Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Par manu aizskarto pensiju

Tenis Nieze

2009. gada 26. jūnijs 09:11

543

Ar Dievu, meitenes, jūs tagad redzat varoņi kā rodas, ak, meitenes... Piedodiet, bet esmu sagūstīts, apgredzenots ērglis. Neesmu brīvs. Tas laiks, kad varēju saņemt pilnu pensiju un šad tad oficiāli piešancēt, ir garām. Tagad mani ienākumi ir tādi, ka nevaru atļauties dāmai izmaksāt pat kafijas tasi. Saprotiet, ka es te nerunāju par laulāto draudzeni. Kurš tad tai izmaksā?! Laulātās draudzenes lai apmierinās ar to vīra pensijas daļu, kuru vardarbīgi un regulāri konfiscē. Turklāt tagad sieva no manis pieprasa visu pensiju. Citādi nevarēšot samaksāt visus komunālos rēķinus. Velna milti! Es jūtos piespiests pie zemes.


Kauns teikt, bet sieva man vairs neļauj pīpēt. Jāņos viņa man nopirka tikai vienu alus pudeli – puslitreni. Vislētāko. Kā šļuru. Un svētku galdā mūsmājās nebija pat jāņusiera. Kam to var teikt? Re, dārgais jāņusiers esot tīrā šmaukšanās. Uz galda bija vienīgi nocenota prece – sakaltuši pīrāgi un delikatese ar krievu sarkanajiem ikriem, kas savādi garšoja un dvakoja. Pēc tādas maltītes es pieprasīju no sievas puslatu. Košļamajai gumijai, lai aizskatolu sevī tās trūcīgo Līgosvētku mieles. Tā kā veikalā nebija gumijas ar jāņusiera garšu, es paņēmu alu - “Kubu”. Un beidzot jutos kā cilvēks. Es uzskatu tā. Ja sieva nav normāla sainiece, tad lai nepūlās ar zacenes gādāšanu. Labāk pa visu naudu paņemt alu. Un beigta balle. Lai pati sev vāra māmmā putru. I es ar uz pohām pastrebšu. Es savai cienītajai tā arī pagteicu: “Uz Pēterdienu galdu klāšu es!” Bet kas tev deva! Viņa man neuzticoties. Es jums teikšu, mīļie lasītāji, ka precētie pensionāri iet pa dzīvi kā nolēmēti. Mēs esam dubultā aplaupīti – no valsts un no sievām. Valsts paņem tikai desmit procentus, bet sievas – visus simts. Bet kaut kā ir jādzīvo. Esmu nolēmis vērsties satversmes tiesā pret abām. Galu galā! Lai nosaka to neaizskaramo pensijas daļu, kas ir tikai mana un ar kuru man nav jādalās! Visi no manis paģēr. Arī meita, kas bez darba palikusi. Un znots plencis. Un mazbērni saldējumam bičo... It kā es būtu miljonārs, pasaules lāpītājs un glābējs! Bet vai kāds ir pajautājis man, vai es piekrītu, vai es to vēlos, vai sapņoju būt tāds misionārs, tāds salavecis, tāds supervaronis?

Kategorijas