Mājražošana – iespēja nopelnīt

2009. gada 12. marts 08:38

1919

Tagad, kad daudzi paliek bez darba un turas uz izdzīvošanas robežas, par būtisku peļņas avotu var kļūt mājražošana. Pieredze liecina, ka pilsētās un laukos dzīvojošie labprāt iegādājas gan mājās sietu biezpienu un sieru, gan cepumus un gaļas izstrādājumus. Tomēr Alūksnes rajonā mājražotāji ir mazaktīvi.

Neliek šķēršļus tirdzniecībai
“Reģistrējušies ir astoņi mājražotāji, kas skābē kāpostus, gatavo trušu gaļas izstrādājumus, kūpina zivis un piedāvā zāļu tējas. Zinu, ka šobrīd vairāki zemnieki domā par piena produktu ražošanu, taču tie vēl nav reģistrējušies. Tāpat ir iecere kaltēt augļus un dārzeņus, taču arī tāda piedāvājuma pagaidām nav. Protams, mājražojumus var pārdot Alūksnes tirgū un citviet, taču tas maz tiek praktizēts,” stāsta Pārtikas un veterināra dienesta Alūksnes pārvaldes vadītāja vietniece Daina Stahovska.
Viņa pieļauj, ka dzīvnieku izcelsmes produktu pārdošanai noteiktās prasības var ierobežot tirgošanos. Protams, ziemas periodā nav grūti nodrošināt pietiekami zemu temperatūru šiem produktiem, taču līdz ar silta laika iestāšanos ir vajadzīgas īpašas aukstuma vitrīnas un kastes produktu pārvadāšanai. Ja tādas ir, tad atļauju izbraukuma tirdzniecībai var saņemt visam gadam. D.Stahovska uzskata, ka netiek likti šķēršļi mājražotāju darbībai.

Kavē birokrātija un prasības
“Tiek apgalvots, ka mājražošanai ceļš ir vaļā un atliek tikai darīt. Tomēr ir vajadzīgi papīru kalni, lai reģistrētos par mājražotāju. To nav kļuvis mazāk, tāpēc ir vajadzīgs daudz laika, lai visu oficiāli nokārtotu. Katrs ir aizņemts ar darbiem savā saimniecībā, tāpēc papīru kārtošanai atliek tikai nakts,” spriež Veclaicenes pagasta veselības saimniecības “Mauriņi” īpašniece Gunita Virka. Viņa ir izgājusi cauri šim procesam un viesu mājā izveidojusi virtuvi, kas atbilst visām Eiropas Savienības prasībām. Tāpēc G.Virka zina, ka ar reģistrāciju vēl nekas nebeidzas. Katru ceturksni tiek veiktas pārbaudes, vai viss ir kārtībā ne tikai gatavošanas procesā, bet arī papīros. “Mauriņos” secināts, ka vieglāk ir realizēt augu valsts produkciju, tāpēc pārdošanai tiek sagatavotas galvenokārt tējas. “Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Armands Krauze laikrakstā informē, ka ārzemēs mājražotājiem nav jāreģistrējas. Tas nozīmē, ka viņiem nav jākārto arī dokumentācija, kas ar to saistīta. Ja to neprasītu, tad mājražošanā būtu daudz lielāka ieinteresētība. Par to var saņemt naudu, kas šobrīd daudziem ir vajadzīga kaut vai ikdienas tēriņiem,” secina G.Virka.

Nereģistrē, bet pārdod
Zemniekiem savus ražojumus izdevīgāk ir pārdot galvaspilsētā, jo tur ir vairāk pircēju. Tomēr tādas iespējas ir arī rajona pilsētās un pagastos. Gulbenes rajona Galgauskas pagastā bija saaicināti zemnieki, kuri vēlas pārdot savu produkciju. Pieprasījums bija tik liels, ka to nespēja apmierināt. G.Virka spriež, ka tāda tirdzniecība var būt vienreizējs pasākums, taču regulāri to neatļauj likumdošana. Tiesa, kaimiņos šādus tirdziņus iecerēts rīkot divas reizes mēnesī.
Annas pagasta lauksaimniecības konsultante Daiga Votika atzīst, ka noteicošā ir vēlme nodarboties ar mājražošanu. “Tagad valda neziņa par nākotni, tāpēc cilvēki nevar izšķirties, ar ko nodarboties. Katrs meklē iespējas izdzīvot. Sieru vai citus produktus iespējams pārdot tiešajā tirdzniecībā, nereģistrējot mājražošanu. Tā daudzi praktizē,” saka D.Voitka

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mājražošana – iespēja nopelnīt

Kategorijas