Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Padodas viss, kam ķeras klāt

Ilze Bogdanova
Sarunas par dzīvi

2009. gada 6. marts 13:02

1183

„Kā mans vārds var būt rets, ja pilna Rīga pielīmēta plakātiem ar manu vārdu?” SIA „Dzīpari S” direktors Centis Silerovs smejoties atstāsta tradicionālo atbildi, ko parasti sniedz, kad, iepazīstoties ar kādu, tiek pieminēts viņa vārda retums. Tiesa, šī atsauce attiecināta uz populāro reklāmas tēlu – efektologu Centi Ūbeli. Reālajā dzīvē C.Silerovs zinot vairs tikai divus vārda brāļus, no kuriem abi ir alūksnieši. „Diezgan daudz ir braukāts apkārt, daudz kur ir būts, bet citur Latvijā tādu vārdu neesmu dzirdējis,” viņš atzīst.

Jautāts, vai zinot, kāpēc vecāki izvēlējušies tieši šādu vārdu, C.Silerovs atklāj, ka „tā īsti nekad par to lietu nav runāts”. Šo vārdu izvēlējies tēvs, taču, kā viņam tas ienācis prātā un kāpēc viņš to izvēlējies savam dēlam, C.Silerovs var tikai minēt, ņemot vērā, ka nevienam paziņam vai radiniekam tāda vārda nav bijis. Lai gan vārds „Centis” nav no populārākajiem, C.Silerovs atzīst, ka nekad nav ienākusi prātā doma, ka vēlētos sev citu. Tāpat viņš izvairās atklāt, cik ļoti viņam šis vārds patīk vai nepatīk. „Neesmu vienkārši par to domājis,” smaidot atrunājas SIA „Dzīpari S” direktors. „Kāds vārds jau nu ir iedots, tāds arī ir labs.”

Ir noslēpumains

Iepazīstoties ar Gunāra Treimaņa sniegto vārda skaidrojumu, C.Silerovs atzīst, ka lielā mērā tas patiešām atbilst paša raksturam. „Nemāku teikt par to iejūtību un smalkjūtību, taču man vienmēr ir padevušās lietas, pie kurām esmu ķēries klāt,” viņš saka. Kā piemērs tiek minētas studijas Fizkultūras institūtā, kad, lai arī nācies sākt nodarboties ar sporta veidu, kas līdz tam brīdim bijis svešs, C.Silerovam nav bijis vajadzīgs ilgs laiks, lai tas sāktu padoties. „Līdzīgi ir bijis arī ar citām lietām, kad nav nekāds lielais apmācības ceļš bijis jāiet,” viņš norāda.

Brīdī, kad tiek apspriesta vārda Centis īpašniekiem piemītošā noslēpumainība, sarunā iesaistās C.Silerova dzīvesbiedre Inta, kurai tiek ļauts atbildēt viņa vietā. „Noslēpumains viņš patiešām ir,” viņa nekavējoties atzīst. „Īpaši neizrunājas un daudz ko patur sevī.” Šajā brīdī gan C.Silerovs mēģina attaisnoties, ka viņam vienkārši ir tāds princips – stāstīt tikai to, ko citiem nepieciešams zināt. „Ir lietas, ko citiem vajag zināt un ko nevajag. Tas ir labāk, nekā tu atbrauc no kaut kurienes un citi jau priekšā stāsta, kas tur ir noticis,” apgalvo SIA „Dzīpari” direktors.

Iztiek bez iesaukām

Viņaprāt, cilvēka vārdam ir liela nozīme, jo, kad dzīvesbiedre dažkārt iepazīstinājusi ar pazīstamu cilvēku vārdu skaidrojumiem, gribot negribot nācies secināt, ka lielā mērā tie atbilst tam, kāds cilvēks ir. „Laikam būs jāsāk ticēt, ka pēc tā, kāds cilvēkam iedots vārds, lielā mērā veidojas arī viņš pats,” spriež C.Silerovs. „Piemēram, kad sieva izlasīja dēla un meitas vārdu skaidrojumu, tad daudz kas atbilda, lai gan neviens jau netika audzināts pēc tām vārdu īpašībām, kas minētas skaidrojumā.”

Viņš atklāj, ka ar abu bērnu līdzdalību plānots arī atzīmēt vārda dienas svinības. Par svētku svinēšanu ģimenes lokā nekad netiekot aizmirsts. Tāpat arī darba biedri cenšas atcerēties viņu apsveikt, darot to ar īpaši lielu „centību”. Tiesa, pie nevienas iesaukas no darba biedru vai ģimenes puses viņš tā arī neesot ticis – visi saucot viņu vārdā. Vienīgā iesauka, kas C.Silerovam savulaik bijusi, esot dota skolas laikā, kad visi viņu saukuši par „šefu”. „Ne nu es kaut ko tādu darīju, neko, lai man tāda iesauka būtu, bet tagad, jāsaka, kā zinādami,” viņš smejas, norādot saistību uz savu tālāko dzīves ceļu.

Kategorijas

Kategorijas