Gūst rūgtu mācību politikas “skolā”

2009. gada 30. maijs 08:42

3961

V.Litaunieks: “Sirdij tuvāks ir darbs ar bērniem, nevis kašķēšanās.”

Bijušais Alūksnes domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks atkal ir smaidošs, enerģisks un draudzīgs. Amata krēsla zaudēšana un pārdzīvojumi ir pagātnē kā ļauns murgs. Tagad viņš ir Valmieras Pārgaujas pamatskolas direktors, bet mājas, ģimene un deputāta pienākumi joprojām saista ar Alūksni. Kā uz vietējo politiķu spēlītēm tagad raugās Viktors?

- Ar lieliem plāniem un iecerēm pirms četriem gadiem sākāt pildīt Alūksnes domes deputāta, pēc tam arī domes priekšsēdētāja pienākumus. Tagad nākas secināt, ka viss ir sagruvis, vai varbūt par spīti neveiksmēm esat Alūksnes patriots?

- Nekur nav pazudis tas, ko esmu domājis par Alūksni, par pilsētas un novada attīstību. Par savām iecerēm iesniegšu priekšlikumus jaunajai novada domei. Uzskatu, ka Alūksnē ir vajadzīgs biznesa inkubators. Tas nozīmē, ka pašvaldība apmaksā siltas, ar biroja tehniku un internetu aprīkotas telpas, kuras jauns uzņēmums ar atvieglotiem noteikumiem var izmantot savam birojam. Tā ir pirmā palīdzība sākumā, kad ir vissmagāk. Ir jāveido jauni uzņēmumi, jo bez ražošanas nebūs attīstības.

- Vai pēc apdedzināšanās domes priekšsēdētāja amatā nav radusies atziņa, ka vairāk esat pedagogs, nevis politiķis? Tagad dzirdētas labas atsauksmes par Pārgaujas pamatskolas direktora, tas ir jūsu, darbu tāpat kā tad, kad vadījāt Malienas pamatskolu.

- Kādu atzīšanos gaidāt? Man jau pašam liekas, ka manī daudz kas ir labs. Ja teiktu, kas man sirdij ir tuvāks, tad, protams, tā nav kašķēšanās pašvaldībā, bet darbs skolā ar bērniem.

- Tomēr no domes aizgājāt ne jau ar vieglu sirdi. Kā tur īsti bija? Kāpēc nesenie sabiedrotie un domu biedri balsoja par neuzticības izteikšanu?

- Jā, aizgāju ar rūgtumu sirdī. Izmeta mani kā kaķi no pienotavas. Ko tur vēl lai saka!

- Droši vien tomēr bija kāds iemesls - būtisks vai nebūtisks. Vai varat tagad atklāt domes politiķu savstarpējo cīņu aizkulises?

- Manuprāt, iemesls bija mana nesaprašanās ar Ainaru Melderu. Par daudzām lietām mums domas dalījās, turklāt bija jautājumi, par kuriem domājām diametrāli pretēji. Kādu mēnesi pat nesarunājāmies, tāpēc bija nepieciešams kaut kāds risinājums. Žēl, protams, ka viss atrisinājās tādā veidā. Pārdzīvoju, ka rezultātā tiku nodots. Varbūt kādreiz par to visu uzrakstīšu memuāros. Pagaidām lai tas paliek vēsturei.

- Kāds pamatojums bija tam, ka jums netika ļauts pildīt Alūksnes vidusskolas direktora pienākumus, kad domes priekšsēdētāja vietu ieņēma šīs skolas direktore Vija Puzule?

- Nezinu. Varu tikai iedomāties. Taču deputāti divas reizes nobalsoja, ka mana kandidatūra tiek noraidīta. Manu pirmo iesniegumu izskatīja Finanšu komitejas sēdē. Tajā norādīja, ka esmu nepareizi uzrakstījis, ka vēlos pastāvīgi būt direktors, bet Vijai Puzulei ir tiesības atgriezties šajā darbā pēc domes priekšsēdētājas pilnvaru beigām. Paņēmu šo iesniegumu atpakaļ, lai lūgtu pieņemt darbā uz laiku. Tad pārmeta, ka ņemu atpakaļ iesniegumu... Tātad nekā nebija labi, jo negribēja.

- Kā tagad ar laika distanci vērtējat savu darbu domes priekšsēdētāja amatā? Ko izdevās paveikt un kas palika nepadarīts?

- Viens pats priekšsēdētājs nav darītājs, ja viņam nav liela atbalstītāju komanda. Tas man bija pirmais šoks, kad sāku strādāt domē. Es ātri aplauzos, jo nereti trūka gan deputātu, gan darbinieku atbalsta. Paldies Dievam, ka tomēr daudzās lietās es to guvu. Pateicoties tam, pilsētā daudz kas ir izdarīts. Par to man ir prieks. Asfaltēta Laurencenes iela, kas pirms tam bija kā lauku ceļš, izveidota ietve Miera ielā, atjaunots asfalta segums Lielā Ezera, Latgales, Torņa un Tirgotāju ielā, modernizēta pilsētas apgaismošana... Pilsētā tika ielaisti lielie tirgotāji “Supernetto” un “Elvi”. Būs īstenots ūdenssaimniecības attīrīšanas un atdzelžošanas iekārtu būves projekts. Sarežģīti izrādījās īstenot stadiona būvniecības projektu. Es lauzu iepirkumu. Tas tika veidots no jauna, lai būvniecībai nevajadzētu 4-5 miljonus, bet tikai 800 000 latu. Diemžēl Alūksnes pašvaldībai tiek liegts startēt vairākos projektu konkursos, kuros var saņemt lielus finanšu līdzekļus. Tie ir miljoni, kurus vajag, piemēram, Pils ielas un Jāņkalna ielas renovācijai. Tās ir tranzīta maģistrāles, tāpēc jaunajai novada domei vajadzētu panākt, lai tiktu mainīti konkursa nosacījumi. Tiesa, ir vajadzīgi arī labi personiskie kontakti. Centos tos veidot vairākkārt, bet valdības mainījās pārāk ātri.

- Vai tagad nešķiet, ka kļūdījāties, aizejot no “Jaunā laika” un kļūstot par Zaļo un zemnieku savienības biedru? Kāpēc tas tika darīts? Vai šāda rīcība deva kādu labumu pašvaldībai?

- “Jaunais laiks” bija tik dažāds, ka tā biedriem agri vai vēlu bija jāsadalās. Tas arī notika. Turklāt es no partijas neaizgāju, tikai apturēju savu darbību tajā. Atsevišķu “Jaunā laika” politiķu rīcība man nebija pieņemama. ZZS man bija tuva jau sen, turklāt es jutu, ka pilsētas domes priekšsēdētājam ir jābūt valdošās koalīcijas partijā. Tad viņam tiek atvērtas visas durvis, lai lemtu par finansējuma piešķiršanu. Man diemžēl daudzas durvis tā arī palika ciet. Neminēšu vārdā šos ministrus, jo viņu vairs nav amatos. Protams, kaut kādu finansējumu pilsēta varēja saņemt – piemēram, mākslas skolas renovācijai. Bet lielās naudas tad jau bija sadalītas.

- Neilgi pirms vēlēšanām teicāt, ka startēsit ZZS sarakstā. Kāpēc tomēr neesat starp kandidātiem?

- Jā, es šo sarakstu veidoju kopā ar Guntu Ļuļi, organizējot domu biedru grupu. Taču es vairs nevaru nodot 600 bērnus, kuri man uzticējās un katru rītu sagaida skolā. Negribu viņus pievilt, jo esmu par tiem atbildīgs. Ja uzņēmos direktora pienākumus, tad arī rūpējos, lai skolā bērniem būtu radīta brīnišķīga vide.

- Droši vien ir iepazīti citu partiju sarakstu deputātu kandidāti Alūksnes domes vēlēšanām. Kuri ir nopietnākie pretendenti uz deputātu vietām? Vai no 9 partiju kandidātiem varēs izveidot darbaspējīgu un saliedētu komandu?

- Jā, es pat zinu jau, kuri iekļūs novada domē. To viegli var uzminēt, bet es neteikšu, kuri tie ir. Secinājumus varu izdarīt no savas pieredzes. Lai gan Alūksnes domē trūkst saskaņas, tās sastāvs ir spēcīgs. Nelaime ir tā, ka katrs deputāts ir par sevi. Jaunās domes veidošanai partiju sarakstiem ir jāpārvar 5 procentu barjera. Tas nozīmē, ka nebūs tā, ka no katra saraksta kāds iekļūs domē. Manuprāt, vismaz divi, trīs saraksti atkritīs. Tātad pašvaldību veidos sešu vai septiņu partiju deputāti. Trīs vai četri saraksti, manuprāt, būs vadošie – “Jaunā laika”, Tautas partijas, ZZS un TB/LNNK. Tiem vajadzēs vienoties. Tiesa, spēcīgi kandidāti ir arī ”Sabiedrība citai politikai” un Pilsoniskajai savienībai. Acīmredzot būs grūti vienoties. Turklāt neprognozējami ir cilvēki, kuri tiks ievēlēti. Nezīlēsim! Pavisam drīz viss būs skaidrs.

- Kam būs lielāks svars – ievēlētajam novada domes priekšsēdētājam vai spēcīgai komandai, kuru neplosa iekšējas nesaskaņas?

- Vispirms ir vajadzīga stipra deputātu vairākuma komanda. Ja tās nebūs, tad - beigas. Esmu priecīgs, ka nekandidēju, jo esmu kategoriski pret skolu slēgšanu. Taču var gadīties, ka jaunajai domei tas būs jādara. Pie saviem neizdarītajiem darbiem pieskaitu to, ka neizdevās pārliecināt Apes novada pašvaldības pievienoties Alūksnes novadam. Tāpat neizdevās pārliecināt pagastu padomju priekšsēdētājus, ka Alūksnes novada apvienošanās modeli vajadzēja sagatavot līdz 1.janvārim uz pilsētas domes bāzes, kā arī vienoties par amatiem. Tagad grūti iedomāties, pie kura galda sēdīsies ievēlētie deputāti un kas sagatavos dokumentāciju, kas ir tik plaša apjoma. Alūksnes domes sēdē vēroju deputātu sejas un redzu tajās tikai neziņu, satraukumu un bailes par nākotni.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gūst rūgtu mācību politikas “skolā”

Kategorijas