Uzvarētājs nekad negrib zaudēt

2009. gada 16. maijs 08:36

585

Raivis Zeltiņš: “Tēvs ielika pamatus manai braukšanas prasmei.”

Autobraucējs Raivis Zeltiņš nu jau sesto gadu gūst pirmās vietas un uzvaras Latvijas rallijreida čempionāta posmos un kopvērtējumā. Arī šis gads viņam ar partneri Mārtiņu Tūteru sācies veiksmīgi. Tiesa, smagā ekonomiskā situācija mazina iespējas gan rīkot sacensības, gan tajās startēt, tāpēc nākotni šobrīd nevar prognozēt. Tomēr viens ir skaidrs – ja reiz izcīnīta uzvara, tad nevar samierināties ar zemāku vietu.

- Gandrīz visiem zēniem jau no pirmajiem dzīves gadiem patīk automašīnas un braukt ar tām. Tomēr nebūt ne visi kļūst autobraucēji. Kāds bija tavs ceļš uz sacensībām?

- Viss ir ļoti vienkārši - pirms manis sacensības piedalījās tētis ar savu kolēģi. Viņi izcīnīja sporta meistaru nosaukumu un beidza braukt, ļaujot iespēju jaunākiem piedalīties sacensības. Tas arī ir mans sākums uz sacensībām.

- Mēdz teikt, ka pirmie kucēni jāslīcina. Kā bija tev? Pastāsti par pirmo pieredzi!

- Nemaz tā īsti neatceros, kādas bija pirmās sacensības. Varu tikai teikt, ka pirmajā sacensību gadā izcīnīju otro vietu N1 klasē Latvijas čempionāta kopvērtējumā. Organizatori sacensību trases posmus rīko dažādās vietās. Visās ir gan grūtāk, gan vieglāk izbraucami ceļi. Vienā var attīstīt lielāku ātrumu, bet citā ir lielākas bedres. Ir, protams, gadījies arī buksēt dubļos, taču līdz finišam esmu ticis gandrīz vienmēr.

- Sākumā tu brauci kopā ar tēvu. Kādiem ir jābūt partneriem – pilotam un stūrmanim? Cik svarīga ir savstarpējā sapratne? Pastāsti par savu partneri!

- Jā, pirmos trīs gadus es braucu kopā ar tēvu, kurš mani apmācīja un ielika pamatus manai braukšanas prasmei. Pilotam ar stūrmani ir jāsaprotas no pusvārda, turklāt stūrmanim ir jāzina, kad pateikt “jā” vai “nē”. Sapratne vienam ar otru ir ļoti svarīga, jo bez savstarpējās sapratnes nekur tālu neaizbrauksi. Jau trešais gads aizrit kopā ar Mārtiņu. Bija nepieciešams laiciņš, kamēr viens pie otra pieradām, varējām viens otram uzticēties. Laiks bija vajadzīgs arī tāpēc, ka Mārtiņam šajā sportā nebija iepriekšējas pieredzes. Tagad pieredze ir uzkrāta, un nu viss ir kārtībā!

- Cik liela nozīme panākumos ir pieredzei? Liekas, ka jums abiem tā nav sevišķi liela.

- Pieredze, protams, nekad nenāk par sliktu. Protams, sākumā man tās nebija. Un nebija tāda mašīna, kāda ir pašlaik. Tas nozīmē, ka nebija arī tādu iespēju, kādas ir tagad. Tiesa, arī konkurence ir lielāka. Autosports ir kļuvis profesionālāks. Sacensībās piedalos sesto gadu, un ar katru reizi mēs pilnveidojam sevi. Tomēr uztraukums pirms sacensībām nav kļuvis mazāks. Uztraucas visi. Ja kāds apgalvo pretējo, tad viņš mānās. Tiesa, kad sāku braukt, stress pāriet.

- Kura uzvara līdz šim ir bijusi vissaldākā? Vai varbūt tāda tikai gaidāma, jo paša izvirzītais mērķis vēl nav sasniegts? Kāda paredzama šī sezona? Līdz šim ir gūtas ne tikai uzvaras...

- Grūti pateikt, kura ir bijusi vissaldākā uzvara. Visas uzvaras ir patīkamas, taču viena noteikti ir īpaša. Tā ir gūta Krievijā, Sanktpēterburgas apkārtnē, kur notika Krievijas atklātais čempionāts “Ziemeļu meži”, kas bija arī Latvijas rallijreida čempionāta otrais posms. Mēs no mazās Latvijas aizbraucām un parādījām tiešām labus rezultātus, kurus neviens negaidīja. Startējām paši pēdējie, tāpēc pirmie distanci beigušie vietējie braucēji jau bija savā starpā sadalījuši vietas. Kad uzvarējām, visi bija šokā. Masu medijiem uzreiz bija tik daudz jautājumu, no kurienes esam un kā tā sanācis, ka esam uzvarējuši daudzus lielās Krievijas sportistus, kuru pieredze un tehnika bija augstākā līmenī nekā mums.

Šajā sezonā ir aizvadīti divi Latvijas čempionāta posmi. Rallijā “Sarma 2009” un Sanktpēterburgā ir izcīnīta uzvara. Maija sākumā bija sacensības Skrundā, kur ieguvām trešo vietu. Neliela tehniska kļūme radās – mašīnai nolūza ātrumu pārslēdzējs. Ir vēl paredzēti posmi, bet šogad visiem ir grūti atrast finansējumu gan dalībai sacensībās, gan sacensību rīkošanai. Tāpēc šobrīd nevar pateikt, kur būs nākamās sacensības. Kā beigsim sezonu? Domāju, ka labi. Protams, mērķis ir uzvarēt. Ja reiz izcīnīta pirmā vieta, tad otrā vairs neapmierina. Šogad N1 (nacionālās klases) mašīnas startē kopā ar T1 mašīnām, jo krīzes apstākļos katrā ir tikai trīs, četri dalībnieki. Mūsu mērķis ir vinnēt visus braucējus.

- Vai zvaigžņu slimība ir izslimota?

- Cilvēki ir dažādi. Dažam zvaigžņu slimība ir pat nedarot neko. Es uzskatu, ka man tā nav pielipusi. Sasniegtie panākumi neliek būt lecīgam. Latvijā autobraucēji cits citu pazīst, tiekas un runājas. Tās ir draugu attiecības, kurās nav vietas vīzdegunībai. Sevi parādīt var trasē, nevis ārpus tās. Tur visi ir vienādi.

- Braukšana lielā ātrumā var beigties ar avāriju. Vai kādreiz ir bijušas bīstamas situācijas un gūtas traumas? Vai no tām palīdz izvairīties ātra reakcija? Varbūt ir vajadzīga īpaša intuīcija, lai paredzētu, kas gaida aiz pagrieziena.

- Jā, tā nu tas ir, ka nereti katram sportistam sanāk kāda avārija, arī man ir tādas ir bijušas. Grūti pateikt, kas palīdz izvairīties no avārijām. Kad esi sacensībās, tad nedomā par avārijām, tad jābrauc uz pilnu klapi. Kas gaidāms aiz nākamā pagrieziena, palīdz paredzēt pieredze, arī intuīcija, tā ir tāda laimes spēle. Parasti rezultātu nosaka meistarība, veiksme un tas, cik liela kuram ir dūša.

- Autosports ir grūts. Kas rada vēlmi braukt atkal un atkal?

- Sacensībās, kurās es piedalos, trases ir pilnas pārsteigumu. Nekad nevar zināt, kas būs aiz kalniņa, kas būs aiz līkuma. Tas ir jāuzmin, jāparedz, tāpēc sajūtas ir pavisam citas nekā ikdienā. Adrenalīna līmenis ir stipri augsts. Liekas, ka tieši tas rada vēlmi piedalīties, braukt vēl un vēl. Ja esi uzvarējis vienu reizi, otru reizi, tad arī saslimsti. Vai skrējējs var pateikt, kas viņu aizrauj skriešanā? Viņam tas patīk. Tāpat ir arī mums. Tas ir kaut kas! Protams, ja neveicas un nav garastāvokļa, tad negribas braukt.

- Ja nekļūdos, tu studē. Cik laika vari veltīt treniņiem un sacensībām?

- Jā, es studēju uzņēmējdarbības vadību augstskolas “Turība” vakara nodaļā maģistrantūrā. Jūnijā būs izlaidums. Man ir savs uzņēmums “Komerctransporta tirdzniecība”. Sacensībām laiku vienmēr atrodu, jo to var izdarīt, ja vien ir vēlēšanās. Tiesa, ar treniņiem ir tā, ka sacensības ir labākais treniņš. Reizēm gan liekas, ka visa ir par daudz, tomēr līdz šim esmu ticis ar visu galā.

- Vai autobraukšana ir tavs vienīgais vaļasprieks? Kā atpūties?

- Autobraukšana ir mans visnopietnākais vaļasprieks. Vēl piedalos piedzīvojumu sacensībās ar kvadraciklu. Tām ir četri posmi gadā. Pirmais Latvijas čempionāta posms jau bija, tajā izcīnījām otro vietu. Nedaudz pietrūka līdz uzvarai. Jūlijā būs sacensību otrais posms. Kopā ar brālēnu braucam tautas jeb hobiju klasē. Pirmajā posmā bija jābrauc 8 stundas, bet jūlijā būs jābrauc 12 stundas. Ja autosporta sacensību norises laiks nepārklāsies ar kvadraciklu sacensību datumiem, tad brauksim pilnu sezonu arī ar kvadraciklu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Uzvarētājs nekad negrib zaudēt

Kategorijas