Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dolārs atradis savas mājas

Mārīte Dzene

2009. gada 27. februāris 10:41

596

Tagad atradenim Dolāram ir jauki saimnieki – Velta un Staņislavs Vīgupi, kā arī savas mājas Kolberģī. Tās suņuks ir paspējis iemīļot. Apmierināti ir arī saimnieki, jo Dolārs ir piemīlīgs un paklausīgs.

“Kad aizbraucām pēc kucēna uz Alūksni, Signe – meitene, kas viņu sākumā pieņēma, ar suņuku bija ārā. Dolārs mazliet uzrēja mums, bet pēc tam bija draudzīgs. Tiesa, braucot mašīnā, trīcēja un drebēja, tāpēc apsēdos blakus. Mūsu mājās iejutās ātri, nu jau būs pagājis mēnesis, kopš viņš ir te,” stāsta Velta.

Parasti Dolārs visu dienu ir ārā pagalmā. Vēro apkārtni, kaimiņu suni, kaķi... Kad vakarpusē ienāk iekšā, tad ir tā noguris, ka vairs negrib neko citu kā gulēt. Vislabākā vieta Dolāram šķiet uz grīdas noklāta aitāda, kas nolikta pie saimnieka kājām. “Kad pirms nakts miera vēl aicinu suņuku iziet laukā, tad tas ir samiegojies kā mazs bērns. Pa nakti Dolārs guļ virtuvē. Gultā gan neļaujam lēkt,” skaidro Staņislavs.

Protams, suņuks dara arī blēņas. Taču saimnieki zina, kā tikt galā. Iedod lielāku kaulu, lai nebūtu jāgrauž apavi. Velta atzīst, ka suns ar kaķi nevar spēlēties, jo var tam nodarīt pāri. Nu jau abi ir sapratušies. Pareizāk gan būtu teikt, ka kaķene ir ierādījusi Dolāram tā vietu. Tiesa, suņukam patiktu to trenkāt, taču nākas nobremzēt, kad tā uzmet kūkumu un nošņācas. Dolārs nav pieradis ēst suņu barību, tāpēc tam jāvāra putras ar gaļu. “Interesanti, ka kaķu sauso barību Dolārs ēd, bet kucēniem paredzēto ne. Taču to nevar atļaut, jo tad rodas alerģija, kā arī ādas ekzēma,” norāda Staņislavs.

Saimnieki secina, ka Dolārs ir diezgan gudrs. Protams, suns vēl ir jāmāca, vairākkārt atkārtojot pavēles. Vīgupi uzsver, ka svarīgākais ir, lai suns būtu draugs. Vai tas būs arī labs mājas sargs, to varēs secināt vēlāk. Katrā ziņā viņi nevēlas, lai Dolārs būtu nikns pret svešiniekiem.

“Mums suns ir bijis vienmēr. Iepriekšējais – Reksis – bija kļuvis vecs un decembrī nomira. Bijām nolēmuši līdz pavasarim citu nemeklēt, taču avīzē izlasītais stāsts par Dolāru mainīja domas,” saka Velta. Staņislavs piebilst, ka arī Reksis tika paņemts tāpēc, ka tam nebija savu māju un saimnieka. Suns bija pieklīdis Gulbenes rajona Stāmerienas autoservisā pēc gadu mijas raķešu šaušanas. Acīmredzot suns nobijies no blīkšķiem un aizskrējis no mājas. “Servisa sargsuņi Reksi nepieņēma, tāpēc tas bija ļoti izbadējies. Kad suns pienāca pie manis, varēju somā atrast tikai vienu konfekti. Ar to pietika, lai Reksis vairs neatstātos. Nekas cits neatlika kā vest līdzi,” atceras V.Vīgupa. Iespējams, ka tas ir liktenis – pamestie suņi atrod labus saimniekus.


Kategorijas