Sliktāks nekā pirms remonta

2020. gada 3. jūlijs 00:00

410

Veiktie ceļa remontdarbi ne vienmēr iedzīvotājus iepriecina, tie var radīt arī neapmierinātību. Tā Trapenes pagasta iedzīvotāji nav mierā ar pagājušajā vasarā veiktajiem dubultās virsmas apstrādes darbiem ceļā “Trapene – Lejastrapene”. Kā saka trapenieši – ceļš ir sliktāks, nekā tas bija pirms darbu veikšanas. Pašvaldība iedzīvotāju problēmu ir sadzirdējusi un meklē risinājumus.
Par ceļa posmu “Trapene – Lejastrapene” Apes novada domes deputāti runāja jūnija Finanšu un tautsaimniecības komitejas sēdē. Izpilddirektors Viesturs Dandens skaidroja, ka ir uzrunāti valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” ceļu inspekcijas un ekspertīzes daļas darbinieki, lai apskatītu un izvērtētu ceļa posmu. Ekspertīzes veikšanai nepieciešami apmēram 1500 eiro. “Viņi sagatavotu atzinumu, lai varētu ar būvniekiem risināt jautājumu. Protams, būvnieki var nepiekrist šim atzinumam, apstrīdēt un aicināt savus ekspertus. Ir grūti pateikt, vai ekspertīze dos kādu rezultātu vai nē. Esam tikušies ar būvnieku un viņi ir solījuši, ka bedrītes aizlāpīs. Taču tas neatrisinās to daļu defektu, kas ir Trapenes ciema beigās. Izskatās, ka tur darbs nav izdevies tā, kā vajadzētu būt. Jautājums ir, vai mēs maksājam par ekspertīzes veikšanu,” deputātiem vaicāja V. Dandens.

Juridiski viss kārtībā
Deputāts Ivars Kalniņš interesējās, vai defektus tiešām konstatēs un vai, tādiem esot, tie būs jālabo būvniekam? Domes priekšsēdētājs Jānis Liberts skaidroja, ka ekspertu konstatētais būs tikai novērojums un viedoklis, bet tas nebūs uzskatāms par galēju un neapstrīdamu. “Viņi nedod nekādu garantiju, ka mēs vinnēsim. Jau pagājušajā gadā, kad redzējām, ka darbs nav kvalitatīvs, iebildām un mēnesi nenodevām ceļu ekspluatācijā, diemžēl būvvalde atspēkoja, ka mums nav nekāda pamata šo darbu nepieņemt. Ceļu speciālists veica slodzes mērījumus šim ceļam, un norma atbilst slodzei, minimāli, bet atbilst. Juridiski viss ir kārtībā. Šobrīd mums jādomā, vai maksāt pusotru tūkstoti, bet garantija, ka no tā iegūsim, ir 50 procentu. Varbūt pateiks, ka viss ir atbilstoši pieļaujamām normām. Mēs būtībā varam to pusotru tūkstoti nosviest zemē. Par šo naudu varam izdarīt ko citu. Man nekas nav pret tādā gadījumā, ja ir kādas cerības uzvarēt, bet ja rezultāta nav nekāda, esmu pret,” teica J. Liberts.
Teritorijas attīstības nodaļas vadītājs Jurijs Ronimoiss skaidroja, ka situācija nav vienkārša, jo dubultās virsmas apstrādei nav noteikti kvalitātes rādītāji. “Kad veica darbus šajā posmā, redzējām, ka kaut kas nav kārtībā. Taču nevar aiziet un pateikt, ka mums tur kaut kas nepatīk, diemžēl ir skaitļi un, cik tas dīvaini nebūtu, dubultai virsmas apstrādei nav noteikti kvalitātes rādītāji. Tā ir problēma. Jau pirms ceļa pieņemšanas meklējām iespēju, kādā veidā pamatot nepilnības, jo būvnieki uzskatīja, ka viss kārtībā. Es varu tikai izteikt savu viedokli, bet tas nav pamatots ar normatīvajiem dokumentiem. Ministru kabineta noteikumos ir normatīvais dokuments par ceļu specifikāciju, kur ir daudz par asfaltu, bet ne par dubulto virsmu. Citos objektos strādājot ar šo pašu tehnoloģiju, ar šī paša projektētāja rādītājiem, tajā pašā projektā, tajā pašā laika periodā, tikai strādājot citai firmai, viss ir kārtībā,” sacīja J. Ronimoiss. J. Liberts pievienojās, sakot, ka Apē gan Brīvības ielā, gan Aptiekas ielā darbi izdarīti ļoti labi, strādājot ar to pašu tehnoloģiju, un sūdzību nav.

Vai tērēt pusotru tūkstoti?
Pašvaldības iestādes “Komunālā saimniecība” vadītājs Gundars Pihlis norādīja, ka tuvākajā laikā uzņēmuma darbinieki brauks labot bedrītes. Iespējams, pēc šiem darbiem situācija uzlabosies. Deputāti vienojās nogaidīt, līdz plānotos darbus veiks, un tikai tad lemt par tālākiem soļiem.
Deputāts Jānis Uskliņģis asi norādīja, ka arī pēc bedrīšu labošanas, nekas nemainīsies. “Tur nekas kvalitatīvs nevar būt. Remonts, ko viņi tagad veiks, ir pilnīgi bezjēdzīgs. Tur nav tikai viens metrs. Tas, protams, ir uz manām jūtām balstīts vērojums. Jālej jauna kārta. Skaidrs ir viens, viss ir darīts pēc labākā scenārija, bet beigās, manā skatījumā, ir sanācis brāķis. Labāk būtu nedarījuši vispār. Nauda ir izsviesta. Reāli paliekam muļķi, nauda ir zemē nosviesta. Varbūt ekspertīze jātaisa par biedu citiem. Savādāk sanāk, ka izdarīja, kā varēja, bet jādzīvo mums. Trapenieši ir “apčakarēti”,” teica J. Uskliņģis.
Darbus ceļa “Trapene – Lejastrapene” posmā no 0,65 kilometra līdz 2,6 kilometram 1,95 kilometru garumā pagājušajā gadā veica būvuzņēmējs SIA “8 CBR”. Diemžēl laikrakstam neizdevās sazināties ar būvfirmu.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību
speciāliste Lāsma Gaile:
“Nav neviena ārējā normatīvā akta – likuma vai Ministru kabineta noteikumu, kas noteiktu prasības autoceļu segumu virsmas apstrādei. Pašvaldības kā darbu pasūtītāja kompetencē ir līgumā noteikt prasības, kādām pasūtītajam darbam ir jāatbilst, to starpā arī ekspluatācijas periodā. Veicot virsmas apstrādes projektēšanu un būvdarbus, būvniekam ir jāizpilda līgumā iekļautās specifikācijas prasības. Atbilstoši laikraksta sniegtajai informācijai var noprast, ka pašvaldība līgumā nav noteikusi pasūtītā darba un tā ekspluatācijas perioda kvalitātes prasības.

VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) sadarbībā ar ceļu būvniecības, uzturēšanas, projektēšanas, būvmateriālu un citiem ekspertiem ir izstrādājuši “Ceļu specifikācijas 2019” (Ceļu specifikācijas), kas ietver prasības ceļu un ielu būvdarbu un uzturēšanas darbu izpildei un produkta kvalitātei. Ceļu specifikācijas paredzētas valsts autoceļu tīklā veicamo darbu aprakstīšanai, lietojamo materiālu, darbu izpildes un kvalitātes prasību noteikšanai un pieņemšanai. Tās ir izmantojamas arī darbiem pašvaldību ceļos un ielās, māju un komersantu ceļos. LVC pasūtījumā SIA “Ceļu eksperts” 2016. gadā ir izstrādājis rokasgrāmatu “Ceļu segumu virsmas apstrāde”, kā mērķis ir vienotu nosacījumu lietošana ceļu segumu virsmas apstrādes darbu plānošanā, projektēšanā un darbu izpildē valsts autoceļu tīklā. Rokasgrāmatā aprakstīta ceļu segumu virsmas apstrādē lietojamo izejmateriālu novērtēšana, to izvēles principi, virsmas apstrādes izvēles un projektēšanas metodikas, darbu izpildes tehnoloģijas, kā arī sasniedzamie kvalitātes kritēriji. Rokasgrāmata paredzēta lietošanai ceļu projektētājiem, būvdarbu veicējiem, kā arī citiem ceļu būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem.

Dažāda veida prasības virsmas apstrādei, tās laikā izmantotajiem materiāliem un testēšanai ir noteiktas tehniskajos standartos, atsauces uz šiem standartiem atrodamas iepriekš minētajā rokasgrāmatā un Ceļu specifikācijās.
Savukārt Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 41 “Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu un ielu būvniecības kvalitātes vispārīgajām prasībām” ir noteiktas vispārīgās prasības autoceļu un ielu ar asfaltbetona, cementbetona vai cementbetona bruģa segumu būvniecībai.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sliktāks nekā pirms remonta

Kategorijas