Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Noslēdzies projekts „Tolerances mācīšana vienotā Eiropā”

2009. gada 1. jūlijs 13:22

1305

Alūksnes vidusskolas skolotāji: Ilze Līviņa, Līga Krūmiņa, Anita Stilve un Aina Ezeriņa no 6. līdz 9. maijam bija „Comenius” projekta „Tolerances mācīšana vienotā Eiropā” ietvaros pēdējā seminārā Zviedrijā. Projekta pēdējais lielākais darbs, ko veica visas dalībvalstis (Rumānija, Lietuva, Latvija, Zviedrija un Itālija) bija lugas iestudēšana un filmēšana, lai varētu to parādīt arī citiem pārējās valstīs, kā arī savā valstī


Mēs izvēlējāmies iestudēt Antuāna de Sent - Ekziperī darbu „Mazais princis”. Lugas iestudēšana un filmēšana ilga divus mēnešus, tika iesaistīti ļoti daudz bērnu. Galveno lomu - Mazo Princi tēloja 6. klases skolniece Santa Sīle, kas viņai padevās lieliski, jāpiezīmē, ka viss darbs tika iestudēts angļu valodā. Lugā piedalījās gan dejotāji no deju grupas „Virpulītis”, gan Alūksnes vidusskolas 12.b klases skolēni, kas iestudēja deju, gan Ingus Brikmanis ar brīnišķīgu solo, tāpat arī Darja Medvedeva un daudzi, daudzi Alūksnes vidusskolas skolotāji (Anita Stilve, Sanita Čibala, Normunds Strupiņš, Ilze Līviņa, Valentīna Gulbe, Vadims Savkovs, Lāsma Kaša, Marina Saveļjeva, Ilma Kondrtatjeva, Aina Ezeriņa un citi) un skolēni (Ilze Ozola, Santa Stricka, Raivo Kaulakans, Sandis Bagrads, Gints Zemnickis, Druvis Mucenieks, Arnis Ģēģers, Natalja Cjurukalo, Alīna Salihbekova un citi). Luga tika veidota pašu spēkiem, sākot ar vizuālo noformējumu un beidzot ar filmēšanu un montāžu. Kopumā iestudējām vienu stundu un 20 minūtes garu lugu. Paši esam ļoti gandarīti, jo mūsu luga projekta dalībniekiem patika vislabāk.

Pirmo tikšanās dienu iesākām ar vizīti Zviedrijas partnerskolā. Skola ir diezgan maza, apmēram 200 skolēnu, jo tā ir pamatskola. Iepazināmies ar pavisam atšķirīgu izglītības sistēmu. Apmeklējām nodarbības, iepazināmies ar skolotājiem, dalījāmies abpusējā pieredzē, apskatījām telpas. Visatšķirīgākais no Latvijas ir tas, ka skolēnu zināšanas tiek vērtētas aprakstoši, līdz pat augstākajai pamatskolas klasei skolēni raksta ar zīmuli, lai varētu savas kļūdas labot. Tāpat arī atšķiras mācību stundu bloki un stundu sadalījums. Mums iepatikās, ka skolai ir atsevišķa celtne, atpūtas vieta skolēniem, kur viņi pavada savu brīvo laiku, ja nav stundu vai garāks pārtraukums. Atpūtas vietā skolēni gan var paēst, nopirkt kādu sviestmaizi vai pagatavot paši, gan uzspēlēt biljardu un citas spēles, vai vienkārši būt ar draugiem kopā. Skolā bija īpaša klase bērniem ar veselības problēmām. Telpas ir pielāgotas bērnu vajadzībām un interesēm, par katru ir padomāts. Neaizmirstamu iespaidu atstāja tas, ka skolēns, kurš izvairās no sabiedrības, reti runā ar kādu, izrādīja lielu interesi par Latviju, zināja mūsu galvaspilsētu un bija ļoti komunikabls, izstāstīja par sevi, par to bija pat zviedru kolēģi pārsteigti.

Pusdienas skolā ir par brīvu, var paēst zupu ar sviestmaizi, vai arī otro ēdienu.To apmaksā pašvaldība, jo daļa nodokļu samaksas paliek vietējā pašvaldībā.

Dienas turpinājumā devāmies uz Halmstades municipalitāti, kur mūs sagaidīja pilsētas mērs, kurš pastāstīja par pilsētas vēsturi, attīstību, deva ieskatu izglītības sistēmā. Dienas nobeigumā ekskursija pa sakopto Zviedrijas pilsētu Halmstadi, kas atrodas pie Atlantijas okeāna.

Turpmākajās dienās norisinājās seminārs par projekta darbu, noskatījāmies izveidotās lugas, analizējām tās un apkopojām projekta rezultātus. Seminārs notika īpašā atbalsta centrā, kas ietver gan izglītības iespējas, gan psiholoģisko palīdzību vecākiem un skolēniem. Centrā ir izveidota plaša bibliotēka, kurā ir pieejamas grāmatas, audio un video stundas. Centrs strādā ar imigrantiem, nodrošina darbu skolotājiem, kuri māca svešvalodas, kopumā tiek mācītas 24 valodas. Te ir padomāts par cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem, viss ir pielāgots, lai centru varētu ērti lietot.

Vizītes laikā apmeklējām Halmstades bibliotēku, kas ir jauna, unikāla celtne. Tā ir kaut kas līdzīgs mūsu jaunajai bibliotēkai - Gaismas pilij, ko būvē Rīgā. Gide pastāstīja, ka cilvēki bija sākotnēji pret šo bibliotēku, jo tika ieguldīti lieli līdzekļi celtniecības procesā, taču tagad ir sajūsmā. Mēs arī bijām sajūsmā par iespējām, ko jaunās tehnoloģijas piedāvā. Ikviens stūrītis ir pārdomāts, gaumīgs un pielāgots arī invalīdiem. Tagad mēs arī saprotam, ka šāda vieta ir ļoti vajadzīga, tikai žēl, ka Alūksnē nav tādu iespēju.

Tā projekts ir noslēdzies, vēl top projekta mājas lapa, kurā ikviens varēs aplūkot mūsu sadarbības rezultātus.

Kategorijas