Ko viņa meklē?

2009. gada 24. aprīlis 11:41

871

Pirms vēlēšanām katrā deputātes kandidātē pamostas tauriņš, bet katrā vēlētājā – strazds, kas vītero nopakaļ, lai noknābtu tauriņu un norītu nesagremojot. Ekonomiskā vai vecuma krīze šo dabisko procesu neskar. Kaut kā esmu ievērojis... Pirms katrām vēlēšanām es iemīlos no jauna.

Mani jūsmas objekti ir bijuši visdažādākie, sākot no ģimenes ārstes, mana dēla klases audzinātājas un beidzot ar pārdevēju gaļas veikalā, pie kuras es regulāri pērku kaulus zupai un “suņu prieku”. Viņas visas savu reizi ir bijušas kandidātes, tiesa, necik tālu nav tikušas. Bet šajā pirmsvēlēšanu kampaņā esmu iemīlējies pavisam nelaimīgi un bez atbildes. Viņa, visnotaļ populāra persona mūsu novadā, ir līderpartijas sarakstā, par kuru es balsošu. Pēc profesijas, liekas, viņa ir grāmatvede vai tamlīdzīgi, bet faktiski es teiktu, ka viņa ir sieviete – modele. Lai ko arī nedarītu. Bet nedara viņam, starp mums runājot, neko prātīgu jau gadiem ilgi. Ar viņas ārieni to var atļauties.

Liktenīgā apstākļu sakritība ir tāda, ka mēs dzīvojam vienā mājā. Ak.. Es izdilstu un kļūstu par sava sajūsmas objekta “ēnu”. Tā kā brīvā laika man kā pensionāram ir atliku likām, es varu atļauties to izmantot kā man tīk, laulātajai draudzenei neatskaitoties.

Lai tuvinātos savam objektam, esmu kļuvis par viņas pārstāvētās partijas atbalstītāju, par tādu kā tautas balsi. Eju uz sapulcēm, kur uz savu objektu varu bez kautrēšanās lūrēt, cik man tīk. Ievēroju, ka ne jau es viens tāds. Man ir konkurenti. Un viņa smaida mums visiem vienādi. Pagaidām greizsirdībai nav pamata. Tomēr domāju, ka drošības labad man nāksies pamazām visus mudakus, kas stāsies man ceļā, pa vienam novākt. Esmu gatavs izrēķināties ar katru, kas nebalsos par manu sirdspuķīti vai kas uzdrošināsies viņai pietuvoties pārāk cieši. Kā tie veči no partijas un ne tikai siekalojas, lūrēdami uz manu favorīti. Kā šie elš un pūš! Kā griež zobus! Kā aprunā manu sirdsāķīti. Šai esot mākslīgie pupi, jo viņas vecumā (jāsmejas, vai tad 40 gadi ir kāds vecums?!) tie paši no sevis nevarot būt tik tvirti. Savas gudrās runas šī noteikti nesacerot pati (kas tad?). Un esot nomainījusi jau piekto faktisko vīru. Pašlaik brīva... Ak! Un mutē viņai noteikti ielikta zobu protēze. Un uz galvas mati pieaudzēti... Ko tikai tie tēviņi neizdomā?! Es pilnīgi nesaprotu, kā viņa var smaidīt tādiem kretīniem, kas šo sievieti ar acīm burtiski izģērbj?! Reiz ieminējos viņai par to... Šī atbildēja, ka tāds esot viņas kā deputātes kandidātes pirmsvēlēšanu lāsts, proti, vēlētājiem esot tādas tiesības viņu izģērbt. Tātad arī es drīkstu? Labāk būtu, ja tikai es!

Vakar mums atkal bija kopsapulce. Mana mīļā uz to ieradās ar dekoltē teju līdz nabai un spilgti violetās zeķbiksēs. Plika kā vasarā! Kā uz randiņu iedama, nevis uz partijas sapulci. Un kādu smaržu vilni šī sev līdzi atnesa! “Vai nenosalāt?” es saldkairi iejautājos. “O, paldies, nē. Es gāju kājām cauri parkam. Burvīgs laiks,” šī atrauca.

Nezin, ko viņa tur, parkā, meklēja? Sēnes, ērces, vizbulītes? Bet varbūt neko nemeklēja parkā, varbūt pazaudēja? Tā arī pajautāju. Viņa tik gardi nosmējās. Tad šķelmīgi ieskatījās man acīs un bilda: “Varbūt nemeklēju, bet pazaudēju...” Samulsu. Ko gan tik daiļa deputātes kandidāte varētu pazaudēt pirmsvēlēšanu laikā. Ja nu vienīgi godu... Kā sajuzdama manu domu gājienu, seksīgā sieviete izdvesa: “Vēlētāju interesēs man ir jābūt gatavai nest upuri.”

Varbūt esmu naivs, taču šo teikumu esmu sapratis kā mājienu, ka starp mums abiem ir romāns, kas turpināsies vismaz līdz vēlēšanām. Mož man vēl noveiksies...

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ko viņa meklē?

Kategorijas