Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Es - par taupīgu dzīvošanu!

Tenis Nieze
Lietotāju raksti

2009. gada 5. jūnijs 10:09

690

Vasarā krīzes apstākļos nauda pārtikai vispār gandrīz nav jātērē. Un tā var iekrāt liekus latus, lai ziemā būtu vieglāk samaksāt par apkuri un pāri vēl paliktu nauda pienam un maizei. To saku no savas pieredzes. Elektrība nav jātērē. Ja nu vienīgi televizora ieslēgšanai. Ledusskapi esmu atslēdzis. Baudu gaismu dienā, bet naktī – tumsu. Ja gribu vakarā palasīt, izeju ārā ar avīzi un pastāvu zem ”maksimkas” gaismas reklāmas. Zem ielas laternas gan nestāvu. Ne vella tur nevar redzēt. Acu bojāšana vien sanāk.

Ja sagribu karstu maltīti, sakuru ugunskuru dārzā vai kur. Mājās gāzes plīti nelietoju. Vārdu sakot – maksimāli taupu. Noteikti daudziem vēl pagrabā ir saglabājušies pērnie kartupeļi. Tas nekas, ka savītuši un sadīguši. Laksti jāaplauž, un tupeņus var šmorēt un lietot, kādā veidā gribi. Vairumā esmu sapircis lētos maksimkas putraimus. Pietiks līdz ziemai. Krānu es nelietoju. Tualeti tāpat. Galu galā ir mums miestā bezmaksas tualete. Turp eju lielās darīšanās, bet pa mazajām – aiz stūra. Un tad nu es teikšu, ka nevajag būt slinkiem. Vajag aizskriet uz tuvējo parku pēc salātiem, pēc ekoloģiskā ūdens dīķī. Balandas, nātres, pienenes... Viss noder! Šķin tik iekšā svaigā veidā, blenderē vai vāri zupā. I gaļas vairs nevajadzēs. Zālē iekšā ir tik daudz dzelzs, ka tā pārspēj pat daudzinātās zemenes. O, jā, meža zemenes vēl mums šovasar būs. Un mellenes un pārējās meža ogas tāpat. Murķeles es šopavasar jau esmu atēdies. Tiesa, vienureiz nenovārīju kārtīgi. Pēc lietošanas bija halucinācijas. Taču tas bija pat interesanti! Pēc tam turpināju praktizēt šo pieredzi. Ziniet, man ir atvērusies trešā acs. Es tagad visu redzu daudz labāk.

Es redzu, cik lepni dzīvo mūsu garā nabagie kungi. Cik izšķērdīgi un lielīgi viņi ir. Bet es nemainītos vietām ar šiem. Viņu dzīvi es nevarētu panest. Tāpat kā viņi manējo. Tāpēc jau mēs katrs esam tur, kur esam.

Un tomēr ir lietas, no kurām neatsakos pat es. Tās ir akcizētās preces – alkohols, smēķi. Kā lai atmetu? Tā prātoju, pa parku staigādams, ērces no sevis lasīdams. Un nemanot iekāpju cilpā... hop, tā savelkas. Jau karājos koka zarā. Kā bumbiersss... Tātad tik zemu jau gaļas kārā tauta ir kritusi? Parkā izliek cilpas stirnām! Ziniet, laimīgs esmu par to, ka šovasar spaidu kārtā un no labas gribas pieslējos veģetāriešiem. Esmu kļuvis svarā vieglāks, lokanāks. Žigli tieku no cilpas ārā. No šā brīža esmu kļuvis par kaislīgu mazo brāļu aizstāvi. Es organizēju akciju miesta parku atbrīvošanai no malumednieku izliktajām cilpām. Rau, cik cēlas idejas rodas galvā, taupīgi un liesi dzīvojot!

Kategorijas

Kategorijas