Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bez dārzeņiem nevar iztikt

Mārīte Dzene

2009. gada 26. marts 08:25

2612

Alūksniešu Vitas un Ilmāra Briltu mājās pie loga, kur vairāk gaismas un saules siltuma, kastītēs dīgst tomāti, samtenes, leduspuķes, begonijas un nokarenās petūnijas. Tā ir tikai neliela daļa no puķu stādu un dārzeņu audzēšanas sākuma zemnieku saimniecībā “Bērzemnieki”.

Apkurināmajā siltumnīcā stādiņi pastiepuši zaļus snīpjus, bet lielākās begonijas jau gozējas podiņos. Šopavasar puķu stādu ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados. Jau daudzus gadus tos realizē SIA “Apgāde” Gulbenē, kā arī vietējā tirgū. “Man patīk šis darbs, tāpēc es neraudu un nesūrojos par grūtiem laikiem. Tā jau nebūs, ka kartupeļus vairs neēdīs. Un puķes arī ir vajadzīgas, lai cik dziļa būtu krīze,” spriež V.Brilte.

Pieprasīti ir agrie dārzeņi

Kas būs vairāk pieprasīts, to ir grūti iepriekš prognozēt Katru gadu situācija ir nedaudz citādāka, jo nevar zināt, ko būs izaudzējuši citi. “Dārzeņu ražu ietekmē laika apstākļi. Tāpēc jāaudzē ir dažādi dārzeņi,” atzīst V.Brilte. Viņa ir izmēģinājusi piedāvāt pircējiem visus iespējamos dārzeņu veidus un secinājusi, ka neierastus dārzeņus, piemēram, brokoļus nākas ēst pašas ģimenei. “Vairums pircēju vēlas tos dārzeņus, ko ēd gadiem – galvenokārt kāpostus, burkānus, bietes, salātus un sīpolus... Tiklīdz nokusīs sniegs, varēs sēt burkānus. Ne tikai siltumnīcās izaudzētie salāti un sīpolu loki, bet arī agrie dārzeņi – kartupeļi, kāposti un burkāni ir pieprasīti katru gadu, jo tie vienmēr ir pirmie.

Pavisam dārzeņi tiek audzēti apmēram 5 hektāru platībā Jaunalūksnes pagastā, kur zeme ir tuvāk mājām. Dārzeņus pārdod galvenokārt svaigus, bet tiek gatavoti arī skābēti kāposti. Tie ir ļoti iecienīti ne tikai Alūksnē, bet arī Madonā un Gulbenē.

Sēklas kļūst dārgākas

Lielā sēja vēl tikai gaidāma. Tai Brilti sēklas iegādājas fasējumos, kas domāti profesionāliem dārzeņu audzētājiem. Tādējādi sēklas materiāls iznāk lētāks, turklāt var izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotas šķirnes. “Nesen bijām Rīgā pēc pasūtītajām sēklām – kabaču, tomātu, kāpostu, burkānu... Sēklas ir nedaudz dārgākas, taču to cena visu laiku kāpj, tāpēc nav jūtams straujš lēciens. Tiesa, ilgākā periodā cenu atšķirība ir liela. Pirms desmit gadiem sēklu paciņu varēja nopirkt par 11 latiem, bet tagad ir jāmaksā 24 lati,” salīdzina V.Brilte. Tiklīdz sniegs nokusīs un zeme mazliet apžūs, tiks sēti burkāni, Tiem sals un salnas nekaitē. Glabāšanai ziemas mēnešiem burkāni tiks sēti arī vēlāk.

Lai gan sēklas ir dārgākas, ne puķēm, ne dārzeņiem cenu nevar palielināt, jo mazinājusies ir pirktspēja, turklāt jārēķinās ar lētu ārzemju dārzeņu konkurenci. Tāpēc cenas būs apmēram tādas pašas kā pērn.

Saņem atbalstu projektam

“Iegādāts jauns traktors. Būs vieglāk apstrādāt zemi, rušināt kartupeļus un dārzeņus. Saņemot Eiropas Lauku fonda lauku attīstībai finansējumu saimniecības modernizācijas projektam, tiks atvieglots roku darbs. Traktora iegādei ir ņemts kredīts, bet daļu naudas atmaksāja Lauku atbalsta dienests,” skaidro V.Brilte. Kredīts vēl ir jāmaksā, bet Vita ar dzīvesbiedru tiek galā ar maksājumiem. Z/s “Bērzemnieki” ir jau sava niša produktu noietam. Tas gan nenozīmē, ka pircējus vairs nemeklē. “Nevar sēdēt un gaidīt, ir jābūt aktīviem,” saka V.Brilte.

Kā katru pavasari plēves siltumnīcām atkal ir jāatjauno segums, bet saimnieki spriež, ka tas tomēr ir lētākais stādu audzēšanas variants.

Kategorijas