Viju priecē laimīgi nodzīvotais mūžs

2009. gada 5. aprīlis 08:22

802

Šodien vārda dienu svin 6614 Vijas

„Ja iekrīt tintē, tad taču nekas cits neatliek, kā paceltu galvu soļot tālāk,” nosmejas Vija Cinglere no Zeltiņiem, iepazīstoties ar sava vārda skaidrojumu. Tiesa, lai cik bieži šādi „kritieni tintē” nav notikuši un lai kādas grūtības būtu bijušas, viņa atzīst, ka ilgais mūžs izvērties laimīgs. Pirms nepilna mēneša nosvinēta 80 gadu jubileja. Pirms divām nedēļām apritējuši 57 gadi, kopš iestūrēšanas laulības ostā ar ilggadējo dzīves biedru.

Nu uz svētdien plānotajām vārda dienas svinībām ciemos tiek gaidīta meita ar znotu. Šādas svinības parasti norit tikai ģimenes lokā, atzīst gaviļniece. „Tie, kas var, tie atbrauc. Pārējie piezvana,” nosaka Vija. Īpaši gaidīts zvans esot no vienīgās mazmeitas, kas dzīvo Ņujorkā, tāpēc ciemos ierodas reizi gadā. Pēdējā ciemošanās reizē kā ciema kukulis atvesta medaļa, kas iegūt par dalību Ņujorkas maratonā. Nu tā stāv vienā no redzamākajām vietām istabā.

Tā esot tā pati istaba, kurā savulaik Vija nākusi pasaulē. Zeltiņu pagastā uzaugusi, vēlāk pabeigusi vidusskolu Alūksnē un pāris gadus nostrādājusi rajona izpildkomitejā. Vēlāk atgriezusies dzimtajā pagastā un vecāku mājās, kur dzīvo joprojām. Pašvaldības bibliotēkā nostrādāti 30 gadi. Zeltiņu pagastā uzsākts arī ilggadējs vaļasprieks – dziedāšana korī, kam Vija veltījusi 45 sava mūža gadus.

Kopā ar kori viņa daudz koncertējusi. Pabijusi arī visos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, kas notikuši laikā no 1948.gada līdz 1993.gadam. „Ārkārtīgi siltā atmiņā tas viss ir palicis,” Vija dalās savās atmiņās. Viņa uzsver, ka savulaik Zeltiņu koris bija viens no spēcīgākajiem rajonā. Tuvs viņai kļuvis arī vēlāk apmeklētais koris „Brūklenājs”. No tā viņa šķīrusies vien tad, kad diriģenta posteni pametis ilggadējais vadītājs Alfrēds Dāvids.

Šobrīd par viņas lielāko vaļasprieku kļuvusi grāmatu lasīšana. Minētā brīvā laika nodarbe uzplaukusi laikā, kad viņa pildīja pašvaldības bibliotēkas darbinieka pienākumus. „Rokdarbi un ēst gatavošana nav mana stihija,” nosmejas Vija. Viņa atklāj, ka kopš sākta gala galvenais kulinārs viņas ģimenē bijis vīrs. Atsauce uz lielāko vaļasprieku tiek minēta arī, atbildot uz jautājumu par labāko dāvanu vārda dienā. Tur Vija bez ilgas vilcināšanās nosaka – tā noteikti ir grāmata.

Vija
Stikla kalnā kāpēja. Ir izcilas spējas lasīt zvaigznēs un izprast riskantos cilvēka zemapziņas slāņus. Interesējas par politiku. Nekas neizsamist un zina, cik dīvaini viss dzīvē mainās: te prieks, te izmisums, te izlīdzinājuma sajūta. Ja arī iekrīt pamatīgā tintē, rāpjas laukā un lepni paceltu galvu soļo tālāk.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Viju priecē laimīgi nodzīvotais mūžs

Kategorijas