Lepojas ar retu un skanīgu vārdu

2009. gada 19. jūlijs 08:00

1611

Latvijā ir 144 Dignas
Alūksniete Digna Ķīse rūpīgi glabā sava vārda raksturojumu, kas gan atšķiras no tik ierastā G.Treimaņa vārda skaidrojuma. Tajā teikts, ka Digna latīņu valodā nozīmē - cienīga, godājama.

"Viņa ar ērgļa spārniem sargā savu mantību. Dignā uguns spēks un apvaldītība ir vienādos smaguma kausos. Pret citiem viņa attiecas ar atturīgu pietāti,"no mazas lapiņas lasa Digna. Viņa atzīst, ka raksturojums ir atbilstošs.

„Man pašai ļoti patīk savs vārds. Kad skolas gados biju nometnē, arī viena skolotāja teica ka tas ir skaists. Turklāt tas labi saskanēja ar manu uzvārdu - Ciguze, kāds bija pirms apprecēšanās. Es lepojos ar savu vārdu. Liekas, ka Alūksnē man vienīgajai tāds ir," spriež D.Ķīse.

Tas ir īss un skanīgs vārds, tāpēc nekad nav pārveidots. Taču Cēsu mūzikas vidusskolā kursa biedri Dignu sauca par Cigoriņu, kas bija savdabīgs atvasinājums no uzvārda. Savukārt kolēģi Alūksnes sākumskolā viņu uzrunā mīļi pamazināmā formā - Digucītis. Bet dzimtajā Limbažu pusē viņu vēl arvien sauc par Digliņu kā bērnībā.

„Esmu ievērojusi, ka vārdam ir liela nozīme cilvēka dzīvē. Turklāt viena vārda īpašniecēm ir līdzīgas rakstura iezīmes. Tiesa, mēdz būt arī divējādi raksturojumi," atzīst Digna.

Viņai ar otru pašai zināmo Dignu ir daudz kopīga, taču tā esot skaļāka un bravurīgāka.

"Arī es reizēm esmu cīnītāja, kad nevaru samierināties ar netaisnību. Taču citkārt secinu, ka nav vērts. Man nepatīk strīdēties. Vēlos mierīgas, atklātas savstarpējās attiecības, kad es varu uzticēties un man uzticas," atzīst Digna. Viņai ir gribasspēks, un meitenes skolotājai par pārsteigumu nācies secināt - arī spīts.

Dignas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir mūzika. Viņa gan māca citiem mūziku, gan pati dzīvo ar to, spēlējot klavieres un dziedot korī „Atzele". Katru vasaru koris ir devies ārzemju ceļojumos, lai piedalītos konkursos un festivālos. Šajā vasarā tā pietrūkst, tāpēc jūtams tukšums. To aizpilda mūzika, kas skan mājā, jo abas meitas - Justīne un Annija - labprāt spēlē klavieres. Beidzot konservatoriju, Digna rakstīja bakalaura darbu par Jāzepu Vītolu. Viņai patika Annijas vēstules J.Vītolam un viņas raksturojums - sieviete ar augstu pašvērtējumu un neatkarīgu stāju, tāpēc tās vārdu izvēlējās meitai. Pirmdzimto nosauca par Justīni, jo šis vārds bija jaukai un sirsnīgai Dignas tantei. Pagaidām gan liekas, ka meitas ir citādas.

Vārds Digna pirmo reizi Latvijā minēts 1937.gadā.

"Kad es piedzimu, kalendārā tāda vārda nebija. To atradu tikai 1975.gada kalendārā. Kad mamma mani gaidīja, arī viņas draudzene gatavojās dzemdībām. Viņa bija izdomājusi vārdu meitai - Digna. Kad draudzenei piedzima puisītis un viņai - meita, tiku pie šī vārda, jo tas bija iepaticies un iekritis mammai sirdī," atklāj D.Ķīse.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lepojas ar retu un skanīgu vārdu

Kategorijas