Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Mūžam mainīgi un jauni

Ilze Bogdanova

2009. gada 11. marts 09:23

936

Dzimšanas dienas vajag svinēt – tās svinēšana ir svarīgāka par nozīmīga eksāmena nokārtošanu, paaugstinājumu darbā vai uzvaru, jo svinēt dzimšanas dienu nozīmē sacīt otram „Paldies, ka tu esi!”.

Ar šādiem diriģentes Inas Perevertailo vārdiem sestdienas vakarpusē sākās Alūksnes tautas nama skolotāju kora „Atzele” jubilejas koncerts. „Mēs svinam tagadni,” ar savām domām par dzimšanas dienu nozīmi viņu papildināja koriste Una Zadumina. „Mēs nesūdzamies par to, kas ir noticis, un nespekulējam ar to, kas notiks, bet mēs paceļam kādu augstāk par sevi un ļaujam citiem teikt „Mēs tevi mīlam.”.”

Lai gan kolektīvam šogad aprit 23.gadskārta, tādējādi izpaliekot apaļo jubileju gaviļniekiem piedienošais dzimšanas dienu vēriens, tautas nama zālē netrūka klausītāju, kas vēlējās sumināt kori ja ne ar ziediem un dāvanām, tad vismaz savu klātbūtni. Iespējams, kuplajam apsveicēju pulciņam par stimulu atnākt kalpoja paša kora iedibinātā tradīcija, kas jau vairākus gadus ir apliecinājusi – ikgadējiem jubilejas koncertiem tiek gatavots īpašs repertuārs, ļaujot klausītājus iepriecināt gan ar jauniem darbiem, gan tautā iemīlētu dziesmu izpildījumu iepriekš nedzirdētos aranžējumos.

Koncertā atklāj jaunus solistus


Izņēmums nebija arī šis koncerts, kura pirmajā daļā varēja dzirdēt klasiskās kora dziesmas, bet otrajā ļauties sirsnīgu un iemīļotu dziesmu melodijām. Starp klasisko kora dziesmu izvēlēto darbu autoriem minami tādi komponisti kā Pauls Dambis, Imants Mežaraups, Anita Kuprisa, brazīļu komponists Ernani Aguiar un ungārs Lajos Bardos. Pēdējā klasiskajām kora dziesmām veltītajā darbā „Saule jūras vidū” korim uz skatuves pievienojās Alūksnes mūzikas skolas koklētāju ansamblis „Saulīte” (vadītāja Inga Kalniņa), kā arī flautiste Santa Kļava – Būmane un čellists Oskars Upenieks.

Koncerta otrajā daļā koris izpildīja sirsnīgas un iemīļotas dziesmas no tādu komponistu daiļrades kā Aldis Drēģeris, Arturs Maskats, Imants Paurs, Raimonds Pauls, Uldis Stabulnieks un Valdis Zilvers. Dziesmu skanējumu papildināja Siguldas grupa „Daylight”, ar kuru korim sadarbība turpinās jau vairākus gadus. Starp patīkamākajiem pārsteigumiem, ko klausītājiem sagādāja otrā daļa, minami izvēlētie solo izpildītāji. Bez Kristīnes Baltiņas un Normunda Veļķera, kas kļuvuši par kora pastāvīgajiem solistiem, klausītāji varēja iepazīt vēl iepriekš nedzirdētus – Imantu Dreiblatu un pašu kora vadītāju Jāni Baltiņu.

Lai gan tās pašas dienas vakarā uz koncertu Annā aicināja šova „Koru kari” uzvarētāji – oranžais Daugavpils koris, šova noskaņas parādījās arī skolotāju kora „Atzele” koncertā. Atceroties zaļā Siguldas kora dalību šovā, atzelieši bija apguvuši vienu no viņu repertuāra dziesmām, ko izpildīja kopā ar „Koru karu” īstajiem dalībniekiem – K.Baltiņu un O.Upenieku kā dziesmas solistiem.

Vēl ilgu mūžu un labu skanējumu


Koncerta tapšanā ieguldīto darbu novērtēja arī klausītāji, kuru ovāciju dēļ pēdējās dziesmas skanēja dubultā. „Man liekas, ka to enerģiju, ko viņi deva skatītājiem, saņēma ikviens, jo, tāpat kā pēdējās dziesmas, arī emocijas tika gūtas dubultā,” savas domas par dzirdēto atklāj koncerta apmeklētāja Līva Leimane. Viņai piekrīt arī Daina Rudzīte, kas sevi sauc par „Atzeles” cienītāju, mīlētāju un uzticīgu klausītāju. „Ja citiem koriem dažreiz gadās kaut kur nokļūdīties, tad „Atzele” ir tik kvalitatīva un profesionāla, tik niansēta un spēcīga, ka tās dziesmas burtiski strāvo no viņiem,” saka D.Rudzīte, atklājot, cik ļoti koncerts viņu saviļņojis.

Savukārt ilggadējo kora dalībnieku Jāni Jēkabsonu, kurš pirmo reizi koncertu klausījies, sēžot skatītāju rindās, aizkustinājis pirmās daļas pēdējais darbs. „Tā kā es to darbu zinu, man bija interesanti paklausīties no malas,” viņš skaidro. „Un tad bija tā, ka beigās pirmo reizi pilnīgi viss koris ieskanējās pa īstam.” Tāpat viņu aizkustinājusi arī koncerta otrā daļa, pie kuras, pēc J.Jēkabsona domām, piestrādāts ar sevišķi lielu rūpību. „Imants man izrāva asariņu, Jānis izrāva asariņu, bet Normunds mani nolika uz lāpstiņām,” J.Jēkabsons komentē dziesmas ar solistu piedalīšanos.

Šie pārsteigumi darbu sarežģītības un oriģinālā izpildījuma ziņā, viņaprāt, ir vieni no „Atzeles” raksturojošajiem elementiem, kam piekrīt arī L.Leimane. „Nākot uz koncertu, tu nekad nevari zināt, ko Baltiņš būs izdomājis un ko uzaicinājis,” viņa smejas. Jauniete piemin arī kora spēju palikt mūžam jauniem, jo, lai gan kolektīvs ir ar vairāk nekā 20 gadu darbības stāžu, no viņiem dvešot astoņpadsmitgadniekiem piemītoša aura. Saistībā ar to viņa izsaka savu vēlējumu jubilāriem dzimšanas dienā – lai nepazūdot spēja mainīties un palikt mūžam jauniem. Savukārt J.Jēkabsons un D.Rudzīte korim novēl vēl ilgu mūžu un labu skanējumu arī turpmāk.

Kategorijas