Aicina Abavas senleja
Ne jau vienmēr jādodas tālos ceļojumos uz Austrāliju, Angliju, Taivānu vai Turciju. Arī tepat Latvijā iespējams izbaudīt dabas skaistumu un vienreizību, ko piedāvā lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”. Var, piemēram, doties uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām „Natura 2000” - pastaigāties pa Čužu purva laipu taku Abavas upes senlejā, no kuras nokāpjot var doties mazliet pārgalvīgā pārgājienā tieši pa purvu, kura platība ir 96 hektāri. Pēc tam var uzkāpt Sabiles Vīnakalnā, no kura paveras burvīga ainava, vai doties ekstrēmā (ja to darāt pirmoreiz) laivu braucienā pa upi, baudot dabas skaistumu Abavas krastos.
Zied čužas un smaržo pēc sēra
Cilvēkam, kurš bērnību pavadījis, dzīvojot laukos, šķitīs, kas tur sevišķs – laipu taka cauri purvam. Apkārt krūmi, jau citviet skatīti augi, tomēr, ieraugot hektāriem lielās platības, kur plešas vienīgā krūmu čužu audze Latvijā, tie daži čužu krūmi, kas skatāmi dažviet parkos, ir tikai tāds nieks. Dabas pētnieks un „Lauku ceļotāja” gids Juris Smaļinskis atgādina, ka šis ir aizsargājams rožu dzimtas augs. Lai izbaudītu tā burvību, pastaigā pa purva taku jādodas jūlijā, kad čužu audze līdzinās dzeltenu ziedu jūrai. Taka atrodas Čužu purvā, Abavas senlejas dabas parka teritorijā, bet čužu audze aizņem apmēram vienu piekto daļu no dabas lieguma teritorijas. Ejot pa laipu taku, ir neiespējami nepamanīt arī sērūdeņa avotus, par kuriem liecina specifiskā sēra smaka, kas atgādina sapuvušu olu smārdu. Te to ir daudz, jo purva pamatnes dolomīta ieži nelielā koncentrācijā satur sēru. Baktērijas ir tās, kas veido sērūdeņradi. Nenokāpjot no takas, iespējams ieraudzīt arī vīngliemežus, kuru māja nav nekas cits kā kalcija savienojumi, jo šajā apvidū ir saldūdens kaļķieži. Čužu purva sērūdens avotu ūdens padomju gados izmantots ārstniecībai, tāpēc vēl šodien ir saskatāmas vietas, kur pa caurulēm tas pārpumpēts cisternās. Kāds labas gribas cilvēks pie sēravota, saukta par Velna aci, izbūvējis baseinu un viesu māju, tomēr apkārtējā aizmirstība liecina, ka iecerei kāds “aizlicis priekšā kāju”.
Ginesa rekords ir pārspēts
Noteikti vajag iegriezties arī Kurzemes mazpilsētā Sabilē un uzkāpt Sabiles Vīnakalnā, kur ikvienu laipni pavadīs gides, būdamas gatavas pastāstīt par katru vīnogu šķirni, kā arī ļaus nobaudīt no tur augošajām vīnogām gatavoto vīnu. Jāatzīst – šķita skābs, bet tieši tāds savulaik celts hercoga Jēkaba galdā. Vīnakalns ir reģistrēts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, kur vīnogas audzē brīvā dabā, bet šodien tas ir tikai ieraksts, ne pārsteigums, jo vīna dārzi ierīkoti daudz tālāk uz ziemeļiem. Interesanti, ka te aug pasaulē vecākā vīnogulāja stādiņš, kas arī ir ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Tas ir stāds no šķirnes 'Modra Kravčina' vīnogulāja, kas aug Slovēnijas pilsētā Mariborā. Uz Sabiles Vīnakalnu to atvedis un iestādījis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze 2008.gadā. Vīnakalnā rasta vieta arī persikiem, aprikozēm un valriekstu kokiem. Sabilieši vīnogas uzskata par savas pilsētas simbolu, tās ir attēlotas arī pilsētas ģerbonī.
Kanoe laivā pa Abavu
Abava ir populārākā ūdenstūrisma upe Kurzemē, tomēr, neraugoties uz lielo tūrisma resursu potenciālu Latvijas mērogā, šobrīd tās piedāvātie jaukumi vēl netiek pietiekami izmantoti. Arī mums, lai gan tobrīd lija lietus, bija iespējams izbaudīt, cik vienreizēji un mazliet ekstrēmi (ja neesi apguvis pareizu airēšanas māku, jo airēšana ir komandas darbs) ir ar laivām nobraukt piecus kilometrus pa Abavas upi. Brauciens sākās no Māras Kambariem un beidzās Rendā, “Avotos” - ūdenstūristu apmetnes vietā. “Avotu “ māju saimnieki ir Mirta un Rolfs Jansoni – rīdzinieki, kuriem pirms desmit gadiem apnicis katru dienu regulāri doties uz darbu pilsētā,, sēdēt sastrēgumos, tāpēc viņi iegādājušies zemi un uzcēluši nelielu dzīvojamo ēku Abavas krastā. Izkopuši upes krastus un pamazām attīstījuši savu biznesu, kas, kā viņi paši saka, tecējis garām. Tā ir laivu un visa ūdenstūrisma cienītājiem nepieciešamā inventāra noma, kā arī pirts, apmetnes vieta un iespējas pārlaist nakti ērti iekārtotās istabiņās, lai atkal “kuģotu” tālāk. Šodien “Avoti “ ir lielākais inventāra nomas punkts Kurzemē. Lai izzinātu visu par šo biznesu, kā arī izbaudītu “Avotu” saimnieku viesmīlību, turp jādodas pašiem, bet galvenais – jāsēžas kanoe laivās un jānobrauc kāds gabals pa Abavas upi. Lai nokļūtu “Avotos”, kas atrodas Abavas upes kreisajā krastā, no Rīgas jāmēro 130 kilometri.
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"