Darbs ārzemēs kļūst par pēdējo cerību nopelnīt

2009. gada 15. aprīlis 14:14

2645

Nespējot atrast darbu Latvijā, arvien vairāk cilvēku skatienu vērš ārvalstu virzienā. Pēdējos mēnešos šī tendence vērojama arī Alūksnes pusē, kur iespējas strādāt ārpus valsts robežām netiek vairs uzskatītas tikai par papildu peļņas avotu, bet pēdējo cerību nopelnīt sev iztiku.

Tā pašreizējo situāciju vispārīgi raksturo Natālija Pomerance, kas ir personāla atlases klientu konsultante darbam ārzemēs. Lai gan peļņas braucieni ārpus Latvijas bijuši iecienīti arī iepriekš, salīdzinājumā ar pagājušo gadu iedzīvotāju interese pieaugusi pat vairākas reizes. To apstiprināja nesen rīkotā informatīvā tikšanās ar pārstāvjiem no Anglijas saimniecības, uz kuru ieradās vairāk nekā 60 cilvēku. Kad pasākuma izskaņā izskanēja piedāvājums veikt uzreiz darba pārrunas, lai iegūtu iespējas tikt pie pusgadu ilga darba saistībā ar zemeņu lasīšanu, savu gatavību tik straujam notikumu pavērsienam apliecināja ceturtā daļa klātesošo. Pārrunas izturēja septiņi.

Atbalstīs ģimeni
„Paveicās,” smaidot atzīst alūksnietis Salvis Kļaviņš. Puisis ir starp tiem septiņiem „veiksminiekiem”, kas ieguvis iespēju jūnija sākumā doties pusgadu ilgā peļņā uz Lielbritāniju. Viņam tā būs pirmā reize, kad nauda tiks pelnīta ārpus Latvijas. Izšķirošais lēmums pieņemts, kad zaudēts trīs gadu ilgais darbs mežniecībā un visi meklējumi atrast jaunu beigušies nesekmīgi. Tiesa, palikt bez darba puisis nevar atļauties. Viņš nāk no astoņu bērnu ģimenes, kur šobrīd vienīgie iztikas avoti ir Rīgā strādājošā brāļa alga un mātes invaliditātes pensija. „Galus nevar savilkt kopā,” atklāj S.Kļaviņš.

Nav ko darīt
Citāda pieredze ir Ansim Krūmiņam. Ar nelieliem pārtraukumiem viņš ārzemēs nostrādājis jau piecus gadus, kur kopš pēdējās reizes aizritējis vairāk nekā gads. Tobrīd radusies iespēja strādāt Alūksnē celtniecības jomā, taču nu, pēc štatu samazināšanas, atsākti darba meklējumi ārpus Latvijas. „Šeit pat sētniekus vairs nevajag,” puisis komentē iespējas tikt pie darba dzimtajā pilsētā. Pašreizējā situācija viņam likusi noskaņoties uz aizbraukšanu no Latvijas pavisam, ja vien būšot tāda iespēja, tiek apsvērta varbūtība iekārtoties uz dzīvi svešumā. „Kamēr esi jauns, tikmēr ir jābrauc prom, jo šeit taču vienkārši nav ko darīt!” ir pārliecināts puisis.

Attieksme mainījusies
N.Pomerance atklāj, ka līdzīga apņēmība un motivācija bijusi raksturīga arī pārējiem darba pārrunas izturējušajiem. Lai gan salīdzinājumā ar Rēzekni un Madonu, kur notikušas līdzīgas tikšanās, Alūksnē izrādītā atsaucība bijusi krietni vien mazāka, šeit sanākušie izcēlušies ar savu mērķtiecību. „Tā attieksme ir tāda, ka izdarīšu visu, ko man liksiet, tikai iedodiet darbu,” viņa atstāsta SIA „GP Recruitment” direktora Gintera Puriņa gūtos iespaidus. „Iepriekš cilvēki nāca ar savām prasībām un kaut kādām ambīcijām, bet tagad viņi ir gatavi uz jebko, lai tikai varētu strādāt un nopelnīt.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Darbs ārzemēs kļūst par pēdējo cerību nopelnīt

Kategorijas