Kazas – ne tikai iztikai

2009. gada 16. aprīlis 09:39

2568

Apes lauku teritorijā, “Jaunzemu” māju īpašumā, izvietots zemnieku saimniecības “Upenieki” kazu ganāmpulks. Tā īpašniece Silvija Meniķe ar 140 kazām no Kurzemes pārcēlusies nesen. Tikko reģistrēta biedrība “Garīgās un fiziskās attīstības centrs”, kura palīdz grūtībās nonākušiem cilvēkiem rast mājvietu, dzīvojot kopienā.

S.Meniķe skaidro, ka kaziņas uztur kopienā dzīvojošos ļaudis un otrādi. “Mūsdienās rodas arvien vairāk cilvēku, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība gan fiziski, gan garīgi. Silvija ar kazu ganāmpulku ir te, lai dotu iespēju strādāt un dzīvot saskaņā ar Dieva likumiem,” norāda “Jaunzemu” īpašniece Anda Salaka.

Pārveido darba un dvēseles terapija

“Esmu gandarīta un priecīga, jo te mums paveras gan garīgais, gan fiziskais darba lauks. Kazas tiek audzētas, lai slauktu pienu un gatavotu produktus pārdošanai. Vienlaikus ganāmpulks dod arī iztiku biedrības cilvēkiem. Tajā patvērumu atradīs cilvēki ar īpašām vajadzībām, kā arī tie, kuri ir visu zaudējuši,” stāsta S.Meniķe.

Katra diena biedrības saimniecībā sākas un beidzas ar lūgšanu un pateicību Dievam. Cilvēki, kas tajā strādā, vēlas ne tikai izdzīvot, bet arī garīgi pilnveidoties. Vīriem darāmi saimniecības darbi: jāsakopj apkārtne, jāremontē telpas, jābaro un jāslauc kazas, mācoties dzīvot citādāk nekā iepriekš. Kopā ar Silviju atbraukušie brāļi jau ir mainījušies, bet viņa ir gatava palīdzēt arī citiem, kuri to vēlas. “Kādreiz saku, ka šie cilvēki ir kā sasisti kuģi, kuri iebraukuši dokā. Visiem nepieciešams remonts. Tas nozīmē, ka man jāspēj saskatīt katrā cilvēku un viņa vajadzības,” atzīst S.Meniķe. Pieredzi viņa guvusi Zilā Krusta patversmē Liepājas rajona Kabiles Mācītājmājā, kur Silvija bija patversmes vadītāja.

Jūt cilvēku atsaucību un atbalstu

Protams, nav viegli uzsākt saimniekot svešā vietā. Pašlaik “Upenieku” kazas izmitinātas nelielā kūtī ar nojumi. Tajā brīvi pastaigājas baltas, brūnas, svītrainas un raibas, lielākas un mazākas kazas. Tikai āži un mazie kazlēni ir atsevišķos nodalījumos. S.Meniķe skaidro, ka, iestājoties siltākam laikam, tās varēs laist ārā pastaigās. Tiesa, saimniecības tuvumā ir maz brīvu zemju ganībām. Taču ir cilvēki, kuri labprāt piedāvā 35 hektāru platību ganīšanai un lopbarībai apmēram pusotru kilometru no mājvietas. Ganāmpulka ēdināšanai dāvanā jau saņemti 50 ruloni lopbarības.

Trīs cilvēki ir nodarbināti pie kazām. Tās ir jāslauc divas reizes dienā. Tiek izmantots īpašs slaukšanas aparāts. “Kazas ir mīlīgākas nekā liellopi. Tās ir ļoti gudras un pieķeras cilvēkiem. Tiesa, kazas ir arī spītīgas. Bet tad vajadzīgs žagariņš,” spriež Silvija. Viņas ganāmpulkā ir Latvijas vietējās kazas, kas savulaik ievestas gan no Vācijas, gan no Krievijas, gan no Austrijas un sakrustojušās. Tīringas kazas dod pat 6 litrus piena dienā, bet krustojumiem, kuru izskats atgādina tīršķirnes kazas, izslaukums ir mazāks. Pašlaik slaucamas ir vairāk nekā 60 kazas, tātad iegūst 200 un vairāk litrus piena dienā. Gandrīz visu pārstrādā, iegūstot krējumu, biezpienu un sieru.

Kazas piens un siers ir veselīgs

S.Meniķe pagājušajā vasarā bijusi Šveices Alpos, lai redzētu, kā tur audzē kazas un gatavo sierus. Tagad viņa sierus gatavo pati. Ar dillēm, ar ķimenēm, ar kariju, ar ķiplokiem, kā arī saldos sierus ar žāvētām plūmēm, ar rozīnēm, ar kakao, ar zemesriekstiem un vanilīnu. Ka tie ir garšīgi un nav jūtama specifiska garša, jau pārliecinājušies daudzi produktu degustētāji ne tikai Alūksnes rajonā, bet arī Igaunijas pierobežā. Piena pārstrādes telpas ir jau izremontētas un iekārtotas atbilstoši mājražošanas prasībām. Šajās dienās tās pārbaudīs Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori. “Kazas pienu un tā produktus pārdodu Alūksnes tirgū. Ir piedāvājums tos piedāvāt arī Rīgas tirgū “Zaļā Rumbula”. Saimniecībai ir mikroautobuss, tāpēc šo iespēju labprāt izmantosim,” saka S.Meniķe. Pieprasīts ir arī kazas piens, krējums un biezpiens. Šos produktus iesaka maziem bērniem, cilvēkiem gados, kā arī tiem, kuriem ir alerģija.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kazas – ne tikai iztikai

Kategorijas