Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lopi izbradā kaimiņa zemi

Mārīte Dzene

2009. gada 24. aprīlis 09:07

2041

Zeltiņu pagasta “Baltāju” saimnieks Vilis Rutkis ķēries pie, viņaprāt, pēdējā salmiņa. Viņš aicina talkā laikraksta redakciju, lai beidzot panāktu, ka kaimiņienes Agritas Andrejevas lopi “nesper vairs kāju viņa zemē”.

Baidās, ka izpostīs sējumus
V.Rutkis rāda Zeltiņu pagasta padomes 2004.gada lēmumu, ar kuru piemājas saimniecības “Jaunbalti” īpašniecei uzdots salabot žogu, lai novērstu lopu izlaušanos un klīšanu pa kaimiņa īpašumu. „Tās sētas nav vēl šodien,” secina V.Rutkis. Viņa meita Inta piebilst, ka lopi arī šajā ziemā klīduši apkārt. Pēdejā reize bijusi pirms Lieldienām. Tad vairāki teļi atnākuši gandrīz kaimiņa pagalmā, kur mielojušies ar skābsiena rulonu. “Tiesa, tagad lopi nevar nodarīt lielu kaitējumu zemei. Bet man būs puķes sastādītas, tiks iesēti kvieši un auzas, stādīsim kartupeļus, saknes... Ja teļi atkal te atnāks, viņi visu izmīdīs,” ir pamatoti satraukts vecais vīrs.

Nevis lopi, bet saimnieki ir vainīgi

I.Rutka atzīst, ka kaimiņienei neklājas viegli. Tomēr grūtības nav kaimiņu plēšanās iemesls. Viņa ievērojusi, ka rudenī “Jaunbaltu” teļi skābbarību ēduši, cik gribējuši. Tagad, viņasprāt, lopiem trūkst barības, tāpēc tie klīst un meklē, ko ēst. V.Rutki neuztrauc daļēji apēstais skābsiena rulons. Galvenais, lai lopi ganās savā zemē. Viņš iesaka ņemt ganu, ja citādi tos nevar nosargāt. Vakarā var sadzīt lopus kūtī un no rīta atkal laist ganībās, jo citādi tie arī naktīs klīst apkārt. Tagad kūts ir uzcelta, tāpēc to izdarīt nebūtu grūti. V.Rutkis atklāj, ka kāds viņu “gudri” mācījis viņa zemē atklīdušos lopus nošaut. „Lai kam varu pāri nodarīt, bet ne govij. Pats visu mūžu esmu bijis slaucējs. Arī izsūtījumā Sibīrijā strādāju fermā. Turklāt lops jau nav vainīgs, bet gan saimnieks,” atzīst V.Rutkis. Otrpus Rutku saimniecībai Žīguriem arī ir lopi, bet tie vēl ne reizi nav bijuši kaimiņa zemē.

Gatavo aplokus, bet negalvo par lopiem
A.Andrejeva atzīst, ka ir vainīga un centusies novērst negadījuma sekas. Viņa skaidro, ka visi lopi bijuši piesieti, bet četri teļi aplokā staigājuši brīvi. Tie arī izlauzušies un aizgājuši pie kaimiņa. “Tagad piesieti ir arī teļi. Turpinu gatavot iežogojumu, kas pamazām ierobežos visu platību ap māju. Lopi ir lopi, bet man ir ļoti nepatīkami, ka iznāk strīdēties ar kaimiņiem,” saka Agrita. Viņa bijusi atvainoties. Izlīgumam aiznesusi šokolādes konfekšu kārbu un liķieri. Piedāvājusi arī atlīdzību par apēsto skābsiena rulonu, bet V.Rutkis atteicies. Šķiroties A.Andrejeva cerējusi, ka negadījums ir nokārtots. Viņa uzsver, ka centīsies nepieļaut, lai lopi aizklīstu kaimiņa zemē. Tomēr neņemas apsolīt, ka tas nenotiks. „Lops ir lops. Nevaru par to galvot. Gadās, ka elektrisko ganu pārrauj meža zvēri, un lopi uzreiz tiek laukā. Ceru, ka uzlīs un sāks augt zāle. Vēl man ir barība pusmēnesim, bet vasarā tās netrūks,” spriež A.Andrejeva. Viņa noliedz, ka lopiem trūktu barības. Sabojājušies 30 skābsiena ruloni, kas ir barība 27 liellopu ganāmpulkam diviem mēnešiem, bet viņa iepirkusi sienu. Iepirkti mieti aplokam, ko gatavos paralēli elektriskajam ganam. Dubults neplīst, tāpēc var cerēt, ka tad lopi nevarēs aizklīst svešos īpašumos

Kategorijas