Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Viens vārds, divas vārdadienas

Mārīte Dzene

2009. gada 20. februāris 09:28

912

Alūksniete Eleonora Ilsjāne vārdu mantojusi no vecmāmiņas. Acīmredzot vecāki vēlējušies, lai meita būtu tā turpinātāja. „Agrāk lika garus vārdus. Mūsu ģimenē visiem tādi ir,” atzīst E.Ilsjāne. Tiesa, viņu vairāk sauc saīsināti par Noru. Mājās, skolā, darbā... Turklāt nereti viņu sveic arī vārdadienā, ko svin Noras.

„Tā man vārdadiena ir divas reizes. Ir gadījies pat tā, ka man jautā, kāpēc parakstos E.Ilsjāne, ja vārds ir Nora. Tomēr man labāk patīk pilns vārds – Eleonora, tas skan cēlāk. Maz, bet ir arī tādi cilvēki, kas mani vienmēr sauc pilnā vārdā,” stāsta sieviete.

Eleonora dzimusi Gulbenē, bet kopš 16 gadu vecuma dzīvo Alūksnē. Pirmā darbavieta bija pastā. Ieguvusi prečzines specialitāti, strādāja veikalā. Bet nu jau 26 gadus viņas darbavieta ir Izglītības pārvalde. „Mainījušies ir iestādes nosaukumi un arī mani amati. Sākumā strādāju sagādes grupā, kas apgādāja skolas ar precēm. Tad sadalei palika tikai mācību grāmatas.   Pēc tam biju sekretāre, kārtoju arhīvu. Tagad esmu lietvedības sekretāre un manā pārziņā ir arī datu bāze „Valsts izglītības informācijas sistēma”. Tas nozīmē, ka arvien ir nācies apgūt kaut ko jaunu. Man tas labi padodas, un ar visu tieku galā,” secina Eleonora.

Starp vaļaspriekiem ir ogošana un sēņošana, kā arī puķu audzēšana. Malienas pagastā ģimenei ir lauku māja, kur ir iekopts dārzs. „Man ir dažādas sīpolpuķes, bet vismīļākās ir miķelīši un mārtiņrozes. Tās man ir dažādu šķirņu, daudz, nezinu pat, cik,” atklāj Eleonora. Viņai patīk vērot, kā mārtiņrozes raisa arvien jaunus ziedus un izzied līdz pēdējam. “Mūsu rudens ir tāds garš, tāpēc tās izzied pamazām, reizēm ziedi ir līdz pat sniegam. Vasarā ir daudz puķu, bet rudenī ir prieks par šīm,” atklāj Eleonora..

Rudens ir viņas gadalaiks. Tad var doties sēņot un pēc tam tās konservēt, marinēt un citādi sagatavot. „Mums ir daudz radu, tāpēc arī ciemiņu netrūkst. Vīra radi ar ģimenēm brauc no Rīgas. Mēs ar māsu dzīvojam tuvu un bieži tiekamies, jo viena bez otras nevaram. Man patīk pašai gatavot cienastu ciemiņiem, nevis pirkt gatavu,” atzīst Eleonora. Tiek svinētas arī vārdadienas. Tagad, protams, ir grūtāk, tomēr tuvākie radi cenšas laiku pa laikam sanākt kopā. Ja ne citādi, tad vismaz ģimenes lokā svētku galds tiek klāts. „Jaukākā dāvana, protams, ir pirmās pavasara puķes - narcises un tulpes. Tās mani priecē,” saka Eleonora.

Kategorijas