Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nesaskaņas par zušu zveju

Mārīte Dzene

2009. gada 30. aprīlis 10:00

5172

Jaunalūksnes pagasta padomes deputāti nolēmuši zušķērāja limitu Alūksnes ezerā piešķirt Ivaram Daņilovam. Juridiski pret to neko nevar iebilst – tādas ir pašvaldības tiesības. Tomēr viedokļi par un ap zušu zveju liecina, ka noskaidrot taisnību ir tikpat grūti kā notvert zuti ar rokām – tas ir gluds un lokans.

“Man nav nekādu iebildumu pret cilvēku, kurš zvejos zušus. Es zinu, ko tas nozīmē. Iespējams, ka arī citiem vajadzēja darīt kā Ivars Daņilovs – atdot pieteikumu pagasta padomei, negaidot uzaicinājumu. Tomēr uzskatu, ka pašvaldībai vajadzēja par to paziņot. Iepriekšējos gados kopīgi visu pārrunājām un vienojāmies par nomas līgumu, bet šoreiz nekas nebija zināms. Tāda savāda noslēpumainība,” stāsta Alūksnes un Jaunalūksnes pašvaldību iestādes “Alja” direktors Igors Zvejnieks.

Uztraucas par zušu krājumu palielināšanu

Pagasta padomes priekšsēdētāja Benita Jušvajeva skaidro, ka deputāti nolēmuši dot citam nomas tiesības, jo iepriekšējos divus gadus tās bija z/s “Slišiņi, ar kuru līgumu slēdza “Alja”. Turklāt šoreiz neviens cits pretendents nebija pieteicies. Informācija bija atrodama Zivsaimniecības fonda mājas lapā internetā. I.Zvejnieks atzīst, ka ar šo pašvaldības lēmumu “Aljai” nekas slikts nav nodarīts. Taču Alūksnes ezera ekspluatācijas noteikumos ir norādīts, ka katru gadu ezerā ir jāielaiž 150 000 stikla zutīšu. “Ja zušu zvejas tiesību nomnieks grib nākotnē vairāk zušu noķert, tad viņš domā par krājumu palielināšanu, ielaižot mazuļus. Turpretim vienas dienas peļņā ieinteresēts cilvēks to nedarīs,” spriež I.Zvejnieks.

Pieredze liecina, ka gadā, kad I.Daņilovs bija tača nomnieks, mazie zuši ezerā netika ielaisti. I.Zvejniekam ir sāpīgi tāpēc, ka trīs gadus “Alja” ir atjaunojusi zušu krājumus ezerā, katru gadu ielaižot pa 3000 ataudzētu zušu mazuļu. Tā ir lētāk, turklāt ir lielāks zušu izdzīvošanas procents. Ja šogad zušu mazuļi netiks ielaisti ezerā, par to vainos “Alju”. “Zušu mazuļi jau ir ielaisti ezerā. Katru gadu pagasta padome ir devusi naudu šim mērķim, bet nekad tas netika pieminēts informācijā. Rūpēties par zivju resursiem ir “Aljas” pienākums, un pašvaldība nekad nav liegusi naudu, ja iestāde pati neprot pelnīt,” uzskata B.Jušvajeva. .

Pašvaldība prasa informāciju un naudu

Rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekam ir jāsamaksā 200 lati par zvejas tiesību izmantošanu un 5 lati – valsts nodeva. No šīs naudas tikai 30 procenti paliek pašvaldībai, bet pārējā tiek pārskaitīta Zivsaimniecības departamentam. I.Zvejnieks secina, ka slēdzot šādu nomas līgumu, pašvaldībai nav nekāda labuma. Ja pagasts atradīs līdzekļus un maksās par zušu mazuļu ielaišanu ezerā, tad “Alja” to darīs. “Mazo zušu daudzumam būtu jābūt adekvātam noķerto zušu daudzumam. Manuprāt, tas šogad būs krietni lielāks nekā pērn, kad laika apstākļi nebija labvēlīgi zušu zvejai. Turklāt Ivars Daņilovs zivis tirgos savā mājā Kolberģī,” spriež I.Zvejnieks. B.Jušvajeva piebilst, ka zušus pārdos arī Alūksnes tirgū. Viņa uzsver, ka tieši iepriekšējos gados pašvaldībai nebija nekāda labuma no zušu zvejas. Tai nebija pat informācijas par nozvejoto zušu daudzumu. Tagad nomas līguma pielikumā ir paredzēts, ka I.Daņilovam jāsamaksā 300 lati pašvaldībai. Turklāt, ja zušu loms būs lielāks, tad arī pašvaldības speciālajā fondā viņš iemaksās vairāk. B.Jušvajeva norāda, ka šo naudu varēs izlietot zušu mazuļu iegādei.

Kategorijas