Jūrascūciņas ir paši maigākie mājdzīvnieki

2009. gada 28. februāris 10:42

2241

Alūksnietei Ilgai Zemītei visi dzīvnieki ir mīļi. Viņas pagalmā regulāri atlido vārna Klāra, redzama kuplaste vāverīte, bet vasarā zem šķūņa mitinās ežu saime. Ar visiem Ilga saprotas un pacienā ciemiņus. Istabā būrīšos dzīvo jūrascūciņas – maigākie mājdzīvnieki.

“Kad mazdēlam Sandim palika astoņi gadi, viņam uzdāvināja jūrascūciņu Fredi. Janvārī Fredim palika četri gadi. Jūlijā tikpat daudz gadu būs viņa meitiņai Peciņai. Katram dzīvniekam, protams, ir savs raksturs. Peciņa ir mierīga un mīlīga, bet Fredis ir jancīgs. Katrs ir jāizprot, un tad ņemties ar viņiem ir tīrā bauda,” stāsta Ilga.

Tiesa, jūrascūciņām nav vajadzīga īpaša uzmanība. Rītos un vakaros tās vēlas izskrieties. Fredis, dodoties apgaitā pa māju, ieēd nedaudz kaķa barību. Pēc tās viņš slienas pat divās kājās kā suns. Tad izvingrina kājas uz paklāja un dodas pēc piena. Meitiņa Peciņa to dzer solīdi, kā jau dāma. Turpretim Fredis spēj izdzert pat pusglāzi piena. Galvenā barotāja, protams, ir Ilga. “Kad pārnāku mājās, tad būros sākas īsts tracis, tiek sūtītas īsziņas – skan spiedzieni – lai saprotu, ka jādod Ķīnas kāpostu lapiņas un cita barība,” saka I.Zemīte. Tagad viņa par jūrascūciņām ir uzzinājusi visu, lai tās ne tikai saprastu un sarunātos, bet arī vajadzības gadījumā varētu tām palīdzēt. Diemžēl Elizabete, Peciņas mamma, mira dzemdībās. Tās bija vēlu, kad Elizabetei bija jau trīs gadi, jo izvēlīgā dāma bija izbrāķējusi vairākus kavalierus. Tomēr Fredis ar savu neatlaidību panāca, ka tika pieņemts. “Ja būtu agrāk to zinājusi, aicinātu veterinārārstu, lai palīdz Elizabetei. Viņai bija četri bērni. Pirmais piedzima nedzīvs, tad bija Peciņa un vēl viena meitene, bet pēdējo viņa nespēja, acīmredzot tas bija šķērsguļā,” secina Ilga. Viņai nācās ar pipeti dot mazajām govs pienu, jo māmiņas Elizabetes vairs nebija. Nācās celties ik pēc divām stundām un barot. Jūrascūciņas savus bērnus baro tikai trīs dienas, bet to laikā veidojas imūnā sistēma. Peciņai tās nav, tāpēc ir ļoti jāuzmanās, lai neslimotu.

Katru mēnesi jūrascūciņām ir jākniebj nagi. Šī procedūra tām nepatīk. “Kad Peciņa izstāsta, kas draud arī Fredim, tad viņu ir grūti notvert. Ausis aizkrīt no viņu spiedzieniem, kas nozīmē palīgā saucienus. Turpretim murrāšana liecina par aicinājumu samīļot,” atklāj I.Zemīte. Vasarā viņa iznes jūarscūciņas zālītē. Zem būra tā tiek noēsta tā, it kā būtu nopļauta. Ilga secina, ka šie dzīvnieciņi ir salīgi, lai gan kažoks ir diezgan biezs. Kad pēkšņā lietusgāzē tās izmirka, vajadzēja žāvēt ar fēnu. Interesanti, ka abas jūrascūciņas labprāt ļāvās siltā gaisa plūsmai. I.Zemīte uzsver, ka rūpes par dzīvniekiem ir liela atbildība. Mazdēls Sandis tās uzņemas labprāt. Viņš tīra būrus jūrascūciņām un baro tās. Dažkārt rītos abas tiek Sanda gultā, kur paslēpjas zem segas.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jūrascūciņas ir paši maigākie mājdzīvnieki

Kategorijas