Piepilda sapni kļūt par veterinārārsti

2009. gada 18. augusts 08:21

1742

Uzsākot studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē, alūksnietes Signes Gorbānes (24) galvenais mērķis bija iegūt veterinārārsta specialitāti un atgriezties strādāt dzimtajā pusē. Nu šis mērķis īstenots: jau pāris mēnešus viņa kļuvusi par privāti praktizējošu veterinārārsti Alūksnē, kas specializējusies tieši mazo dzīvnieku ārstēšanā.

„Visus šos sešus gadus strādāju tā, lai uzreiz nākamajā dienā pēc izlaiduma varētu sākt savu privātpraksi,” apgalvo S.Gorbāne. Tikpat mērķtiecīgs bijis arī viņas lēmums kļūt par veterinārārsti. Tam par pamatu kalpojušas simpātijas pret medicīnas nozari, kā arī ilggadēja aizraušanās – kinoloģija. Lai gan studiju laikā šim hobijam daudz laika nav atlicis un sacensībās startēts vien pāris reižu gadā, savā ziņā tas noteicis topošās veterinārārstes izvēlēto specializāciju jeb mazo dzīvnieku ārstēšanu, pie kuriem, galvenokārt, pieskaitāmi suņi un kaķi.

Specializējas vienā jomā

Tiesa, kā uzsver S.Gorbāne, saņemot diplomu, nevienam tajā nav norādīts, uz kādu dzīvnieku ārstēšanu katrs ir specializējies, jo fakultātē vienlīdz liela uzmanība veltīta visām ar veterinārmedicīnu saistītajām jomām. Iegūtās zināšanas dod tiesības strādāt ar jebkuru dzīvnieku, taču, kā uzskata jaunā veterinārārste: kas der visam – tas neder nekam. „Var jau ticēt, ka ir tādi fenomenāli cilvēki, kuri spēj ārstēt pilnīgi visu, taču daudz vairāk man gribētos ticēt tiem, kuri ir nevis kā staigājošas enciklopēdijas, bet gan padziļina zināšanas vienā nišā no visām,” viņa saka. Tā kā šī zināšanu padziļināšana bijusi atkarīga no pašiem studentiem, kas to varēja darīt ārpus lekcijām, S.Gorbāne izmantojusi iespēju, piestrādājot Rīgas un Jelgavas veterinārajās klīnikās un tādējādi gūstot vērtīgu pieredzi.

Svarīga saimnieku attieksme

Izietā prakse viņai devusi pārliecību par savām zināšanām, jo suņu un kaķu kaites esot ne mazāk specifiskas kā cilvēkiem. „Ir cilvēki, kas saka: agrāk manam sunim nebija audzēju, nebija cukura diabēta, nebija sirds saslimšanu.. Tajā pašā laikā agrāk nebija iespēju noteikt, kas šim dzīvniekam kaiš, tāpēc bieži suns laukos vienkārši aizgāja, nolīda mežā un tur arī nomira,” saka S.Gorbāne. Kolēģi no veterinārajām klīnikām atcerējušies, ka vēl salīdzinoši nesen bijis laiks, kad kaķi pie viņiem nesti kartupeļu maisos un vienīgais, kas interesējis saimniekus, bijis, lai viņu izārstē vai nu ar vienu injekciju, vai arī iemidzina pavisam. Nu šī attieksme būtiski mainījusies. Tā kā mazie dzīvnieki nereti kļūst par ģimenes locekļiem, līdzīgas ir arī saimnieku rūpes par dzīvnieka veselību.

Alūksnē jūtas kā mājās

Ar tikpat uzmanīgu attieksmi S.Gorbāne gatava strādāt, ārstējot alūksniešu mīluļus. Neskatoties uz jauno speciālistu tendenci izvērst savu profesionālo darbību lielākās pilsētās, jaunā veterinārārste atzīst, ka viņa pēc darba lielās veterinārajās klīnikās nekāro. „Tāpat kā ar profesijas izvēli, arī attiecībā uz dzīvesvietu jūtu, ka šeit ir mana īstā vieta,” viņa apgalvo. „Nav svarīgi, kur tieši es šeit dzīvoju, bet, kad atgriežos Alūksnē, tad pati pilsēta man liek justies kā mājās.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Piepilda sapni kļūt par veterinārārsti

Kategorijas