiprs vējš, ik pa laikam lija lietus. Nākamajā dienā man bija temperatūra. Nodomāju – pavasaris. Visi taču slimo. Bet tajā pašā vakarā pēkšņi sapratu, ka pazudusi garšas sajūta. Domāju, ka garšu nejūtu, jo bija aizlikts deguns. Bet, kā izrādās, ārzemēs tas ir viens no vīrusa simptomiem, par ko Latvijā neviens nemaz nerunā,” stāsta
L. Sniedzāne.

Ģimene neinficējās
Sazinoties ar ģimenes ārstu, saņēma nosūtījumu un aiznākamajā dienā devās nodot analīzes. Tiklīdz uzzināja, ka tests ir pozitīvs, ievēroja karantīnu, arī visi mājinieki un kontaktpersonas tāpat. “Es informēju cilvēkus, kurus biju satikusi, aicinot ievērot pašizolāciju,” piebilst meitene. Interesanti, ka arī visi ģimenes locekļi veica testu, un visiem tas bija negatīvs, arī pēc 14 dienām tas joprojām neuzrādīja saslimšanu. “Mēs ar tēti dzērām no vienas ūdens pudeles. Atradāmies vienā mājā. Ēdām no vieniem traukiem, pirms to vēl zinājām. Elpojām vienu gaisu, un visiem viss ir kārtībā, izņemot mani.”
Simptomi pazuduši jau pēc četrām dienām. Garša parādījās, temperatūra - kā nebijusi. Par klepu, iesnām, elpas trūkumu vai kādām citām pazīmēm nebija ne runas.  “Ja vīruss izplatītos tik traki, kā cilvēki domā, tad visi manas mājsaimniecības cilvēki būtu slimi,” spriež Lana.

Vīruss bija jāizslimo
Zāļu šī vīrusa ārstēšanai nav. Visa atveseļošanās bija balstīta uz liela ūdens daudzuma, C vitamīna un dzērveņu sulas dzeršanu. Tās arī bija Lanas zāles.  Katru dienu meitene gāja ārā – mājas pagalmā, svaigā gaisā nododoties dārza darbiem. “Vīruss bija jāizslimo. Tas arī viss. Kad ravēju dārzu, pirmās piecas dienas nebija nevienas mašīnas, kas lēnām nenobrauktu garām un nenopētītu mūsu pagalmu. Tas lika justies neērti. Apmēram tā - ak, kungs, viņa ir dzīva, viņa ir ārā!” atminas jauniete.
Stundas laikā zināja visi
Izrādījās, arī “raganu medības”, par ko daudz runāja medijos, patiešām notiek. Līdzīgi bija arī Lanai. Kad meitene veica “Covid” testu, jau bija noskaņojusies, ka tas varētu būt vīruss. Visvairāk uztraucās par ģimenes locekļiem, īpaši vecmammu. 12. maijā, 8.00 no rīta viņa saņēma zvanu – tests pozitīvs. Un nepagāja pat stunda, kad jau sākās “tracis”. “Vietējie cilvēki zvanīja un vaicāja, vai tā ir taisnība. Tajā brīdī man bija sajūta - kas notiek? Pēc divām stundām jau zvanīja cilvēki no Alūksnes, Rīgas, “bombardēja” visus – tēti, mammu, māsu. Man telefona zvani pienāca ik pa minūtei. Biju šokēta par to, cik ātri izplatījās informācija. Un tieši tas man sagādāja sāpes. Mēs dzīvojam mazā pagastā, un visi domā, ka mazā Liepna ir neaizskarama,” saka Lana.

Frāzes, kas sāpināja
Pirmās trīs dienas ģimene cīnījās ar zvaniem. Cilvēki ne tikai mēģināja kaut ko vairāk noskaidrot, bet arī izteica nosodījumu un pārmetumus. “Mani visvairāk apbēdināja fakts, kad man paziņas zvanīja un jautāja nevis, kā tu jūties, vai tev palīdzēt, bet gan - tu mani satiki, es arī esmu slims? Izskanēja frāzes -  “Kā tu varēji saslimt?”, “Kāpēc tu atvedi vīrusu uz Liepnu? Kā tu uzdrošinies!”. It kā tā bijusi mana izvēle... Tas bija vissāpīgākais,” smaidot saka Lana, lai gan acīs redzamas skumjas.
Cilvēku attieksme sāpināja visvairāk. “Tas liek domāt par to, ja man šis vīruss izpaustos smagā formā, kad skartas plaušas, vai kādam tas rūpētu? Vienkāršas līdzcietības nebija vispār. Tajā brīdī katrs ir par sevi. Nepārmeta tikai man, bet visai ģimenei. Pēc trīs dienām uz zvaniem vairs neatbildēju, jo zināju, ka zvana, nevis lai pavaicātu, kā jūtos, bet gan, lai ievāktu informāciju,” teic Lana. 
Taču laukos dzīve neapstājās, visi darīja savus darbus. Lana gatavojās eksāmeniem, savukārt tētis darīja lauksaimniecības darbus - viens pats ar traktoru laukos, par ko arī saņemti pārmetumi no vietējiem. Lai gan viņam jau sākotnēji “Covid” tests bija negatīvs.

Baumu vilnis
Domādami, ka pagasta klačas kādā brīdī beigsies, ģimene turējās kopā un necentās iedziļināties “linčošanā”. Tomēr informācija apauga un vēlās kā liela sniega bumba tikai uz priekšu. “Sāka pienākt zvani ar jautājumiem, ko cilvēki vēlējās noskaidrot. Piemēram, vai taisnība, ka Lana ir  reanimācijā Stradiņa slimnīcā, aizvesta ar ātrajiem. Draudzene zvanīja un vaicāja – vai tiešām tu mirsti? Runāja, ka ar nodomu staigāju pa Liepnu slima. Kad uzsāku karantīnu, man jau zvanīja policija un vaicāja, vai esmu atgriezusies no ārzemēm, jo no Alūksnes novada cilvēki rakstīja sūdzības, ka slima staigāju apkārt un vēlos visus aplipināt.”

Ja elpoju – visi slimi
Vēl izskanēja versija, ka Lanas tētis ir slims, un meita tikai piesedz tēvu, uzņemas vainu viņa vietā. Cilvēki pieņēma faktu, ka visi tuvinieki ir slimi. “Tas nonāca pat līdz situācijai, ka radinieki no cita pagasta zvanīja un teica: “Man neļāva iet uz darbu, jo tu esi mana radiniece.” Pat valsts iestāžu darbinieki izplatīja dezinformāciju, nenoskaidrojot reālus faktus. Tētis ļoti cieta, jo tika apvainots par neko. Pastāvēja uzskats, ka visi ir slimi, pat ja neesmu ar šiem cilvēkiem bijusi kontaktā. Klīda baumas, ka Liepnā slēgs veikalus, ka pārdevējas taisījušas analīzes. Tad pēc dažām dienām liela daļa liepneniešu devās nodot analīzes, pat nejūtot nevienu simptomu. Viņi uzskatīja – pat, ja neesmu bijis kontaktā ar Lanu, kāds cits bija. No sērijas - mēs elpojam vienu gaisu, tāpēc visi ir slimi. Mūsu ģimene bija apspriestākā Liepnā, pieļauju, ka arī novadā. Sāka pat baumot, ka arī briežiem, kaķim, sunim būs jātaisa testi, jo arī tie var turpināt pārnēsāt vīrusu,” par nepatīkamo pieredzi stāsta Lana.

Labākā aizsardzība -
uzbrukums
Meitene zina: ja šajā periodā vēl kāds saslimtu, vainotu viņu. Par to viņa karantīnas laikā baidījās visvairāk. “Ja vēl kāds inficētos, un es viņu pat nepazītu, zinu, tas viss tiktu sasaistīts ar mani. Protams, saprotu, ka cilvēki baidās. Globālā pandēmija, viss ir slikti, visi mirst. Tomēr briesmīgāka par vīrusu bija cilvēku attieksme. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka tas nenotiek tikai Liepnā, tikai Alūk­snē... Tas ir visā pasaulē. Nedrīkst uzskatīt, ka viens cilvēks ir vainīgs. Cilvēkiem ir jābūt iecietīgākiem, mēs visi ejam tam cauri. Es negaidīju, lai mani žēlo, bet tikai to, lai mani saprastu. Tā nebija lieta, ko es izvēlējos. Kurš vispār izvēlas saslimt?” retoriski vaicā Lana.

Daudz rūgtu mācību
Lai arī cik nepatīkama bijusi pieredze, Lana no tās mācījusies. Saprata, kurus cilvēkus atsijāt no tā saucamā draugu loka un kurus atstāt, jo, protams, ne jau visi novērsās. “Vienu brīdi mēs pārtikām no kartupeļiem, jo negribējās citiem uzbāzties. Tajā pašā laikā cilvēki nemaz negribēja palīdzēt, jo uzskatīja, ka tas ir mūsu sods. No Liepnas bija kādi desmit cilvēki, kuri jautāja, vai jums kaut ko atvest, kaut ko palīdzēt, jo no mājas mēs nevarējām iziet. Tas bija retums, un tādi cilvēki jātur sev klāt. 
Vislielākais atbalsts bija no ģimenes un radiem. Tāpat liels paldies ģimenes ārstam Jānim Stabingim, kurš nepārtraukti turēja rūpi, informēja par situāciju un deva padomus karantīnas laikā. Policija katru dienu brauca uz mājām, pārbaudīja. Arī policija bija saprotoša un ažiotāžu par manu it kā blandīšanos apkārt neuztvēra kā faktu, jo katru reizi, kad viņi ieradās, es biju mājās,” atminas jaunā meitene.

Nevēl ļaunu
Tagad Lana ir pilnībā vesela, ir nokārtoti 12. klases eksāmeni, un savu nākotni viņa saredz Liepnā, palīdzot ģimenei saimniecībā. Plāno studēt biznesa vadību, agronomiju. Vaicāta, ko no šīs situācijas  ir iemācījusies, viņa saka: “Uzzināju, cik cilvēki var būt nežēlīgi, uzbrūkoši un  ļauni. Tomēr tas stiprināja mūsu ģimeni. Un savai aizstāvībai varu pateikt vienu - es nekad nevienam nevēlētu ļaunu!”


Uzziņai

Samazināti atsevišķi “Covid-19” izplatības ierobežojumi
Ministru kabinets otrdien, 30. jūnijā, pieņēma lēmumu par atsevišķu “Covid-19” izplatību ierobežojošu pasākumu daļēju samazināšanu, ņemot vērā, ka ir stiprināta veselības aprūpes sistēma un epidemioloģiskās drošības pasākumu rezultātā Latvijā saslimstība ar “Covid-19” ir samērā zema. Infekcijas izplatību monitorēs arī turpmāk un situācijas pasliktināšanās gadījumā ierobežojumus atjaunos.

Saslimstība zemā līmenī
Kā vēsta Ministru kabineta pārstāvis  Reinis Grāvītis, Ministru kabineta noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi ir ļāvuši Latvijā “Covid-19” izplatību noturēt samērā zemā līmenī – 14 dienu kumulatīvā saslimstība ir mazāk nekā viens gadījums uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir daudz mazāk nekā vidējais rādītājs Eiropas Savienībā (16 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Nozīmīga daļa “Covid-19” gadījumu ir saistīta ar inficēšanos ārpus Latvijas. Tādēļ sevišķi piesardzīgi jāizvērtē nepieciešamība doties ārvalstu braucienos.

Karte: Slimību profilakses un kontroles centrs
Izmaiņas:
Par sejas maskām
No 1. jūlija mutes un deguna aizsega lietošana sabiedriskajā transportā vairs nebūs obligāta, bet ieteicama, īpaši tad, ja transportā ir daudz cilvēku. Vietās, kur ir liela cilvēku plūsma un drūzmēšanās, mutes un deguna aizsegšana ir ieteicama.
Obligāti mutes un deguna aizsegs jālieto, ar sabiedrisko transportu dodoties uz pašizolācijas vietu pēc atgriešanās no ārvalstīm. Obligāti aizsegs jālieto, ja privātu vai publisku pakalpojumu sniedzēji un pasākumu organizatori to pieprasa.

Par pulcēšanos
1. jūlijā mainās arī pulcēšanās ierobežojumi, un līdz 31. jūlijam telpās līdz 1000 m2 drīkst pulcēties ne vairāk kā 100 cilvēku, bet lielākās telpās - 500. Savukārt ārā drīkst pulcēties ne vairāk kā 1000 cilvēku. Ministru kabineta 30. jūnija lēmums paredz, ka no 1. augusta ārā drīkstēs pulcēties pat 3000 cilvēku, ja epidemioloģiskā situācija valstī nepasliktināsies.

Joprojām var nodot “Covid-19” testu
Lai paplašinātu testēšanu un savlaicīgi atklātu iespējamus slimības uzliesmojumus, ikvienam ir iespēja veikt valsts apmaksātu “Covid-19” testu darba dienās no pulksten 8.00 līdz 20.00, sestdienās no 9.00 līdz 15.00 un svētdienās no 9.00 līdz 12.00, iepriekš piesakoties pa tālruņa numuru 8303. “Centrālās laboratorijas” Alūksnes filiāles vadītāja Valda Broka – Priedīte norāda: “Nodot analīzes var “Covid-19” ņemšanas punktā Alūksnes novada vidusskolā līdz jūlija beigām, tad punkta vieta mainīsies.  Tāpat testu var veikt arī Alūksnes poliklīnikā. Centralizēts tālruņa numurs, lai pieteiktu pierakstu: 20033722 vai 20030006. Pieteikt var ģimenes ārsts vai pats pacients.” Testēšanas punktā var ierasties gan ar privāto transportu, gan kājām vai ar velosipēdu.

Par sporta pasākumiem
No 1. jūlija vairs nav laika ierobežojuma sporta pasākumu norisei ārpus telpām. Taču spēkā saglabājas darba laika ierobežojums sporta zālēm, fitnesa klubiem un līdzīgiem uzņēmumiem, uzsākot darbu ne agrāk kā 6.30 no rīta un strādājot ne vēlāk kā 24.00 naktī.

Par ēdināšanas iestādēm
Samazināts arī ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas vietās nodrošināt vismaz 4m² uz vienu apmeklētāju iekštelpās. No 1. jūlija restorānos un kafejnīcās jānodrošina 3 m² telpas platības uz apmeklētāju.

Epidemioloģiskie rādītāji:
● “Covid-19” testus Alūksnes novadā dienā nodod aptuveni 10 cilvēku.
     
● Pašlaik aktīvas saslimšanas ar “Covid-19” vairs nav reģistrētas Daugavpilī, Alūksnes, Kuldīgas, Līgatnes un Smiltenes novados.

● 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar “Covid-19” Latvijā  līdz 26. jūnijam ir 0,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.
     
● Primāri pozitīvu “Covid-19” testu īpatsvars samazinājies līdz 0,1%.
     
● Divu nedēļu laikā (līdz 26. jūnijam) līdz 40%  “Covid-19” gadījumu nav saistīti ar inficēšanos Latvijā, bet gan ar inficēšanos ārvalstīs.
     
● Ilgāk par četrām nedēļām nav reģistrēts uzliesmojumu skaits ar pieciem un vairāk “Covid-19” gadījumiem paaugstināta riska objektos.
     
● 26. jūnijā pacientu skaits, kuri ārstējas stacionārajās ārstniecības iestādēs Latvijā ar apstiprinātu “Covid-19” infekciju, ir astoņi.

Kategorijas