Paliek bez darba un naudas

2009. gada 10. augusts 14:03

1607

Par ilgstošu dīkstāvi ir jāziņo uzņēmumam

Nav nekas neparasts, ka firmu solījumi nodrošināt darbu ārzemēs neatbilst gaidītajam. Acīmredzot tā gadījies arī alūksnietim Valērijam Sizovam, kurš devās uz Angliju, lai strādātu lauksaimniecības sezonas darbos.

“Darba devēju man un vēl vairāk nekā 50 cilvēkiem no Latvijas nodrošināja uzņēmums “GP Recruitment”. Mums bija jāgriež zemenēm stīgas. Par stundu maksāja 5,74 sterliņu mārciņas. Nebija atļauts strādāt ilgāk par 8 stundām vai brīvdienās. Diemžēl izrādījās, ka darbs ir tikai jūnijā, lai gan līgums bija slēgts uz trim mēnešiem. Daļa no mūsu grupas meklēja citu darbu Anglijā, daļa atgriezās mājās, arī es. Negribējās sēdēt vairākas nedēļas bez darba,” atzīst V.Sizovs.

Meklē darbu citur vai atgriežas

Viņš stāsta, ka daži no Alūksnes jau sākumā devušies cita darba meklējumos, jo 9 dienas nācās sēdēt bez darba. Valērijs ir strādājis arī Īrijā, kur tādas situācijas nebija. Turklāt varēja labāk nopelnīt. Tur viņš atrada darbu ar paziņu starpniecību. V.Sizovs uzskata, ka vainojams ir uzņēmums, kas nodrošina strādniekus darba devējiem Anglijā. Tomēr viņš ir atkal gatavs doties uz Angliju vai citu valsti, ja saņems informāciju, ka tur ir darbs un var strādāt. “Te nav darba un arī nevar neko nopelnīt, tāpēc nav citas izejas,” pamato V.Sizovs. Tiesa, viņam nav specialitātes. Dzīvesbiedre Inga piebilst, ka tomēr labāk ir izmantot firmu piedāvātās darba iespējas, jo tad ir nodrošināta dzīvesvieta pārvietojamos vagoniņos. Savukārt patstāvīgi darba meklējumi liek pašam atrast arī dzīvesvietu. Tiesa, Valērijs “GP Recruitment” pakalpojumus vairs nedomā izmantot. Viņš pēc mēneša mēģinās doties uz Angliju viens pats cerībā atrast darbu kādā fabrikā.

Sezonas darbiem ir augsts risks

Alūksniete Natālija Pomerance ir personāla atlases klientu konsultante darbam ārzemēs. Viņa konsultē un palīdz nokārtot dokumentus tiem, kuri nolēmuši ar “GP Recruitment” palīdzību atrast darbu ārzemēs. Viņa skaidro, ka par sezonas darbu riskiem lauksaimniecībā visi tiek brīdināti iepriekš. “Var būt dīkstāve, ja ir slikti laika apstākļi. Risks ir diezgan augsts, jo var būt arī tā, ka vienu ogu raža ir beigusies, bet citas vēl nevar novākt, jo tās nav gatavas. Tad ir jāgaida vai arī jāpiekrīt veikt citu darbu. Lauksaimniecībā strādājošiem ir jābūt elastīgiem, jo situācija nepārtraukti mainās. Ja šī informācija nav ņemta vērā, tad jāvaino sevi,” norāda N.Pomerance. Viņa uzsver, ka tieši tāpēc uzņēmums aizbraucējiem neko nevar solīt vai garantēt un to arī nedara.

Vērtē abas medaļas puses

Ja situācija bija tāda, par kādu stāsta V.Sizovs, šīs grupas strādniekiem bija jāzvana uzņēmuma vadītājam Rīgā un jāinformē. “Ja divas vai trīs dienas sēž bez darba, tas vēl nav nekas. Ja pagājusi jau nedēļa un situāciju uz vietas nevar atrisināt, tad ir jāzvana. Turklāt jāinformē nevis katram individuāli, bet visiem kopā. Nav loģiski, ja tikai viens ir neapmierināts. Tad drīzāk iespējams, ka darba devējs novērojis - viņš slikti strādā,” stāsta N.Pomerance. Viņa atzīst, ka nereti problēmas rada tas, ka aizbraucēji nezina angļu valodu un nevar sazināties ar darba devēju. Parasti pēc atgriešanās viesstrādnieki atklāj tikai vienu medaļas pusi, bet ne mazāk svarīgi ir, kā viņus vērtē darba devējs.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Paliek bez darba un naudas

Kategorijas