Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Rosina pārdēvēt ielu

Mārīte Dzene

2009. gada 1. jūnijs 12:34

674

Alūksnē 29.maijā plīvo valsts karogi. Iedzīvotāji šajā dienā atceras un godina savus atbrīvotājus - Valmieras kājnieku pulka, 2.igauņu jātnieku pulka un somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu dēli” karavīrus, kuri krita par viņu pilsētu.

Svin atbrīvošanas deviņdesmitgadi

Helēnas un Alsviķu ielu krustojumā pie piemiņas akmens pilsētas atbrīvotājiem pulcējušies skolu jaunieši, Alūksnes Kājnieku skolas karavīri, Igaunijas Bruņoto Spēku karavīri, Zemessardzes 2.novada zemessargi, jaunsargi un alūksnieši. Liekas, nekad iepriekš nav bijis tik daudz cilvēku šajā vietā. Spēlē Latvijas Nacionālo Bruņoto Spēku Sauszemes spēku orķestris un Igaunijas Sauszemes spēku orķestris. Dzied Valmieras represēto apvienības vīru koris “Baltie bērzi”, vīru koris “Imanta” un Veru kultūras nama vīru koris. Tāpat kā cīņās pirms 90 gadiem latvieši un igauņi ir blakus, lai svinētu savu brīvību. To uzsver gan Nacionālo Bruņoto Spēku Mācību vadības pavēlniecības komandieris pulkvedis Igors Rajevs, gan Igaunijas Bruņoto Spēku Kuperjanova bataljona komandieris majors Mools. Viņi atgādina, ka dzīve bez nākotnes ir tiem, kuri neatceras pagātni.


Tēvzemes stunda atgādina dzīvvajiem

Piemiņas pasākuma rīkotājs kā vienmēr ir Brāļu kapu komitejas Alūksnes nodaļas vadītājs Uldis Veldre, taču šoreiz par atbrīvošanas cīņām pret lieliniekiem stāsta Valmieras deputāts Jānis Siliņš. “Pēc atbrīvošanas cīņām alūksnieši šo ielu, kurā atrodas piemineklis atbrīvotājiem, nosauca Valmieras kājnieku pulka vārdā. Tagad tā ir Helēnas iela, taču domāju, vai vācu baroneses vārds un nopelni ir augstāki par šiem karavīriem, kas sāka Latvijas atbrīvošanu,” jautā J.Siliņš.

Alūksnes kājnieku skolas kapelāns Dāvids Šterns sveic visus klātesošos, bet īpaši karavīrus. “Karavīri ir tie, kuri apzināti devās cīņā, riskēdami un atdodami savas dzīvības, lai Alūksne un Latvija būtu brīva. Karavīriem vienmēr pretī stājas ienaidnieks, kas tam ir jāpārvar. Bet kas ir tas, pret ko mums katram ir jācīnās,” spriež D.Šterns. Viņš uzsver, ka ikvienam vajadzētu pievērsties sev un videi, kurā dzīvo. Vislielākie ienaidnieki mūsos ir skaudība un mantkārība. Tieši šādu iemeslu dēļ izceļas ne tikai strīdi starp kaimiņiem, bet arī kari starp valstīm. “Tāpēc ir jāuzvar šis ienaidnieks, kas ir mūsos pašos. Tad soli pa solim spēsim dzīvot labāk un drošāk mūsu sabiedrībā,” uzsver kapelāns. Viņš aicina ar klusuma brīdi godināt atbrīvotāju piemiņu, ticot un neturot ienaidu sevī. Mēs visi sapņojam un ilgojamies pēc zemes, kuru Dievs var svētīt, kā to vēlamies tautas lūgšanā – valsts himnā.

Vairāk foto

Kategorijas