Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Neparastai meitenei – neparasts vārds

Ilze Bogdanova

2009. gada 12. jūnijs 11:20

1861

Rīgā studējošajai alūksnietei Uvai Grencionei neparasts ir ne tikai vārds, bet arī stāsts, kā viņa pie tā tikusi. Pirms vēl jauniete bija nākusi pasaulē, ārsti viņas māmiņai apgalvojuši, ka gaidāmais mazulis noteikti būs puika.

Lai gan nolemts, ka jaundzimušais tiks saukts par Klāvu, Uvas māmiņai intuīcija teikusi priekšā, ka drošības labad jāizdomā arī kāds meiteņu vārds. Izvēle kritusi par labu Līvām, taču, tā kā neilgi pirms Uvas nākšanas pasaulē piedzimusi viņas māsīca, kura nosaukta tādā vārdā, meklēti citi risinājumi. Beigās nolemts, ka meitenei ar neparasto ceļu līdz savam vārdam, vajadzīgs arī ne mazāk neparasts vārds: dzimšanas apliecībā ierakstīts vārds Uva, ar ko šobrīd Latvijā var lepoties vien nepilnas trīsdesmit šī vārda īpašnieces.

Līdz brīdim, kad pirms pāris gadiem kāds pajautājis, kā viņai patīk savs vārds, Uva atzīst, ka nemaz nebija aizdomājusies par to, ka savs vārds varētu nepatikt. „Acīmredzot, esmu tik ļoti saaugusi ar to, ka pat vairs nesaprotu, kā var uzdot šādu jautājumu!” jauniete spriež. Tiesa, vienīgie brīži, kad viņai retais vārds traucējis, bijis skolas laiks: ja Uva kādreiz izcēlusies ar dažādiem „varoņdarbiem”, tad visiem uzreiz bijis skaidrs, par kuru Uvu ir runa. Skolas laikā viņa ieguvusi arī sev iesauku, kas savu aktualitāti nav zaudējusi joprojām. „Kopš mani draugi uzzināja, ka citās valodās Uva nozīmē vīnoga, mani sauc šīs ogas atvasinājumos: Vīnodziņa, Greipuc, Vīnoga – pīnoga un tamlīdzīgi,” klāsta vārda dienas gaviļniece.

Iepazīstoties ar sava vārda skaidrojumu, Uva atzīst, ka tas viņas raksturam atbilst tikai daļēji. „Maiga un dvēseliska es pavisam noteikti neesmu. Drīzāk emocionāla, bet savas emocijas es, manuprāt, lieliski protu savaldīt un radīt par sevi tādu priekšstatu, kāds tobrīd nepieciešams,” viņa raksturo sevi. „Ir draugi, kas svarīgākajās lietās vienmēr konsultējas ar mani, jo ir atzinuši, ka es vienmēr acīs pasaku to, ko domāju, neizskaistinot lietas, sajūtas un notikumus.” Kopā ar draugiem vārda dienas arī tiekot atzīmētas, kas, lai gan parasti saņem uzaicinājumu „vienkārši atbrauciet un apsveiciet”, vienmēr izdomā ko neparastu, kā, piemēram, pasniegt dāvanā baltu zosi.

Tiesa, pirmais un galvenais ciemiņš Uvai ir omīte, kas agrāk par visiem apsveic mazmeitu ar puķi un dāvaniņu. Visticamāk, arī rītdien Uvas vārda diena sāksies ar omītes buču un apsveikumiem, bet beigsies ar draugu neparastajām dāvanām, jo, kā atzīst gaviļniece, viņai svarīgākais ir īstas un patiesas lietas, bet kas gan var būt patiesāks par saņemtajiem sveicieniem nevis pienākuma dēļ, bet gan tāpēc, ka kāds par tevi ir atcerējies.


Uva

Maiga, dvēseliska, prot grožus pievilkt pati sev, neļaujas ilūzijām, pozitīvi impulsi palīdz viņai novērtēt savu attieksmi pret visu notiekošo.

Kategorijas