Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ekonomē, cik vien var

Ilze Bogdanova

2009. gada 23. marts 10:51

894

Lai gan šāgada budžets ir apstiprināts, laiks rādīs, kā veiksies ar tā izpildi – savas bažas par to, ka profesionālās ievirzes izglītības iestāžu darbībai piešķirtais finansējums varētu kļūt vēl mazāks, atklāj Jaunannas mūzikas un mākslas skolas direktore Liena Brutāne.

Šādu iespēju pieļauj arī pārējo trīs rajona mūzikas un mākslas skolu vadītāji: Alūksnes mākslas skolas direktors Ojārs Vēliņš, Alūksnes mūzikas skolas direktore Gunta Boša, kā arī Gaujienas mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve. Kaut gan šo iestāžu budžets atkarīgs no trīs dažādiem finansējuma avotiem – valsts dotācijām pedagogu darba samaksai, pašvaldību finansējuma saimniecisko izdevumu segšanai un vecāku līdzdalības maksājuma, tikai ar pēdējo no minētajiem viņi var rēķināties kā ar stabilu ienākumu avotu.

„Šobrīd nepatīkamākais ir neziņa par nākotni,” atzīst L.Brutāne. Neskaidrā kultūrpolitikas vīzija un drīzumā gaidāmā novadu izveide, kas iestādes darbību ietekmēs jau nākamajā mācību gadā – tie ir galvenie pieturas punkti, kas slēpjas zem šīs neziņas. Nu tā pievienojusies spriedzei, ko radījis samazinātais finansējums un ar to saistīto problēmu risināšana. Lai gan tās katrai iestādei ir atšķirīgas, vienots ir veids, kā šīs problēmas tiek risinātas, proti, iedalītos līdzekļus tērējot vien pašām neatliekamākajām lietām, iestādes attīstību un darba kvalitātes uzlabošanas pasākumus „iesaldējot” uz nenoteiktu laiku.

Strādā sabiedriskā kārtā


Ekonomējam uz visu iespējamo – tā varētu definēt iestāžu vadītāju aprakstītos taupības pasākumus, kas pagaidām atsaucas tikai uz saimniecisko darbību, bet ne pedagogu slodzēm vai mācību programmām. Tā, piemēram, ja iepriekš Alūksnes mākslas skolas pedagogi par kolēģu aizvietošanu mācību stundās saņēmuši papildus piemaksu, tad šobrīd tas tiek veikts sabiedriskā kārtā.

Līdzīgi noticis ar šai iestādei specifisko laboranta štata vienību, starp kura pienākumiem ietilpst, piemēram, valgu uzvilkšana stellēm vai keramikas apdedzināšanas process. Ja iepriekš samaksa par šo papildus pienākumu veikšanu iekļauta pedagogu kopējā atalgojumā, tad šobrīd tas tiek darīts bez maksas. „Jānāk pretī valstij,” nosmejas O.Vēliņš, atklājot, ka, kopš marta, iestāde atteikusies arī no saimnieka štata vienība.

Savukārt Alūksnes mūzikas skolā šobrīd uz jautājuma zīmes ir mūzikas instrumentu tehniskā aprūpe un skaņošana, kas ļautu ietaupīt vismaz 1000 latus, bet tajā pašā laikā ir svarīgs instrumentu saglabāšanas priekšnosacījums. Tāpat tiek meklēti risinājumi ar ugunsdrošību neatrisinātiem jautājumiem, kā arī krāsns pārmūrēšanu vai alternatīvas apkures aizstāšanu vienā no klašu telpām.

Cenšas saglabāt optimismu


Līdz ar samazināto finansējumu, aktuāls jautājums kļuvis par koncertu un konkursu apmeklējumiem, kas, pēc L.Brutānes teiktā, ikvienai profesionālās ievirzes izglītības iestādei ļaujot „elpot”. To nozīmi akcentē arī G.Boša, kas uzsver, ka konkursi ļauj apzināt iestādes reitingu valsts un starptautiskā līmenī, kā arī palīdz uzlabot mācību stundu darbu. Ņemot vērā radušos situāciju, iestāžu vadītāju apgalvo, ka nu katra dalība konkursos tiek rūpīgāk apsvērta un izvērtēta tā nepieciešamība.

Līdzīgi noticis arī ar pedagogu tālākizglītību, no kuras dažas iestādes atteikušās vispār. Tiesa, neskatoties uz šīm niansēm, pedagogi cenšas neļauties pesimismam. „Nav liela māksla uztaisīt kaut ko ar naudu, bet gan – bez tās,” ar sava kolektīva devīzi iepazīstina I.Dāve, norādot, ka, cenšoties neatkāpties no iepriekš nospraustiem mērķiem, visam tiek meklēti alternatīvi risinājumi.

Kategorijas