Jāslēdz skola, jo nav bērnu

2009. gada 7. marts 08:07

4043

Veclaicenes un Annas pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus pārtraukt savu pagastu skolu darbu no šā gada rudens, jo plānotais bērnu skaits ir niecīgs. Pieņemt šādu lēmumu nebija viegli nevienam, tomēr reālā demogrāfiskā situācija spiež to darīt. Daļēji to ietekmē arī jaunais skolu finansēšanas modelis “nauda seko bērnam”.

Veclaicenes pamatskolas direktore Anda Plauma atzīst, ka pēdējos gados skolas kolektīvs ar bažām gaidījuši 1.septembri un ar skumjām šķīrušies pēdējā skolas dienā maijā, jo bažas par skolēnu skaitu bijušas jau sen. Šogad pēc 9.klases izlaiduma skolas durvis paliks ciet un mazo skolēnu rociņas tās 1.septembrī vairs nevērs. Veclaicenes bērni plāno mācīties Jaunlaicenes un Ziemeru pamatskolās.

Nav skolas vecuma bērnu

A.Plaumai un vēl trim skolotājiem Veclaicenes skola ir pirmā un vienīgā darba vieta. Daži pedagogi šeit strādājuši 38 līdz 40 gadus. Kad A.Plauma sāka strādāt, Veclaicenes skolā mācījās Veclaicenes un Jaunlaicenes bērni. Toreiz visi bērni atrada ceļu uz šo skolu, bet tobrīd nebija citu iespēju. Kad pamazām Jaunlaicenes bērnudārzs pārtapa par pamatskolu, jaunlaicenieši sāka mācīties skolā, kas tuvāk dzīvesvietai, un Veclaicenes skolā bērnu palika mazāk. A.Plauma vērtē, ka vēsturiskie apstākļi ir viens no stūrakmeņiem, ko vietējiem cilvēkiem ir grūti saprast – gadu desmitiem skola šeit bija un nu vairs nebūs...

“Arī man pašai ir grūti to pieņemt, bet jāizprot reālo situāciju. Pēdējos gados visi esam daudz darījuši, lai skolu noturētu, bet dzīve ir dzīve un nav mums skolas vecuma bērnu. Demogrāfiskā situācija liecina, ka pēc pieciem gadiem Veclaicenē būs tikai 12 bērni vecumā no 5 līdz 16 gadiem, kam jānāk skolā. Mazās skolas tiek uzskatītas par lielu ģimeni, bet diemžēl arī šai ģimenei ir robežas. Mēs pat pa trim klasēm nevaram nokomplektēt vienu klasi ar 8 bērniem,” atzīst A.Plauma.

Mīnusu vairāk kā plusu

Viņa uzskata, ka plašsaziņas līdzekļos ar zināmu devu ažiotāžas tiek pasniegts fakts, ka likvidēs mazās lauku skolas. “Pieņemt lēmumu likvidēt skolu nav viegli nekur. Mēs rūpīgi izanalizējām visus plusus un mīnusus, pirms sākām domāt par likvidāciju – diemžēl mīnusu rinda bija krietni garāka. Ja viens no nosacījumiem ir nodrošināt skolu tuvāk dzīvesvietai, tad arī tagad mums bērnus uz skolu atved un aizved ar autobusu, jo skola neatrodas pagasta centrā. Plānots, ka ar to pašu autobusu, ar kuru bērnus veda uz Veclaicenes skolu, aizvedīs uz Jaunlaiceni un ceļš būs ilgāks tikai par 7-10 minūtēm. Pagaidām nav zināms, kā transports tiks organizēts bērniem, kuru vecāki izvēlēsies Ziemeru skolu,” stāsta A.Plauma.

Visus šos gadus Veclaicenes skolas ēka ir labi apsaimniekota – ir nomainīti logi, uzlikts jauns jumts.

“Pozitīvais ir tas, ka Veclaicenes skola atrodas skaistā vietā, šeit ir svaigs gaiss un skaista daba, apkārt nav kārdinājumu, piemēram, veikalu, bet vai mūsu sabiedrība māk to novērtēt? Varbūt cilvēkiem nemaz to mieru un klusumu nevajag. Mazais bērnu skaits ļauj mums zināt par katru bērnu vairāk, nekā lielos kolektīvos. Transporta izmaksas bērnu nokļūšanai uz skolu sedz Veclaicenes pašvaldība. Šis ir viens no jautājumiem, kas satrauc bērnu vecākus – ka nebūs naudas, ko regulāri dot bērnam biļetei. Manuprāt, tas ir risināms jautājums, tikai nav zināms, vai pēc novadu izveides to darīs novads vai vietējā pārvalde Veclaicenē. Pozitīvais ir arī tas, ka skolu paši apkurinām ar malku un darām to, kad vajag. Bērni ir nodrošināti ar mācību grāmatām – jāpērk tikai specifiska angļu valodas grāmata, bet tā der diviem gadiem. Skolā ir brīvi pieejami datori, ir lētas pusdienas – 50 santīmu dienā,” klāsta A.Plauma.

Bērniem būs plašākas iespējas

Viņa neslēpj, ka mīnusu skolas pastāvēšanai ir vairāk, nekā plusu, piemēram, apvienotās klases, kurās ir grūtāk strādāt gan pedagogam, gan skolēniem – arī vecāku pārmetumi par to ir saņemti.
Ir skolotāji, kas strādā vairākās skolās, jo Veclaicenē nevar viņiem nodrošināt darba slodzi. Ir lieli saimnieciskie izdevumi skolas uzturēšanai.

“Mēs neesam visu acu priekšā – pagasta centrā. Lielākajai daļai mūsu skolēnu vecākiem nav stabilu ienākumu, tādēļ ir ierobežotas iespējas aizbraukt ar bērniem ekskursijās un iepazīt citas vietas. Nevaram pieteikties visiem attīstības projektiem, jo prasa noteiktu bērnu skaitu vai nodrošināt to ilgtermiņā. Mēs nevaram nokomplektēt deju kolektīvu, sporta komandas, jo trūkst bērnu. Bet līdz ar to kaut kādā ziņā liedzam bērniem izpausties. Tāpēc nevajag uz skolas likvidāciju raudzīties ar nolemtības izjūtu, bet apzināties, ka tās bērniem būs citas iespējas, pieredze. Tāpat kādreiz bērnam būs jāiet pasaulē – ja reiz apstākļi tagad tādi ir, to jāpieņem,” rosina A.Plauma.

Lēmumu pieņem laikus

Viņa norāda, ka pirms lēmuma pieņemšanas par skolas likvidēšanu tika apspriesti dažādi varianti. “Piemēram, ka mūsu skolā varētu būt 7.līdz 9.klase, pārējās – Jaunlaicenē. Bet nebrauks bērni no Jaunlaicenes uz šejieni. Ja ģimenē ir vairāki bērni, vecāki viņus gribēs sūtīt vienā skolā. Diemžēl pašreizējā finansiālā situācija valstī ir tik neskaidra, tādēļ novēlu, lai izdodas tām skolām, kuras paliks. Mēs lēmumu likvidēt skolu pieņēmām laikus, lai tas nav pēkšņi pirms jaunā mācību gada, jo cilvēkus ir jāinformē. Agrāk vai vēlāk mums tāpat būtu jāpieņem šādu lēmumu, jo bērnu pagastā ir tik, cik ir. Arī pagasta iedzīvotāju skaits strauji samazinās,” saka A.Plauma.

Pastāvēja variants taupīt administratīvās izmaksas, veidojot skolu filiāles, tomēr arī tas šajā situācijā nebūtu lietderīgi, jo vēl vairāk sašaurinātu skolotāju darba slodzes. “Agrāk Veclaicenes skolas pedagogi dzīvoja tepat blakus skolai – tagad mēs visi no kaut kurienes atbraucam. Ir izskanējis arguments, kāpēc nevarot kā kādreiz – viens skolotājs strādā ar visiem bērniem. Bet toreiz prasības iegūtajām zināšanām bija pavisam citādākas – mēs dzīvojam 21.gadsimtā,” saka A.Plauma.

Cilvēkam nepatīk pārmaiņas

Ir izskanējis viedoklis – ja slēgs mazās skolas, būs bērni, kuru vecākiem nebūs naudas, lai laistu viņus attālākā skolā. A.Plauma to apšauba un vērtē, ka tā vairāk ir psiholoģiska nostāja, jo jebkuras pārmaiņas cilvēks vispirms pieņem ar noliegumu.

“Ja bērns mājās no vecākiem nemitīgi dzirdēs, ka jaunajā skolā būs slikti, tad ar tādu domu viņš arī ies uz skolu. Bet arī uz Veclaicenes skolu bērnam ir jānāk apģērbtam, paēdušam un ar mācību piederumiem apgādātam,” saka A.Plauma.

Viņa arī pilnībā nepiekrīt viedoklim, ka mazajās pagastu skolās skolēniem ir zemāki mācību sasniegumi. “To var vērtēt dažādi. Lielā klasē starp bērniem ir savstarpēja konkurence, iespēja vienam no otra kaut ko mācīties, ir pēc kā tiekties. Ja bērnu ir maz, viņi dara savā tempā. Mācību sasniegumus ietekmē arī skolotāja profesionalitāte, vecāki,” ir pārliecināta direktore.

Jautāta, vai jaunais modelis “Nauda seko bērnam” ir taisnīgs, A.Plauma norāda – skolotājs, kurš strādā ar 20 bērniem klasē, nekad nesapratīs to, ka skolotājs var strādāt ar četriem bērniem apvienotajā klasē.

Ir idejas nākotnei

Pašvaldības lēmums paredz pārtraukt Veclaicenes skolas darbību ar šā gada 30.jūniju. A.Plauma atzīst, ka pašlaik nav skaidrības, kas notiks ar skolas ēku, bet ir vairākas idejas. “Mums ir iestrādes kopā ar sabiedrisko organizāciju “Veclaicenes avotiņš” un izveidota pieaugušo apmācības telpa. Top arī projekti par pieaugušo mūžizglītību turpmākajiem gadiem ar domu, ka šeit, Alūksnes novadā, varētu izglītoties ne tikai veclaicenieši, bet arī citi interesenti,” viņa saka.

Veclaicenieši sazinās arī ar Annas pamatskolas kolektīvu, lai dalītu savu bēdu uz pusēm. “Viņu pluss ir mazie bērni, kas ļauj saglabāt bērnudārza grupiņu skolas telpās – viņiem nākotne ir cerīgāka. Savukārt nākamnedēļ mūsu skolas bērni, pedagogi un vecāki dosies draudzīgā iepazīšanās braucienā uz Jaunlaicenes skolu. Varēs apskatīt telpas, tikties ar pedagogiem. Vēlāk šāds brauciens būs arī uz Ziemeru pamatskolu,” saka A.Plauma.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jāslēdz skola, jo nav bērnu

Kategorijas