Dzirnavas var sabrukt

2009. gada 5. jūnijs 09:32

909

Ates dzirnavu muzeja apmeklētāji nevar pat iedomāties, ka dzirnavu ēka ar ekspozīciju, kas organiski iekļaujas muzeja kompleksā, nav Kalncempju pagasta padomes īpašums. Rietumu bankas atliktā izsole liegusi pašvaldībai iespēju to iegādāties.

Banka nav ieinteresēta izsolē
“Rietumu banka 28.maijā gatavojās rīkot dzirnavu ēkas izsoli, jo īpašnieks to ir ieķīlājis un acīmredzot nav maksātspējīgs. Pašvaldība bija saņēmusi rajona padomes lēmumu, ar kuru tika atļauts infrastruktūras sakārtošanai paredzētos mērķdotācijas līdzekļus izmantot dzirnavu iegādei. Diemžēl dienu pirms izsoles tika paziņots, ka tā tiek atcelta. Tagad šo naudu izmantojam informācijas centra ēkas siltināšanai. Vēl ir paredzēts atjaunot mājiņu, kas atrodas uz dīķa saliņas,” stāsta pagasta padomes priekšsēdētājs Artis Vanags.
Ne viņam, ne arī laikraksta redakcijai neizdevās noskaidrot, kāpēc tika atcelta izsole un vai tā tiks rīkota atkārtoti. Rietumu bankas preses sekretāre Eleonora Gailiša norāda, ka banka šādu informāciju nesniedz. Var tikai pieļaut, ka banku neapmierināja, ka izsolē pieteicies tikai viens pretendents, tāpēc pašvaldībai dzirnavas būtu jāpārdod par sākumcenu – 12 500 latiem.

Var runāt ar īpašnieku un banku
Tagad nav iespējams prognozēt, vai šī ēka kādreiz būs pašvaldības īpašums. Lai gan jaunā Alūksnes novada dome droši vien vēlēsies pārņemt dzirnavas, var gadīties, ka tai nebūs naudas, kā tas jau bijis visus iepriekšējos gadus, kad Kalncempju pašvaldība nevarēja tās nopirkt ne par 47 000, ne par vairāk nekā 100 000 latu. “Latvijā nav daudz šādu muzeju, tāpēc ticu, ka arī novadā tam neatmetīs ar roku. Domāju, ka darbs muzejā turpināsies,” saka A.Vanags.

Alūksnes rajonā ir likvidēta valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektora štata vieta, taču bijusī inspektore Silvija Ludviga atzīst, ka nezina, kā būtu jārīkojas šajā situācijā. “Dzirnavu ēka ir uz sabrukšanas robežas, bet tā pieder īpašniekam. No viņa būtu jāprasa atbildība. Varētu arī pašvaldība meklēt kontaktu ar banku,” uzskata S.Ludviga.

Nevar ieguldīt naudu privātīpašumā
Dzirnavu īpašnieks dzirnavas atguva denacionalizācijas procesā, taču viņš tās pārdeva. Pēc tam īpašnieki ir mainījušies vairākkārt. 1985.gadā, kad Viktors Ķirps veidoja muzeju, otrpus upītei gandrīz nekā nebija, taču laika gaitā ir izveidots muzeja komplekss ar 13 ēkām. V.Ķirps sāka ar dzirnavu ēku, kuras vienā telpā izveidoja muzeja ekspozīciju. Ūdensdzirnavas ar aizsprostu, tās iekārtas un ūdenskrātuve ir vietējas nozīmes tehnikas vēstures piemineklis, tāpēc to var izmantot tikai muzeja vajadzībām. Jau gadiem ilgst absurda situācija - pašvaldība nedrīkst atjaunot ēku, kura tai nepieder, savukārt īpašnieki nav ieinteresēti to darīt. “Pašvaldība slēdz līgumu ar īpašnieku, lai tas atļauj īrēt telpas. Tiesa, jāmaksā par tām nav, bet nevaram ēkas remontā ieguldīt ne santīmu,” norāda A.Vanags. Tagad dzirnavas ir ļoti kritiskā stāvoklī. Ja tās piederētu pašvaldībai, tad to atjaunošanā būtu ieguldīti mērķdotācijas līdzekļi. Tagad tie izlietoti ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanai citās ēkās, sešām ēkām ir atjaunoti skaidu jumti, izstāžu zālē ir mainīta grīda, no jauna uzcelta pūnīte. Ir sagatavots projekts elektrības instalācijas maiņai.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dzirnavas var sabrukt

Kategorijas