Nenodarbojas ar pasaules lāpīšanu

2009. gada 20. marts 10:59

500

Mārkalniete Ilona Bondare ir laipna un atsaucīga, tomēr sarunai par savu vārdu nepiekrīt uzreiz. Izrādās, ka viņas ģimenei šajā nedēļā svinamas divas vārdadienas, jo Ilonas dēla vārds ir Guntis.

„Nezinu, kāpēc man ir tāds vārds. Laikam tētim patika. Arī man tas patīk, jo nav bieži sastopams,” par vārda izvēli saka I. Bondare. Viņa ir senu un skanīgu vārdu piekritēja. Ilona kopā ar vīru meitu nosauca par Ivetu, bet dēlus – par Jāni un Gunti. Mazbērniem vārdi vēl nav jāizvēlas. „Domāju, ka jaunie paši izdomās. Es tur nejaukšos. Galvenais, lai mazbērni ir veseli,” atzīst sieviete. Kad Ilona izvēlējās vārdus saviem bērniem, tad uzreiz atmeta tos, kas rada asociācijas ar nepatīkamiem cilvēkiem. Tomēr viņa uzskata, ka vārdam nav izšķiroša nozīme cilvēka dzīvē. „Mēs taču paši veidojam savu dzīvi, neatkarīgi no tā, kāds ir vārds. Tikai vēlāk uzzināju, ka vārds jāliek tā, lai vārdadiena būtu pēc dzimšanas dienas. Man tā ir, tātad vecāki to zināja,” secina I.Bondare. Jaunākajam dēlam vārdu Jānis ielika tāpēc, ka vīramāte to ļoti vēlējās. Tagad apmierināti ir visi, jo vasaras saulgriežos ir pašiem savs Jānis, ko aplīgot.

Bijusī liteniete par mārkalnieti kļuva, kad viņu pēc pavāra diploma saņemšanas nosūtīja strādāt. Tiesa, tagad viņa ir pārdevēja. „Mājās gatavot patīk, bet strādāt par pavāri vairs negribu un arī veselība to neļauj. Tas ir grūts darbs, turklāt visu dienu uz kājām. Nav laika pat apsēsties. Arī pārdevējai ir jāstāv, tomēr pēc darba nedēļas nedēļu varu atpūsties,” spriež Ilona. Protams viņa prot gan gatavot ēdienus, gan konservēt. Pagrabs ir pilns ar marinētām sēnēm, ievārījumiem un kompotiem, kā arī ar dažādiem dārzeņu salātiem. Ne tikai dārzeņus, kurus var ēst gan svaigus, gan salātos, arī puķes Ilona ar saviem vīriešiem izaudzē dārzā. Sieviete atzīst, ka zeme viņu pievelk. “Agrāk gāju par saimnieci viesībās, bet tagad vairs nē. Negribas,” atzīst I.Bondare. Tiesa, viņai vēl arvien gribas izmēģināt pagatavot kaut ko jaunu, ja atrod kādu interesantu ēdiena recepti. „Kad bērni bija mazi, gatavoju visu pēc kārtas.

Bet tagad ar to vairs neaizraujos, jo secinu, ka viss iet labumā,” saka Ilona, norādot uz savu apaļīgo figūru. Tiesa, gluži bez kūciņām iztikt nevar. Abas ar meitu šad un tad pagatavo ātro ievārījuma kūku tējas vakariem. Kad jāiet ciemos, tad Ilona torti vai kliņģeri nopērk veikalā.

Ziemas novakaros tiek adītas zeķes un cimdi pašu vajadzībām. Bez tiem neiztikt, taču džemperi vairs netop. Nav vajadzības, turklāt ārsti iesaka neadīt. “Labi, ka mums visiem ir darbs. Varam iztikt,” rezumē I.Bondare.

Ilona
Raksturīgākā īpašība – visu kārtot ar reālu pieeju parādībām, zinot, ko grib panākt un kas ir galvenais. Ja arī dažkārt izaug šķēršļu grēda, Ilona prot to apiet, nezaudējot lepnumu, spītu un pašcieņu. Ilonai negribas nodarboties ar pasaules lāpīšanu, un viņa zina: cilvēks ir jāpieņem tāds, kāds viņš ir. Draudzībā prasa noturīgumu, jo necieš gļēvulību.
Gunars Treimanis “Vārdu noslēpumi”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nenodarbojas ar pasaules lāpīšanu

Kategorijas