Labākā dāvana – buča no sirds

2009. gada 27. marts 14:19

957

Annenietis Aldonis Kozilāns savu vārdu ieguvis, jo tēva vēlme bijusi, lai visiem dēliem vārda pirmais burts ir “A”. Vārdadiena netiekot plaši atzīmēta, bet vienmēr priecājas svētkos saņemt buču no sirds – tā esot labākā dāvana! “Galvenais, lai cilvēks atnāk ar sirsnību,” viņš saka.

Vārdadienu svin ģimenes un draugu lokā. “Man Alūksnē dzīvo ļoti laba krustmeitiņa – tā atbrauc ar ģimeni ciemos. Atnāk daži kādreizējie kolēģi. 21.jūnijā man ir dzimšanas diena, kundzei – 24.jūnijā, tad rīkojam lielākas svinības. Zinu vēl divus vārdabrāļus – Latvijas puķu audzētāju Aldoni Vēriņu un Aldoni Strautmani Alūksnē. Pats esmu parasts lauku vecītis. Savulaik tēvam bija desmit hektāru zemes, man bija tikai 16, kad tēvu iesauca leģionā. Tā kā biju vecākais dēls, bija jāuzņemas rūpes par saimniecību. Viegli nebija, bet tiem, kas bija izsūtīti, klājās sevišķi grūti,” uzskata A.Kozilāns.

Mūžu Aldonis veltījis pedagoga darbam – sākotnēji Alsviķu bērnu namā, tad Gaujienas internātskolā un pēc tam Annas skolā. “Bērnu namā nostrādāju astoņus gadus par audzinātāju un fizkultūras skolotāju. Tad astoņus gadus Gaujienas internātskolā – tolaik tur nodibināja arī vidusskolas klases. Biju audzinātājs vidusskolēniem – tur bija mani labākie gadi. Kopš 1970.gada strādāju Annas skolā – kā atnācu, tā iecēla mani par direktoru. Tā 18 gadu. Pēc tam aizgāju pensijā, vēl sešus gadus biju skolotājs un tad vairs nemaisījos jaunajiem pa kājām. Dzīve bijusi jauka,” viņš smaida.

Kad A.Kozilāns sāka strādāt Annas skolā, tur mācījās ap 160 bērnu ne tikai no Annas, bet arī Kalncempjiem un Jaunannas, bija divas lielas telpas skolas internātam. “Redz kā iznācis, ka viss izputējis – par to ļoti sāp sirds. Ar kundzi dzīvojam blakus skolai un izdzīvojam līdzi visu skolā notiekošo. Apmēram 70 pagasta ģimenes ir aizbraukušas uz ārzemēm – tur arī dibina ģimenes, ceļ mājas un nedomā atgriezties. Tādēļ arī nav skolā bērnu – skumji. Bet labi, ka skolas ēkai rasts risinājums par dienas centra izveidi,” saka A.Kozilāns.

Aldonis atklāj, ka visu mūžu viņa hobijs ir “būvniecība mazā mērā”. “Savulaik būvēju sporta laukumus, esmu sabūvējis sev dažādas mazas būvītes un piebūvītes. Agrāk spēlēju Annas kapelā trompeti, saksafonu, bungas, pagasta teātrī. Tagad man patīk malku skaldīt, vērot televīziju. Vasarās mans lielākais darbs ir zāles pļaušana un ūdens sagādāšana laistīšanai, jo sieva ir liela dārzniece,” stāsta A.Kozilāns.

Aldonis

Prot veidot noskaņu pats, miermīlīgi kārto arī kašķīgus jautājumus. Spēkus atgūst milzīgi spriegā darbā. Kad paceļas spārnos, no acīm neizlaiž zemi. Objektīvi vērtē sarežģītu situāciju bīstamību.

Gunnars Treimanis

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Labākā dāvana – buča no sirds

Kategorijas