Zeltiņos svin svētkus sportam un kultūrai

2009. gada 10. augusts 10:17

2231

„Tie nav tikai pagasta svētki, bet gan svētki cilvēkiem – kā vietējiem, tā arī mūsu viesiem,” apgalvo Zeltiņu tautas nama vadītāja Gunita Paleja, stāstot par vakar un aizvakar pagastā notikušā pasākumu cikla galveno būtību. Vienlaikus tie izvērtušies par svētkiem Zeltiņos nozīmīgām darbības jomām: sestdiena veltīta sporta svētkiem, tās vakarpuse – muzeja svētkiem, bet vakardienas izskaņa – teātra svētkiem.

Piedzīvo rekordlielu dalībnieku skaitu

Par to, ka svētki bijuši gaidīti, varēja pārliecināties jau sporta dienas atklāšanā. Tajā uz izskanējušo aicinājumu piedalīties pludmales volejbola sacensībās atsaucās rekordliels dalībnieku skaits – 40 komandas. Zeltiņu pagasta pārvaldes sporta metodiķis Ivars Laiva atzīst, ka negaidīti lielās atsaucības dēļ ar diviem pašvaldības izveidotajiem pludmales volejbola laukumiem vairs nepietika. Spēļu raitākai norisei talkā nācis pašmāju sporta aktīvists Guntis Tučs, kas atvēlējis privātmājas pagalmā esošo laukumu. Sacensību izskaņā uzvaras laurus plūca viesu komandas: Gatis Stepanovs un Arnis Voika no Balviem, Sanda Ragozina un Agnija Dobrovoļska no Gulbenes, kā arī Antons un Jānis Rukmaņi no Cēsus puses, kas sacentās jauniešu konkurencē. Balvās viņi saņēma alus kausus, kas finansiālās situācijas dēļ kalpoja kā alternatīva ierastajiem kausiem. Tie, kas nepiedalījās pludmales volejbola sacensībās, varēja sacensties citās sportiskās aktivitātēs: mēģinot iemest bumbu piepūšamo atrakciju grozā, ripinot automašīnas riepu, kā arī metot uz tālumu čemodānus. Neizlaižot nevienu no piedāvātajām atrakcijām, dalībnieki varēja pretendēt uz simboliskām balviņām dažādās vecuma grupās.

Vērtīgākais eksponāts – 1825.gada Bībele

Pēc sporta dienas visi tika aicināti uz muzeja svētkiem jeb Zeltiņu pagasta muzeja divu gadu jubilejas pasākumu. Tajā kā īpašie viesi uzstājās Pededzes pagasta folkloras kopa „Labā oma”, kuru koncerts Zeltiņos notika pirmo reizi. Pašā muzejā jubileja tika atzīmēta, piedāvājot jaunu baznīcai veltītu izstādi „Glika mantojums”. Zeltiņu pagasta muzeja vadītāja Sandra Magaziņa norāda, ka, tāpat kā iepriekšējos gados veidotās izstādes par kolhoza laikiem un pamatskolu, arī šī ir tikai pirmais solis ceļā uz plašāku materiālu apkopojumu. „Pagaidām visas izstādes top ar domu, lai cilvēki redz, ka visi savāktie materiāli neiet zudumā, bet gan tiek apkopoti, klasificēti un izstādīti apskatei,” viņa saka.

Šobrīd izstādē visplašāko materiālu klāstu veido fotogrāfijas. Tajās atspoguļota baznīcas darbība laikā no pagājušā gadsimta sākuma līdz pat mūsdienām. Izņēmums ir posms no 1967.gada, kad padomju vara baznīcu pārveidoja par sāls noliktavu, līdz deviņdesmito gadu vidum, kad sākās ēkas atjaunošanas darbi. Atsevišķā mapē apkopotas baznīcas informatīvās lapiņas, kādas šobrīd tiek dalītas kapusvētkos. Izrādās, agrāk šādu notikumu, kur baznīca spēlējusi nozīmīgu lomu, bijis krietni vien vairāk – sākot no iesvētībām un beidzot ar piemiņas brīžiem kritušajiem karavīriem. Viena lapiņa saglabājusies pat no 1902.gada un informē par jau tolaik atzīmētām Glika dienām.

Par izstādes vērtīgāko eksponātu kļuvusi 1825.gadā izdota Bībele, kas nolikta goda vietā. Ienākot telpā, nevar nepamanīt baznīcas traukus, kā arī iespēju tuvumā apskatīt dievmaizīti, kas cilvēkiem, kuri neiet uz baznīcu, ļaus apskatīt, kas tā tāda īsti ir un kā viņa izskatās. S.Magaziņa klāsta, ka lielākā daļa eksponātu savākti, pateicoties Zeltiņu baznīcas draudzes aktīvai līdzdalībai. Patīkamu pārsteigumu sagādājis mācītājs Ivo Šmits, kurš izstādes vajadzībām uz gadu nodevis vienu no saviem amata tērpiem.

Izrādi iestudē jau ar citu skatījumu

Savukārt vakar pirmizrādi piedzīvoja Zeltiņu drāmas kolektīva „Kontakts” iestudētā izrāde „Līnis murdā”, kas veidota pēc Edvarda Vulfa lugas motīviem. Izrādē spēlē Vilnis Vanags, Kārlis Jakobsons, Aiga Mūrniece, Elita Laiva, Sandra Magaziņa, Vita Kalēja un Dace Mūrniece. Režisore Gunita Paleja atklāj, ka šī luga pirmo reizi uzvesta pirms 13 gadiem, kad kolektīvs tikai nupat bija sācis strādāt. Tās darbība norisinās pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Rīgā. Notikumu epicentrā ir lugas galvenā varoņa laikrakstā ievietoti precību sludinājumi, uz kuriem sāk atsaukties vairākas kandidātes un gala rezultātā veidojas komiskas situācijas. Režisore klāsta, ka šī ir viegli uztverama un jautra komēdija. Tieši tas, kas šodien skatītājiem nepieciešams, ja gribas kaut ko vieglu un gaišu.

Finansiālais atbalsts tērpu un dekorāciju iegādei iegūts, piedaloties Alūksnes un Apes novada fonda sadarbībā ar Latvijas Hipotēku un zemes banku rīkotajā projektu konkursā „Atbalsts iedzīvotāju iniciatīvām”. Tiesa, šīs lietas nebūs vienīgās, kas atšķirsies no iestudējuma pirms 13 gadiem. „Mēs paši esam kļuvuši citādāki – pieaugušāki un pieredzējušāki,” saka G.Paleja. „Līdz ar to, mainījies tas, kā mēs atveidojam savus tēlus, jo nu viņu rīcību vērtējam un izprotam jau ar citādāku skatījumu.” Plānots, ka izrāde papildinās Zeltiņu drāmas kolektīva piedāvājumu, kurā aktualitāti nav zaudējis vēl iepriekšējais iestudējums „Kā Pampāļu Pēteris sievu meklēja” un kas joprojām aktīvi tiek izrādīts citviet novadā.

Vairāk foto

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Zeltiņos svin svētkus sportam un kultūrai

Kategorijas