Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ina ir sava ceļa gājēja

Ilze Bogdanova

2009. gada 15. maijs 09:18

1083

„Jo tālāk es dzīvoju, jo vairāk saprotu, ka šis vārds man ir ļoti atbilstošs,” apgalvo alūksniete Ina Perevertailo. Vārdu viņai izvēlējies tēvs, kurš, būdams vīrietis, savu izvēli pamatojis ar racionālu un lietišķu izskaidrojumu: tā kā ģimenes uzvārds nav no īsajiem, tad meitai labāk piestāvēs īss vārds. Jautāta, cik ļoti viņai pašai tas patīk, Ina atzīst, ka par to nekad neesot domājusi. „Man galvenais ir tas, ka ar viņu ļoti labi jūtos,” saka Ina.

Lai gan vārds ir tik īss, cik vien iespējams, Ina atklāj, ka tas cilvēkiem nav liedzis saukt viņu mīļvārdiņos vai piešķirt kādu iesauku. Viena no tām esot sevišķi mīļa – Inka. Tā viņu savulaik iesaukuši studiju biedri, kad Ina mācījusies Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas koledžā. „Tas bija gan mīļi, gan arī ne pārāk saldi,” viņa pauž savas simpātijas pret šo iesauku. Lai gan kopš tā brīža pagājis gana daudz laika, šī iesauka bijušo studiju biedru vidū joprojām nav aizmirsta.

Kad Ina pirmo reizi iepazinusies ar sava vārda skaidrojumu, viņas uzmanību piesaistījis apgalvojums, ka šī vārda īpašnieces esot savrupa ceļa gājējas. „Man tas likās ļoti aizdomīgi, jo vienmēr šķitis, ka eju kopā ar daudziem citiem un domubiedru man netrūkst,” Ina smaidot atceras. Lai tiktu skaidrībā, cik pamatotas šīs aizdomas ir, viņa vērsusies pie draugiem, kas atzinuši – kaut arī viņiem ir daudz kopīga, Inai piemītot savs individuālais un atšķirīgais redzējums uz lietām.

Inas ikdienas darbs saistīts ar mūzikas mācīšanu vispārizglītojošo skolu audzēkņiem. Mūzika vienlaikus esot arī viņas galvenais vaļasprieks, kas izpaužas dažādu koncertu apmeklēšanā un darbojoties kora mūzikas lauciņā. Tā kā gan darbs, gan vaļasprieks saistīts ar cilvēkiem, arī vārda dienu svinēšana izvēršoties masveidīga. Tā iesākas ar apsveikumiem ģimenes lokā un turpinās ar audzēkņu un viņu vecāku sarūpētajiem sveicieniem.

Tiesa, vislielākās vārda dienas svinības izvēršas vakarā, kad ciemos ierodas kupls apsveicēju pulks. Parasti tie esot vieni un tie paši cilvēki, taču katru reizi gadoties arī pa kādam mazam pārsteigumam, durvis atverot sen neredzētam vai pavisam negaidītam draugam. „Tā man šķiet vārda dienu vislielākā burvība, kad ikviens zina par taviem svētkiem,” uzskata Ina. „Šie svētki ir lieliska iespēja parādīt otram neviltotu un neliekuļotu uzmanību, kas, manuprāt, ir tā ļoti mīļi.”

Ina
Savrupa ceļa gājēja. Apveltīta ar inteliģenci un gara kultūru. Nekad neaizmirst, ka dāma nedrīkst raudāt, lai arī cik grūti būtu ap sirdi.

Kategorijas