Laimīga māmiņa

2009. gada 10. maijs 08:18

1818

Ingrīda Brūvere: “Vecākiem jārēķinās, ka izaudzināt eņģeļus viņi nevar, bet gan cilvēku ar dažādām īpašībām.”

Alūksnietei Ingrīdai Brūverei Mātes diena šogad būs īpaša, jo pirms trim mēnešiem ģimenei piepulcējusies mazā Reina. Par viņas piedzimšanu priecīgi gan vecāki, gan brālis Reinis. Ingrīda atzīst, ka meitiņa dod daudz enerģijas un spēka, bet laimi par mazulītes piedzimšanu vārdos nevarot aprakstīt.

- Ar kādām izjūtām šogad sagaidīsiet Mātes dienu?

Ļoti sirsnīgām. Arī līdz šim Mātes diena mūsu ģimenē bija iedzīvināta tradīcija, pateicoties dēlam Reinim. Manuprāt, Mātes diena Latvijā kļūst arvien atzītāka. Padomju varas gados sievietes pazina tikai vienus svētkus 8.martā, ko daļēji uzskatīja arī par Māmiņu dienu. Mātes diena ir ļoti ģimeniska – vismaz es to tā izjūtu un ļoti gaidu šo dienu. Īpašu to dara mazulīte, bet ļoti gaidu atbraucam arī savu lielo bērnu. Reina ir gaidīts bērniņš – par viņu ģimenē visiem ir ļoti liels prieks. Laime un prieks ir neaprakstāmi! Piekrītu, ka attieksme pret bērniem ir pavisam citādāka, ja bērns piedzimst gados jauniem vecākiem un ne tik jauniem. Jo īpašs prieks ir, ka piedzima meitiņa, jo katram jau gribas izbaudīt visas dzīves puses. Kā ģimenes ārsts mums teica pirmajā vizītē: „Bērni ir Dieva dāvanas mums.” Es tam piekrītu. Protams, nevar neizjust un nedzirdēt krīzes smagumu, kas pašlaik ir apkārt, bet domāju, ka mazā Reina man palīdzēs daudz ko pārvarēt un pārdzīvot vienkāršāk – arī šo krīzi.

- Ko Reinas piedzimšana ir mainījusi Jūsu dzīvē?

Esmu kļuvusi mierīgāka- tagad mani vairs nesatrauc daudzas lietas, sīkumi, kas iepriekš ļoti satrauca. Par laimes izjūtu vispār nerunājot: tas nav vārdos aprakstāms – esmu ļoti laimīga māmiņa! Bērni vecākiem dod daudz spēka, enerģijas – viņu dēļ varam izturēt daudz ko.

- Meitai un dēlam ir salīdzinoši liela gadu starpība – kā brālis uztvēra māsiņas piedzimšanu?

Reinim ir jau 16. Viņš ziņu par māsiņu uzņēma ļoti sajūsmināti jau tad, kad mazā vēl nebija piedzimusi. Es baidījos, kāda būs dēla reakcija, jo līdz šim viņš man bija vienīgais bērns. Pieļāvu, ka Reinim būs greizsirdība uz māsu, nepatika, bet nekā no tā nebija. Citādāk būtu, ja Reinis būtu jaunāks, jo tad viņā bija daudz bērna greizsirdības. Reinim māsiņa ir ļoti svarīga.

Dēls ir Reinis, bet meitiņa – Reina, jo vēlējos, lai viņi abi ir pēc iespējas vairāk savstarpēji saistīti un vairāk izjūt viens otru – arī ar saviem vārdiem. Vecums viņiem ir ļoti atšķirīgs, bet uzskatu, ka katram cilvēkam ir savs liktenis, apstākļu sakritība. Dažiem vecākiem dzimuši pieci bērni pēc kārtas un viņiem tā ir labi, citu vecāku bērniem ir liela gadu starpība un viņiem tas ir pieņemamākais variants. To nevienam nevar ieteikt kā recepti, bet es ar saviem bērniem un viņu gadu starpību esmu ļoti apmierināta. Liela gadu starpība starp bērniem nav nekas nepārvarams vai negatīvs.

- Mātes mīlestību tagad ir jāsadala diviem bērniem...

Mātes mīlestības ir tik daudz, ka pietiek abiem bērniem un, ja vajadzētu, būtu vēl vairāk!

- Mātes bērnus mīl bez nosacījumiem – piekrītat tam?

Jā, jo mīlam bērnus par to vien, ka viņi mums ir. Un daudz ko piedodam. Droši vien es neesmu ne labākā, ne priekšzīmīgākā mamma – uzskatu, ka katrs vecāks bērnu audzināšanā vadās pēc savas sirds balss. Ir jāprot sabalansēt bezgalīgo mīlestību ar audzināšanu un bērna pienākumiem. Varbūt man bezgalīgā mīlestība ņem virsroku – bērni tiek vairāk palutināti. Bet kas tad bērnus lutinās, ja ne vecāki? Dzīve viņus nelutinās.

Kādā lekcijā psiholoģe atzina, ka mēs tik daudz ko vēlamies no saviem vecākiem, bet katram no mums esot jābūt pateicīgam par to vien, ka kāda sieviete mūs laidusi pasaulē. Pat ja būtu ārkārtas situācija un sieviete dažādu iemeslu dēļ nebūtu pati audzinājusi savu bērnu.

- Jūsuprāt, cik stipra, iecietīga, intuitīva var būt mātes mīlestība?

Tik stipra, kā neviena cita mīlestība. Pārējās mīlestības ir ar pārejošām kaislībām, bet mātes mīlestība dzīvo mūžīgi...

Man ir patiess prieks, ka starp mani un dēlu pastāv cieša saikne – arī tagad, kad viņš mums mācās vidusskolā Rīgā un paralēli trenējas basketbolā. Pieļauju, tas ir nedaudz par ātru, man par to bija lielas bailes – un ir vēl joprojām, bet Reinis ir ļoti mērķtiecīgs.

- Dzejnieks Rainis ir atzinis, ka “mēs visi nestipri bez mīlas”. Cik liela nozīme mīlestībai ir Jūsu dzīvē?

Mūsu dzejniekam ir taisnība. Mīlestības ir dažādas – pret bērniem, vecākiem, mīļoto cilvēku. Cilvēks ir bagātāks, ja viņam ir lielākā daļa no šīm mīlestībām. Savu vecāku mīlestību esmu izjutusi un no tēva izjūtu vēl joprojām. Esmu mīlēta un laimīga sieviete. Esmu māmiņa, kas saņem bērnu mīlestību un dodu to pretī arī viņiem. Šīs mīlestības ir grūti savstarpēji salīdzināt, tomēr mīlestība pret bērniem laikam aizņem lielāko daļu sirds...

- Pēc kādiem principiem, nosacījumiem audzināt savus bērnus?

Diezgan brīviem - tas gan varbūt nav labākais variants. Reinim reizēm esmu centusies kaut ko stāstīt “sausu muti”, bet viņš to atceras, lai gan pirmajā mirklī šķiet, ka dēls tajā nemaz neklausās, ka viņam tas nav pieņemami un nav vajadzīgs. Bet vēlāk ir situācijas, kurās viņš piemin manis iepriekš stāstīto – tas nozīmē, ka viņš tomēr ir uztvēris teikto un paņēmis sev vajadzīgo. Pusaudžu gadi visiem ir “ar radziņiem”. Esmu lasījusi, ka ar bērnu ir jārunā – vienalga, lai arī šķiet, ka viņš neņem teikto pretī. Ja viņš pagriež muguru – jārunā vēl vairāk, jo tas nepaliks nedzirdēts, lai arī reizēm tam vajadzēs vairākus gadus. Ir kāda absolūtā taisnība mātei un neabsolūtā bērnam – varbūt tā arī ir audzināšana. Ar Reini vienmēr cenšos pārrunāt atklāti visus jautājumus par dažādām dzīves jomām.

Manuprāt, tagad bērni ir citādāki, nekā pirms padsmit gadiem – aktīvāki, varenāki. Laikam viņi arī gatavojas sarežģītajai dzīvei un tās grūtībām. Man nav receptes jaunajiem vecākiem, kā izaudzināt labus, kārtīgus, paklausīgus bērnus. Tas ir sapnis. Turklāt – cik daudz bērnam ir jābūt paklausīgam? Visam jābūt zināmās robežās. Man pārmēru lielie teicamnieki nepatīk, jo cilvēkam jābūt arī kādai ēnas pusei. Ja to neredz uz āru, tad nav zināms, kur tā ir. Bērniem ir jāļauj izbaudīt bērnību. Vecākiem jārēķinās, ka izaudzināt eņģeļus viņi nevar, bet gan cilvēku ar dažādām īpašībām.

- Jūsuprāt, vecākiem vajag bērniem norādīt, kādu dzīves ceļu izvēlēties?

Nevajag neko uzspiest, jo panāks tikai vēl lielāku pretestību un tāpat bērni darīs pa savam. Bet kaut kādu ievirzi dzīvei vecākiem ir jādod. Esmu jurista meita un pateicīga savam tēvam par savu izvēlēto profesiju. Es dēlam arī gribētu norādīt šajā pašā virzienā, tikai ne uzspiest. Reinis apzinās, ka profesionāls basketbolists nebūs – tā viņš vismaz pagaidām uzskata. Es ļoti ceru, ka viņš uzklausīs manas domas un tās viņam palīdzēs profesijas izvēlē.

- Kāda, Jūsuprāt, ir mātes misija?

Mātes misija ir bērni un spēja izaudzināt viņus par laimīgiem un ar dzīvi apmierinātiem cilvēkiem. Tad arī māte būs laimīga. Ir neizprotama un nosodāma to mammu rīcība, kuras pamet savus bērnus. Bet nevienam jau nav īsti zināms, kādēļ cilvēks ir tik tālu degradējies, ka arī mātes instinkts viņu nenotur pie bērna. Novēlu, lai visām māmiņām bērni sagādā daudz prieka – gan lieli, gan mazi!

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Laimīga māmiņa

Kategorijas