Sapoš pilsētas muižas parku

2009. gada 16. marts 10:20

628

Pilsētā nogrieztos kokus izmanto gan malkā, gan kokmateriālos

Alūksnes iedzīvotāji interesējas, kāpēc pilsētas parkā izgriež kokus un kur pēc tam tie paliek? Skaidrot situāciju „Alūksnes Ziņas” aicināja pašvaldības attīstības nodaļas vadītāju Jāni Cīmiņu.

Sarunas laikā J.Cīmiņš vairākas reizes uzsvēra – „katrā ziņā parkā netiek nogriezts neviens koks, kuru nevajadzētu nogriezt.” „Tiek atstāti pat tādi, kurus varbūt tomēr vajadzētu griezt. Bet dabas draugi uzskata, ka parkiem piedien veci koki. Manuprāt, nokaltusi egle nav dekoratīva. Uzskatu, ka pēc desmit gadiem muižas parkā vairs neaugs pašlaik esošās egles, jo tās ir kā vecas večiņas, kurām jebkurā brīdī piemetas kāda slimība. Dažās jau tagad ir kukaiņi un pareizāk būtu izgriezt visas pie vienas vešanas,” viņš saka.

Visu vērtē komisija

Koku griešanu Alūksnē reglamentē noteikumi „Par Alūksnes pilsētas zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību”. Nepieciešamību griezt vai negriezt kādu koku izvērtē pilsētas apstādījumu aizsardzības komisija. Tajā ir: Alūksnes pašvaldības ainavu arhitekte Klinta Lāce un zemes ierīkotāja Inese Randa, pašvaldības aģentūras „Spodra” darbu vadītāja Janīna Vilciņa, Alūksnes mežniecības mežzinis Ģirts Ciems un Alūksnes pilsētas iedzīvotājs Edijs Gusts.

„Ja iedzīvotājs grib nogriezt kādu koku, viņš vēršas ar iesniegumu domē, komisija to izskata un dod vai nedod atļauju griešanai. Koks neaug vienu dienu, bet simts gadus. Lai parku meistars subjektīvi nekļūdītos, komisija izvērtē nepieciešamību griezt pašvaldības zaļumstādījumos augošos kokus. Tikai tad, kad ir parakstīts protokols, kokam liek klāt zāģi,” skaidro J.Cīmiņš.

Gan malka, gan lietaskoki

Viņš norāda, ka nogrieztos kokus izmanto gan malkā, gan kokmateriālos. „Šā gada pirmajos divos mēnešos no nogrieztajiem kokiem ir vesta malka Alūksnes muzejam un Sociālās palīdzības centram – aptuveni 80 kubikmetri. Koku griešana notiek arī Tempļa kalnā – iegūto malku no turienes veda gan uz pašvaldību iestādi „ALJA”, gan Sociālās palīdzības centru. Bet baļķi tiek izvilkti maliņā un nokrauti, par to sastādot aktu. Pēdējā lielākā koku griešana bija no Mazo kapu aizmugures, kur pēc tam pie Melnuma stāvēja sakrauta liela baļķu kaudze. Šos baļķus sazāģēja pie Aivja Kalniņa, iegūstot 44 kubikmetrus dēļu, brusu,” stāsta J.Cīmiņš.

Pēc tam lietaskokus izmanto pašvaldības īpašumu un objektu remontdarbos, piemēram, telpu remontos, laipiņu, soliņu remontiem, un citur. „Gatavo kokmateriālu glabāšana ir „Spodras” pārziņā. Ja pašvaldībai kokmateriālus nevajag, varam tos arī pārdot un par iegūto naudu, piemēram, uzlikt jaunus soliņus skvērā,” saka J.Cīmiņš.

Parkā stādīs jaunus kokus

Viņš norāda, ka pērn rudenī pašvaldība par Alūksnes muižas parka stādījumiem savu atzinumu aicināja dot Rīgas ainavu arhitektei Ilzei Mārai Janelei, kura ir viena no zinošākajiem Latvijas muižu un parku speciālistiem.

„Ņemot vērā viņas ieteikumus, ir ieceres par apstādījumu ierīkošanu parkā, piemēram, aizstādot daļu esošo lauču vai ļaujot tām daļēji aizaugt. Nokļūšanu pie parka objektiem gribam veidot tādu, kā 19.gadsimtā – ar pārsteiguma momentu, kokos ieskautu. Atšķirībā no citiem gadiem, stādus nepirksim no stādu dārziem, bet pārstādīsim sējeņus no parka vai citām pilsētas vietām. Aprīļa beigās notiks liepu, ozolu, kļavu stādīšana,” klāsta J.Cīmiņš.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sapoš pilsētas muižas parku

Kategorijas