Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sula nav tikai dzēriens, bet arī ēdiens

2009. gada 30. aprīlis 10:55

2389

Augļu, ogu un dārzeņu sulas pēc konsistences ir kā dzēriens, bet pēc sastāva tās būtu jāpieskaita ēdienam. Principā sulas sevī apvieno abas minētās lietas. Lai stiprinātu sulu dzeršanas tradīcijas Latvijā, Sulu ekspertu padome uzsākusi informatīvu kampaņu „Apēd sulu!”, kuras uzdevums ir veicināt sabiedrības izpratni par sulu veselīgumu. Izglītojošā kampaņa tiek organizēta sadarbībā ar Sulu ekspertu padomi, kas šogad paplašinājusi savu sastāvu, uzņemot jaunus, nozarē labi pazīstamus veselības un uztura speciālistus. Portāla aluksniesiem.lv  lasītājiem piedāvājam iespēju iegūt plašāku informāciju par sulām, veidojot publikāciju sēriju par sulām un dažādām tēmām, kā arī aicinām jebkuram interesentam iesūtīt savus jautājumus uz e-pasta adresi info@apedsulu.lv, atbildes uz kuriem apkopotā veidā arī publicēsim portālā.

Latvijas Lauksaimniecības Universitātē tika veikti pētījumi ar mērķi zinātniski izpētīt kādas uzturvielas satur dažādas sulas un tās salīdzināt ar citiem mūsu ēdienreizēs iecienītiem pārtikas produktiem, piemēram, rīsi, gaļa, salāti, maizi un c. Par pamatu eksperimentiem tika ņemtas pašmāju ražotāju Cido un Gutta sulas Tetra Pak iepakojumos. Visi veikto pētījumu rezultāti atrodami kampaņas mājas lapā www.apedsulu.lv.
To, ka augļi, ogas, kā arī to sulas ir viena no būtiskākajām veselīga uztura sastāvdaļām zina vai ikviens. Bet vai mēs varam nosaukt to veselīgās īpašības un iemeslus, kādēļ augu valsts izcelsmes produkti būtu jālieto uzturā? Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka sulas glāze noteikti būs veselīgāks dienas sākums par kafijas tasi, bet, neskatoties uz to brokastīs izvēlēsies ierasto dzērienu. Iespējams tā tas ir tādēļ, ka mums trūkst pilnvērtīgas informācijas šajā kontekstā lietotajam terminam veselīgs. Tradicionāli augu valsts produktus un to sulas asociējam ar vitamīniem, bet patiesībā par veselīgas uztura sastāvdaļu tie tiek saukti tādēļ, ka tajos ir daudz vairāk vērtīgo lietu nekā mēs spējam iedomāties. Sulās atrodami gan vitamīni, gan ogļhidrāti, arī organiskās skābes un arī dažādas minerālvielas, kuru uzņemšanu ikdienā reizēm ir nepietiekama.

Minerālvielas
Lai gan minerālvielas (K, Ca, Fe, u.c.) cilvēka organismā ir salīdzinoši nelielā daudzumā, tās ir vitāli nepieciešamas organisma normālai funkcionēšanai un dzīvības procesu uzturēšanai. Organisms minerālvielas izmanto dažādu šūnu būvniecībai, nervu un muskuļu darbībai, tās vajadzīgas asins sarecēšanai, ja gadījusies brūce, gremošanas procesiem un citām norisēm organismā. Visām minerālvielām laika gaitā ārsti un uztura speciālisti izstrādājuši ieteicamās diennakts devas, lai nodrošinātu organisma optimālu darbību. Protams, stingra turēšanās pie šīm devām nav iespējama, jo cilvēks nevar būt staigājošs kalkulators, kas rēķina minerālvielu miligramus. Tomēr ilgstošs kādas minerālvielas trūkums var radīt nopietnas sekas mūsu veselībai. Tā vienkārši precīzi noteikt, cik un kādas minerālvielas mums šobrīd organismā pietrūkst, ir grūti, bet par to signalizē dažādas netiešās pazīmes, piemēram, mazasinība – par dzelzs trūkumu, kaulu trauslums – par kalcija nepietiekamību, u.tml. Tādēļ ir svarīgi saprast veselīga un, ļoti svarīgi, arī dažāda uztura nozīmi.

Kālijs – sirds ritma uzturēšanai

Kālijs (K) ir ļoti svarīgs mūsu organisma funkcionēšanai, jo ir cieši saistīts ar normālas sirdsdarbības nodrošināšanu, turklāt ir nepieciešams arī ūdens līdzsvara nodrošināšanai, nervu un muskuļu darbībai, kā arī dažādu vielu nogādāšanai uz šūnām. Šī minerālviela ietilpst visos organisma audos un šķidrumos. Pastiprināti uzņemot kāliju, pazeminās asinsspiediens, palēninās sirdsdarbība. Savukārt tā trūkums organismā izraisa sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumus, aritmiju, kā arī skeleta muskulatūras darbības traucējumus, kas var novest pie fizisko darba spēju samazināšanās.


Nozīmīgs kālija avots ir mūsu pašu rudzu maize, taču kā izrādās, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) veiktais pētījums liecina, ka vienā glāzē 100% Cido tomātu sulas (200gr) ir tik pat daudz kālija cik 200gr rupjmaizes! Veiktais eksperiments parādīja, ka tomātu sulā ir 2533 mg/l kālija Arī rūpnieciski ražotas 100% Gutta ābolu sulas sastāvā ir ievērojams daudzums kālija 1035mg/l. Uztura speciālisti uzskata, ka vidējā kālija dienas deva, kas nepieciešama pieaugušajiem ir 4000mg, tas ir ievērojams daudzums, tādēļ sula ir lielisks veids kā iegūt papildus kāliju, lai organisms saņemtu visu tam nepieciešamo

Kalcijs – kaulu un zobu stiprināšanai
Kalciju (Ca) pazīstam kā ļoti nozīmīgu elementu, kas nodrošina kaulu un zobu stiprību, arī matu, nagu un sejas ādas skaistumu. Līdz pat 99% no visa kalcija, kas atrodas mūsu organismā, ir koncentrēts kaulos un zobos. Tas, ko mēs bieži aizmirstam, ka arī atlikušais 1%, kas atrodas asinīs, muskuļos un starpšūnu šķidrumā, veic mazus, bet ļoti nozīmīgus darbus – veicina asins recēšanu, muskuļu un asinsvadu saraušanos, nodrošina nervu šūnu darbību, veic hormonu līmeņa regulāciju un daudzus citus neredzamus procesus mūsu organismā. Ja cilvēka organismā trūkst kalcijs, šo mazo funkciju veikšanai, tas, pirmkārt ķeras pats pie savām kalcija rezervēm kaulos. Tādējādi ilglaicīgs kalcija trūkums izraisa kaulu trauslumu, tie ātrāk lūst un galējā variantā var izraisīt pat saslimšanu ar osteoporozi.


Mēs zinām, ka nozīmīgākais kalcija avots ir piens un tā produkti, tomēr arī ar gaļu uzņemam zināmu kalcija devu. Kā parādīja LLU veiktais pētījums, glāzē Cido ananāsu sulas (200gr) ir četras reizes vairāk kalcija nekā 200gr cūkgaļas un pat sešas reizes vairāk kalcija nekā 200gr vistas gaļas. Vidējā kalcija diennakts deva pieaugušajam ir aptuveni 1000 mg, kas ir ievērojams daudzums, tādēļ uztura speciālisti iesaka lietot piena produktus, bet ēdienkartes dažādošanai, kas ir svarīga veselīga uztura sastāvdaļa, neaizmirst arī par citiem produktiem, kuros atrodams kalcijs, piemēram, sulām.

Dzelzs – skābekļa transportētājs
Salīdzinoši ar citām minerālvielām, nepieciešamais dzelzs (Fe) daudzums organismā ir daudz mazāks. Vidējā diennakts deva vīriešiem ir 10mg, bet sievietēm 18mg. Tomēr, lai tas nerada maldīgu priekšstatu par dzelzs nozīmi organisma funkcionēšanas procesos. Dzelzs ir nepieciešama skābekļa transportēšanai uz mūsu organisma audiem un savukārt ogļskābās gāzes transportēšanai prom no tiem. Saistoties ar olbaltumu, dzelzs veido hemoglobīnu – vielu, kas transportē skābekli no plaušām uz organisma šūnām, kā arī piešķir asinīm tām raksturīgo sarkano krāsu. Dzelzs deficīts organismā var izraisīt nogurumu, redzes traucējumus un pat anēmiju jeb mazasinību, kas, savukārt,  nozīmē, ka organisma audi saņem par maz skābekļa.


Gaļa tiek minēta kā svarīgs dzelzs avots cilvēka organismā nevis tādēļ, ka tajā dzelzs būtu vairāk, bet gan tādēļ, ka gaļā esošā dzelzs uzsūcas labāk par to dzelzi, kas atrodas augu valsts produktos. Tomēr bieži mēs paši vēl vairāk traucējam dzelzs uzsūkšanos, lietojot produktus, kas to kavē, piemēram, kafiju, tēju, kolu, vīnu, šokolādi un kalcija preparātus u.tml. Taču ir daudzi augu valsts produkti, kas dzelzs uzsūkšanos var palielināt pat trīskārtīgi, piemēram, citrusaugļi un to sulas, āboli, plūmes, brokoļi, zaļumi u.c. Uztura speciālisti iesaka lietot, piemēram, greipfrūtu sulu kā dzelzs uzsūkšanos veicinošu produktu. Turklāt LLU veiktais pētījums parādīja, 100% Gutta greipfrūtu sula satur 1,04mg/l dzelzs. Tas nozīmē, ka glāzē 100% Gutta greipfrūtu sulas (200gr) ir tik pat daudz dzelzs cik, piemēram, 200 gr biezpiena.

Kategorijas