Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izvēlas vīru – uzvārda brāli

Mārīte Dzene

2009. gada 5. jūnijs 10:24

836

Ingrīda: “Mans vārds nav sevišķi izplatīts.”
Alūksniete Ingrīda Pilskalne secina, ka viņas vārdam nav ne vainas. Tas nav rets, bet nav arī katrai otrajai sievietei. Latvijā ir 3509 Ingrīdas. Bērnībā un skolas gados draudzenes viņu sauca īsāk – Inga. Tā viņai arī labāk patika, jo Ingrīda likās par garu. Taču tagad atzīst, ka labāk tomēr patīk pilns vārds.

 Ingrīda ir mūzikas skolotāja, tāpēc ievērojusi, ka bērni ar vienu vārdu ir līdzīgi gan raksturā, gan rīcībā. „Protams, ir izņēmumi. Tomēr var secināt, ka vārds uzliek savu zīmogu,” secina I.Pilskalne. Viņa sevi nav salīdzinājusi ar citām Ingrīdām, tāpēc nezina, kas viņām varētu būt kopīgs.
Interesanti, ka kolēģi skolā un draugi viņu sauc par Zīli. Šīs vārds viņas dzīvē ienāca. kad Ingrīda ar mazo dēliņu dzīvoja mājās. Tolaik vīra kolēģi bieži apjautājās, ko dara viņa zīlīte. Tā tas iegājās, tikai zīlīte kļuva par Zīli. „Visi mani sauc par Zīli. Vīra kolēģi pat saderēja, ka tas patiesi ir mans vārds,” atklāj Ingrīda. Turklāt neparasti, ka viņa apprecējās ar uzvārda brāli - abiem ar vīru Vilmāru uzvārds ir Pilskalns. „Pēc kāzām daudzi nesaprata un jautāja, kāpēc vīrs pārgājis manā uzvārdā,” stāsta Ingrīda.


Viņa nepiekrīt nevienam no diviem Gunara Treimaņa Ingrīdu raksturojumiem, tomēr kaut ko atbilstošu tajos var saskatīt. Ingrīda visu dara no sirds, turklāt vienmēr pabeidz to, ko iesākusi. „Enerģiska un uzņēmīga es esmu. Tas ir fakts,” saka viņa. Toties uz intuīciju nepaļaujas, drīzāk ļaujas sevi ietekmēt. Uzklausa citu viedokli un tad izlemj, kā labāk darīt. „Neļauju darīt sev pāri? Nu nē. Neesmu karotāja. Tiesa gan ir tas, ka uz mani var paļauties un ka neciešu izlikšanos,” sevi vērtē I.Pilskalne. Viņai nav daudz draugu. Toties tie paliek nemainīgi ilgus gadus. 
Tikpat nemainīga ir Ingrīdas lielā aizraušanās – mūzika. Tā ir darbs un vaļasprieks. „Man ļoti patīk akordeons. Pati biju maziņa, bet akordeons - liels un smags. Tomēr tiku galā, iemācījos. Mūzikas skolā man viss patika. Zināju, ka studēšu un būšu mūzikas skolotāja,” uzsver Ingrīda. Vasarā dārzs ir viņas darbalauks un prieks. Tur ir izveidots akmeņdārzs, kas prasa daudz rūpju, tāpat kā mīļākās puķes - rozes.
Ingrīdai patīk ceļot. Itālija, Spānija, Polija iepazīta kopā ar kori „Atzele”, bet jauno gadu viņa kopā ar ģimenes draugiem sagaidīja Čehijas galvaspilsētā Prāgā. Pagājušajā vasarā tika apceļota Lietuva, bet šovasar kaut dažas dienas Ingrīda grib izrauties, lai dotos gar jūras piekrasti tepat Latvijā. „Lai gan ir smaga situācija un nomāc neziņa, tomēr negribas, lai vasara paietu, nekur neaizbraucot,” atzīst I.Pilskalne. 

Kategorijas