Talanta šķautnes atmirdz gaismā

2009. gada 13. marts 12:55

1231

Laura Medne: “Jo vairāk es zinu, jo lielākas priekšrocības man ir.”

Alūksnietes Lauras Mednes darinātā galda lampa, kuras kupols izskatās kā kuģa buras, grezno Vācijas pilsētas Vismāras rātsnamu. Prezentējot savu darbu, Laura skaidroja ieceri – Vismārā ir sabraukuši cilvēki no visas pasaules, lai te gūtu zināšanas – gaismu. Tāpēc daudzšķautnainā lampa guva ievērību un tika nopirkta.

- Kā un kāpēc nokļuvi Vismārā?
- Kad studijas Latvijas Mākslas akadēmijā tuvojās beigām, man bija jāizvēlas maģistratūras studijas. Es gribēju iegūt vēl cita profila mākslas nozares zināšanas un praksi, tāpēc izvēlējos gaismu. Tā ir pretstats manām iepriekšējām metāla studijām. Taču šo specialitāti nevar apgūt jebkurā augstskolā. Tāpēc kopā ar vēl vienu latvieti devāmies uz Vismāras augstskolu. Pagājušā gada septembrī sāku studēt arhitektūras gaismas dizainu. Pirmo semestri esmu veiksmīgi pabeigusi un sāku otro semestri. Mācības notiek angļu valodā, jo tā ir internacionāla augstskola. Mūsu 43 cilvēku grupā ir studenti no visiem pasaules kontinentiem.

- Manuprāt, tas ir diezgan neparasti, ka izvēlas nevis turpināt, bet apgūt kaut ko jaunu un atšķirīgu. Iespējams, ka tevi īsti neapmierināja darbs ar metālu. Kāds bija tavs diplomdarbs?
- Atšķirībā no citām nodaļām metāla dizains ir ļoti racionāls. Materiāls ir diezgan kaprīzs, un ir lietas, ko nevar izmainīt. Tāpēc ir jābūt precīzai un pacietīgai. Diplomdarbam gatavoju rotu kolekciju. Ja sievietei ir jāstrādā metālā, tad rotu darināšana ir fiziski vieglāka. Tiesa, es izvēlējos tehniski ļoti sarežģītas rotas, lai gan tās izskatās vienkāršas. Tās ir rotas rokām, kurās izmantotas apļa un kvadrāta formas. Diplomdarbs saņēma augstāko vērtējumu – 10. Arī šobrīd, kad eju garām Vismāras augstskolas juvelieru izstrādājumu nodaļai, mani pārņem nostaļģija. Es neesmu vīlusies savā izvēlē, bet gribu to paturēt sev kā hobiju, kā mākslas veidu sevis izteikšanai. Taču negribētu, lai tas būtu mans ikdienas darbs.

- Tātad darbs tiks saistīts ar gaismas dizainu.
- Jā, es saistīšu savu nākotni ar starptautiskiem gaismas dizaina projektiem. Tagad cenšos iegūt pēc iespējas vairāk zināšanu, lai varētu tās sintezēt ar jau apgūtajām. Jo vairāk zinu, jo lielākas priekšrocības man ir – varu sevi izteikt vairākos veidos, kā arī tos apvienot. Jebkurš mākslinieks, kurš ir saistīts ar interjera iekārtošanu, zina, ka gaismai ir ļoti liela nozīme. No apgaismojuma ir atkarīgs ne tikai telpas izskats, bet arī cilvēku sajūtas. Man ir iespēja gūt izpratni par gaismas iedarbību uz cilvēku, uz vidi. Varu plānot apgaismojumu gan birojam, gan pasākumiem. Ar gaismu var ļoti daudz izteikt. Ja es neizmantoju gaismu kā izteiksmes līdzekli, tad varu to izmantot kā veidu sava darba pasniegšanai. Tagad zinu, kā to izdarīt labāk, pareizi izgaismojot.

- Vismāras augstskola ir viena no nedaudzām, kurā var apgūt gaismas dizaina mākslu. Droši vien pavērsies milzīgas iespējas likt lietā šīs prasmes pēc tās beigšanas. Vai domā vēl atgriezties Latvijā uz palikšanu?
- Šobrīd to ir grūti prognozēt. Tomēr ir skaidrs, ka vēlos darboties starptautiski, lai varētu saistīt savu darbību gan ar Latviju, gan ar ārzemēm. Pēc otrā semestra man ir jāmeklē prakses vieta jebkurā valstī. Varbūt man piedāvās kādas labas iespējas, lai pilnveidotu profesionālās iemaņas. Esmu jau guvusi pieredzi Romā, tāpēc zinu, ka ir jāizmanto visas iespējas. Latvija ir ļoti maza valsts. Esmu pateicīga gan Alūksnes mākslas skolai, gan Mākslas akadēmijai, bet katram dzīves periodam ir savas vērtības. Esmu apguvusi ne tikai angļu, bet arī vācu, itāļu un krievu valodu, kuru Vācijā uzskata par ļoti grūtu. Tas nozīmē, ka nav valodas barjeras darbam daudzās valstīs.

- Romā mācījies ar Latvijas bankas nosūtījumu. Kā un kāpēc radās šī izdevība?
- Kad vēl mācījos Mākslas akadēmijā, piedalījos Latvijas bankas rīkotajā monētu konkursā. Veidoju lata monētu ar ūdensrozi un skursteņslauķi. Bijām divas uzvarētājas, kuru prasmes atzina par pietiekamām, lai dotu iespēju papildināt zināšanas un iemaņas. Gadu Romas medaļu mākslas skolā varēju mācīties cilni visos veidos – gan akmens un metāla gravēšanu, gan modelēšanu vaskā. Bijām ekskursijā uz naudas kaltuvi, kur redzējām, kā tiek gatavotas jubilejas un apgrozības monētas. Par manām mācībām un uzturēšanos maksāja Latvijas banka. Esmu parakstījusi līgumu uz pieciem gadiem, tāpēc sadarbība ar banku turpinās. Tiesa, aizbraucot uz Vāciju, zaudēju pasūtījumus. Domāju, ka vasaras brīvdienās, kad būs vairāk laika, varēšu turpināt sadarbību.

- Pastāsti, kur un kā tu dzīvo Vācijā! Kā vari iztikt, vai studijas nav dārgas? Vai ilgojies pēc mājām?
- Vismāras augstskolā par mācībām nav jāmaksā, tāpēc to izvēlējos. Tā ir ļoti liela, bet par kopmītņu trūkumu studenti nevar sūdzēties. Atkarībā no savas rocības katrs izvēlas sev piemērotāko variantu – ar lielāku vai mazāku vannasistabu, atsevišķu vai kopēju virtuvi, vienu vai vairākām istabām. Mēs divatā īrējam dzīvokli. Maksa par kopmītni un dzīvokli neko daudz neatšķiras. Līdzekļus iegūstu, pārdodot savus darbus, ir nelieli iekrājumi, arī vecāki cenšas atbalstīt. Pašlaik gatavoju projektu Kultūrkapitāla fondam, lai iegūtu stipendiju studijām. Jūtos labi. Nav nekādu problēmu. Mums ir pieejama mākslas studija 24 stundas diennaktī. Lekciju zāles ir aprīkotas ar mikrofoniem, ventilāciju un logu aizvērtņiem. Ir laboratorija ar datoriem un bezvadu internets. Studentu rīcībā ir gan trenažieru zāle, gan sarīkojumu deju nodarbības, kuras apmeklēju reizi nedēļā. Mans deju partneris ir vācietis, kurš studē komunikācijas nodaļā. Pat nedēļas vidū ir ballītes, bet secinu – nē, nevaru atļauties. Augstskolas ēdnīcā ir liela ēdienu dažādība, turklāt cenas ir demokrātiskas. Studenti paši rīko “party” ar nacionālo ēdienu prezentāciju. Tajās varam nobaudīt Āzijas valstu virtuves ēdienu savdabību vai aiznest kādu latviešu „brīnumu”.

- Varu secināt, ka esi daudz paveikusi un sasniegusi. Vai ir arī brīvais laiks vienīgi pašai un draugiem?
- Par brīvo laiku ir grūti runāt. Varbūt es neapzinājos un nebiju sagatavojusies, ka būs tik daudz jāmācās un jādara. Brīvdienas ir sestdienas un svētdienas, bet bieži tajās ir pasākumi, kuriem mums jāgatavo gaismas dizains. Tā tas ir kopš oktobra, kad studentu grupās izstrādājam projektus. Vienalga, kādi ir laika apstākļi, ir jāiet un jādara. Lai attaisnotos ieguldītais darbs, ir ļoti svarīgi prast to prezentēt.

- Kad vēl mācījies Alūksnē, droši vien nevarēji iedomāties, ka studēsi Itālijā un Vācijā?
- Es zināju, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar mākslu, jo tas man patīk. Skatījos, ka man apkārt ir daudz neapmierinātu un nelaimīgu cilvēku. Jāiet uz darbu, bet viņiem negribas to darīt. Tāpēc es izvēlējos to, kas man ir tuvs. Ar mākslu nodarbojos kopš brīža, kad sāku staigāt. Visas tapetes mājās bija apzīmētas. Kad mani aizveda uz Alūksnes mākslas skolu, izvēlējos keramikas specialitāti. Man vienmēr paticis strādāt ar materiālu un trīsdimensiju formu. Tiesa, arī gleznot man patīk.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Talanta šķautnes atmirdz gaismā

Kategorijas