Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Laura – pats skaistākais vārds

Mārīte Dzene

2009. gada 18. aprīlis 13:27

4040

Apeniete Laura Pope atzīst, ka viņai ir visskaistākais vārds pasaulē. Tiesa, kad Laura bija maza, tad meitenei likās, ka citām ir daudz skaistāki un skanīgāki vārdi – Sarmīte, Agnese, Kristiāna...

“Pusaudzes gados sāku saprast, ka mans vārds ir vienkārši superīgs. Tolaik biju pirmā Laura Bauskas rajona Brunavā. Taču pēc manis radās vēl piecas Lauras. Kad pārnācu uz Api, te Lauru bija mazāk. Taču manā audzināmajā klasē ir Laura, ļoti jauka un labestīga meitene. Viņa ir klusa, bet droši iet uz savu mērķi,” stāsta L.Pope.

Viņai šo vārdu izvēlējās krustmāte, kas bija izdomājusi, ka piedzims zēns – Lauris. “Kad piedzimu es, viņa secināja, ka nav izdomājusi vārdu meitenei. Bet mamma teica, ka var taču tāpat palikt – Laura. Iespējams, tādēļ reizēm esmu kā puika. Nešķiroju vīriešu un sieviešu darbus,” skaidro L.Pope. Zinot šī vārda rašanās vēsturi, viņa novērtējusi, ka tas ir pamatīgs un tieši viņai domāts. Visas Lauras, kuras viņa pazīst, ir jaukas, turklāt cīnītājas. Lai arī cik grūti būtu, viņas cīnīsies līdz galam. Tomēr nekad neies pāri līķiem. “Lauras necenšas sasniegt mērķi par katru cenu, bet vēlas darīt labu. Man zināmās Lauras visas ir ļoti mīļas,” secina L.Pope. Par sevi viņai ir grūti spriest, taču iespējams sevi salīdzināt ar citām Laurām un izdarīt secinājumus. “Kopīgs mums ir tas, ka skaļi par sevi nerunājam. Klusi padarām darbu un gaidām, ko par to teiks citi. Tajā pašā laikā esam ļoti atvērtas un vienmēr gatavas palīdzēt. Mēs esam īpašas ar savu vārdu – Laura,” spriež L.Pope.

Viņa ir pārliecināta, ka vārds ietekmē cilvēku. Ja salīdzina, piemēram, Ilzes un Lauras, tad kaut kādas kopējas paralēles viena un otra vārda sieviešu dzīvē var saskatīt. “Kad piedzimst bērns, viņa vārds nenokrīt no gaisa. Tomēr nav iespējams arī ar vienu vārdu saštancēt vienādus cilvēkus kā konfektes. Ļoti bieži gadās, ka iepriekš izdomātais vārds acīmredzami nav piemērots jaundzimušajam. To varu teikt no savas pieredzes,” spriež Laura. Viņai ir dēls Kārlis un meita Lauma. Kārlis bija vienīgais vārds, kura izvēle viņai sakrita ar vīru. Turklāt tieši pēc piedzimšanas abi vecāki saprata, ka nav citu variantu. Dēlu var saukt tikai par Kārli. “Pirms Laumiņas dzimšanas mums bija izdomāts vārds Katrīna, Lauma vai Marta. Ar vīru vienojāmies, ka būs Marta. Taču, kad ieraudzījām meitiņu, kura izskatās pēc mazas meža laumiņas, nevarēja viņai dot citu vārdu,” atklāj Laura. Viņa secina, ka Gunara Treimaņa skaidrojumi ir tuvi tādu vai citādu vārdu īpašniekiem. “Acīmredzot kāds mums dod zīmi, ka ir jābūt tieši tādam vārdam. Katram piemērots ir viens – tieši viņam paredzēts vārds, tāpēc nav vajadzīgi divi vai trīs vārdi,” saka L.Pope.


Laura

Simtkārt apdziedātā Laura nes sevī noslēpumu, maigi piekļāvīgu noskaņu, klusu un kautrīgu iekšējo balsi. Viņa ņem pretī to dienu, kura nāk viņai pretī. Jo varbūt jau parīt draudīgi mākoņi biedēs Lauras mīlas sapņu idilli.

G.Treimanis “Vārdu noslēpumi”

Kategorijas