Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vārdadienā saņem torti “Nauris”

Mārīte Dzene

2009. gada 17. aprīlis 13:35

1314

Ziemerietim Naurim Veļķerim vārda dienas svinības iekrita otrajās Lieldienās, tāpēc tās tika apvienotas ar olu kaujām un šūpošanos. Tuvinieki, draugi un radi atbrauca ar dāvanām, starp kurām īpašu prieku un pārsteigumu sagādāja draudzenes pašas ceptā torte.

“Uz tortes bija rakstīts mans vārds. Tas nozīmē, ka tā bija cepta speciāli man. Garšīga – apēdām ātri,” stāsta Nauris.

Vārdu viņam izvēlējusies mamma. Ka tā sauks dēlu, viņa izlēmusi pēc filmas “Nauris” noskatīšanās. “Nav ne vainas. Ar savu vārdu sadzīvoju labi, turklāt – nav jau citu variantu. Ir gadījies, ka mani nosauc par Lauri, jo abu vārdu skanējums ir līdzīgs,” atzīst vārda īpašnieks. Lai saprastu mammas izvēli, Nauris centies noskatīties veco, melnbalto filmu un secinājis, ka tās varonis ir romantisks. Kāds ir N.Veļķeris? Viņam radies priekšstats, ka ne tikai pats, bet arī citi pazīstami Nauri ir diezgan lieli pedanti. Patīk, lai viss būtu kārtībā – salikts pa plauktiņiem. “Protams, katram ir savi mīnusi. Neviens nav eņģelis. Vārds neizsaka visu cilvēka būtību, tomēr sava ietekme tam ir,” spriež N.Veļķeris.

Viņu interesē viss jaunais, bet sevišķi – tehniskas lietas. Mašīnai vienmēr ir jābūt kārtībā, tīrai un sakārtotai ne tikai tehniski, bet arī vizuāli. “Man tas ir svarīgi. Protams, arī sevi uzturu labā fiziskā formā. Esmu orientēšanās sporta cienītājs. Nevaru lepoties ar sevišķiem sasniegumiem, bet regulāri trenējos un piedalos “Horizonta” sacensībās. Tagad jau izjūtu vajadzību izkustēties, lai pēc tam justos mundrs,” stāsta Nauris. Turklāt viņš ir tikpat kaislīgs mednieks kā viņa vectēvs. Pirms pāris gadiem iegūta līdz šim vērtīgākā trofeja – prāvi meža kuiļa ilkņi. “Tas man bija pirmais tāds medījums – apmēram četrus gadus vecs kuilis. Ilkņi uz zelta medaļu nevar pretendēt, bet man tie ir vērtīgi,” atzīst mednieks. Lielākā vēlēšanās ir nomedīt lūsi. Viņaprāt, tas ir katra mednieka sapnis. Nauris uzsver, ka ne vienmēr izdodas trāpīt zvēram, jo katrs grib dzīvot.

Lai gan N.Veļķeris ieguvis augstāko izglītību un strādājis par juristu, šobrīd viņš ir bez darba. Uz ārzemēm Nauris negrib braukt, kā to dara daudzi. “Esmu jauns jurists, bet sava biroja veidošanai un darbam tajā vajadzētu uzkrāt pieredzi. Tāpēc meklēju darbu un gribu arī turpināt studijas neklātienē maģistra programmā,” saka N.Veļķeris. Viņš ir optimists, kas dzīvo ar pārliecību – cerība mirst pēdējā. Naura dzīvē visu laiku mijas balts un melns, tāpēc viņš tic, ka drīz tā atkal vedīs kalnup. “Man patīk dzīvot laukos, nevis Rīgā. Gribu izveidot savu uzņēmumu, mājas, ģimeni un radīt bērnus, kas turpinās dzimtu,” vēlas Nauris. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir nevis darbs, bet tas, ko atstās aiz sevis.


Nauris

Visu apsver un analizē, ilgi taustīdamies, atrod “ideju piesātinājumu”. Ikvienu nelabvēļu spriedumu izmanto par labu savai popularitātei, jo pats nav augstās domās par sevi.

G.Treimanis “Vārdu noslēpumi”

Kategorijas