Alūksnes novada rokdarbnieces pārsteidz vāciešus ar savu veikumu

2009. gada 29. jūnijs 09:06

472

Ar spilgtiem iespaidiem no pieredzes apmaiņas brauciena uz Vāciju mājās atgriezušās amatniecības pulciņa „Zelta pavediens” dalībnieces Skaidrīte Svara no Māriņkalna un Aija Vuškalne no Bejas. Lai gan abām rokdarbniecēm lielākais brauciena ieguvums saistīts ar sadarbības izveidošanu, ne mazāk svarīga ir atziņa, ka viņas savā darbībā ir uz pareizā ceļa.

S.Svara atklāj, ka iespēju doties šajā pieredzes apmaiņas braucienā viņas saņēmušas, pateicoties Valsts Lauku tīklam, kura uzdevums ir veicināt dažādu organizāciju, valsts institūciju un sabiedriski aktīvo lauku iedzīvotāju savstarpējo sadarbību, uzsvaru liekot uz informācijas apmaiņas nodrošināšanu. Ar mērķi gūt jaunas ierosmes turpmākajam darbam un dibināt kontaktus tālākajai sadarbībai rīkots arī šis brauciens, kurā abas alūksnietes devušās kopā ar vairākām citām Latvijas rokdarbniecēm.

Roku darbam – cits rezultāts

Tiesa, iepazīstoties klātienē ar Vācijas amatnieku veikumu un prezentējot viņiem savējo, rokdarbnieces nonākušas pie atziņas, ka šajā ziņā drīzāk vāciešiem no latviešiem vajadzētu mācīties, nevis otrādi. „Ieraudzījuši mūsu darbus, viņi saķēra galvu, jo nespēja aptvert, ka kaut ko tādu var dabūt gatavu ar rokām,” reakciju no vāciešu puses atstāsta S.Svara. „Mēs, bez šaubām, varam būt lepni, ka protam kaut ko tādu darīt, jo viņiem viss tiek veidots tikai ar tehnikas palīdzību.” Arī A.Vuškalne atzīst, ka, ņemot vērā šo pieeju, daudz vairāk viņa guvusi no ceļa biedrenēm jeb pārējām Latvijas rokdarbniecēm, kas devušās iepazīt Vācijas amatniekus. „Protams, viņiem ir attīstīti salmu darinājumi, kokgriezumi, taču adīšanas vai tamborēšanas ziņā viņiem tiek izmantota tehnika, kas tomēr nesniedz tādu pašu gala rezultātu, kā tad, ja dari to visu ar rokām,” viņa saka.

Gūst stimulu turpmākajam darbam

Tieši kraso atšķirību dēļ viņas saņēmušas vairākus uzaicinājumus ierasties ar savu piedāvājumu rudens un pavasara gadatirgos, taču vislielāko prieku sagādājusi atsevišķu pasūtījumu saņemšana no vietējiem ražotājiem. „Tad ir pavisam cits stimuls strādāt, kad tu dari savu darbiņu un zini, ka viņš kaut kur nonāks, nevis tiks sakrauts čupiņā,” atzīst A.Vuškalne. Līdzīgu domu par jauna stimula gūšanu pauž arī S.Svara. „Galvenais, ko mēs sapratām, ka mums jāturpina tas veids, kādā mēs strādājam, jo esam uz pareizā ceļa,” viņa saka. „Sēžot šeit uz vietas, tu it kā adi un tamborē, taču tā pa īstam nemaz nezini, vai tā vajag vai nevajag. Aizbraucot tur, mēs neko līdzvērtīgu neredzējām, turklāt atklājām, ka pat visvienkāršākais raksts, ko meitenes ar rokām šeit izada, viņiem sagādā lielu un patīkamu pārsteigumu.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes novada rokdarbnieces pārsteidz vāciešus ar savu veikumu

Kategorijas