Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Annā skolas ēkai piešķir jaunu elpu

Ilze Bogdanova

2009. gada 2. aprīlis 07:18

815

Vēl daži mēneši un Annas pamatskola pēc 154 gadu darbības savas durvis aizvērs uz visiem laikiem. Mazā skolēnu skaita dēļ šis mācību gads kļūs par pēdējo.

Pati pamatskolas ēka bez pielietojuma nepaliks. Šobrīd tiek veikti visi nepieciešamie darbi, lai iespējami drīz tajā varētu atvērt aprūpes centru „Annas māja”, kas kļūs par ikdienas tikšanās vietu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī nepieciešamības gadījumā par īslaicīgu mājvietu krīzē nonākušiem bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem.
Šie plāni balstīti uz ideju par iepriekš Alūksnē plānoto dienas centra izveidi bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Lai gan ieceres īstenošanas pirmsākumos dienas centram no Alūksnes pilsētas domes puses piešķirtas telpas O.Vācieša ielā 9, vēlāk Rūpniecības ielā 4, drīz vien ideja nonākusi strupceļā finansējuma dēļ. Lai piesaistītu projektu naudu, bija nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums, taču vienīgais, ko pašvaldība piešķīra, bija telpas.


Tādēļ projekta iniciatori labprāt atsaukušies uz Annas pagasta padomes izteikto priekšlikumu. Tā kā tobrīd lēmums par pamatskolas slēgšanu nepietiekamā skolēnu skaita dēļ bija neizbēgams, šāds risinājums Annas pagasta padomei ļautu nelaist zudumā ēkas renovācijā ieguldītos līdzekļus.

Katram stāvam savas funkcijas
Dienas centra projekta koordinatore Santa Harjo – Ozoliņa atklāj, ka pastāv iecere izmantot visus trīs Annas pamatskolas ēkas stāvus: pirmajā stāvā plānotas bērnu pieskatīšanas istabas pirmsskolas vecuma bērniem, kas neapmeklē bērnudārzu, otrais stāvs tiktu pielāgots cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, kur plānots dažādu nodarbību piedāvājums un brīvā laika pavadīšanas iespējas pa dienu, savukārt trešo stāvu paredzēts izveidot kā krīzes centru, kur uz laiku mājvietu varētu rast no vardarbības cietušas vai māju zaudējušas ģimenes.
Pie pilna noslogojuma „Annas mājā” varētu atrasties ap 64 cilvēkiem, kur bērnu pieskatīšanas istabai plānots atvēlēt 20 vietas, dienas centram – 28, bet krīzes centram – 16 vietas. Šādi dienas centri pēc ārvalstu pieredzes parasti ir mazi un maksimāli pietuvināti klientu dzīves vietai,” norāda S.Harjo – Ozoliņa. „Mūsu gadījumā mēs droši vien vēl ilgu laiku nesasniegsim tādu līmeni, lai katrā pagastā izveidotu dienas centru šādiem cilvēkiem, taču neapšaubāmi vismaz viens tāds novadā būtu nepieciešams.”

Skaidrību ieviesīs projekta apstiprināšana
Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai iecere par dienas centru realizētos praksē, šobrīd nav zināms, jo tas atkarīgs no tā, vai tiks apstiprināts Valsts reģionālās attīstības aģentūrai iesniegtais projekts, jo, kā atklāj Annas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Fomins, nepieciešams vairāk nekā 200 tūkstoši latu, lai veiktu dienas centra izveidei nepieciešamos pielāgojumus. Būtiskākais no tiem ir lifta izveide, kas ļautu cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem brīvi pārvietoties pa ēkas stāviem, kā arī apkures sistēmas renovācija.
Domājot par dienas centra izveidi, nav izslēgta iespēja, ka daļa no pašreizējiem Annas pamatskolas pedagogiem varētu pārkvalificēties un tādējādi saglabāt savas darba vietas. Annas pamatskolas direktore Modra Liepiņa atklāj, ka šobrīd kolektīvu veido 14 pedagogi, no kuriem četri ir pensijas vecumā, turklāt ne visi no viņiem dzīvo uz vietas Annas pagastā.

Kategorijas