Gribu “ragu”

2009. gada 20. februāris 08:45

484

Vīrietis, kas par sievu izvēlējies aktīvisti, agri vai vēlu dabūs vīlēt sev ragus. Tas ir kā likums! To saku no savas pieredzes. Enerģisku, apsviedīgu un seksīgu sievu nedrīkst atstāt nepieskatītu ne mirkli, citādi viņa nespēj savaldīt savu hiperaktivitāti. Pat man pielaulātā pensionāre mēdz man sarūpēt “ragu”. Viņa vienā dienā dabū gatavu to, ko cita gada laikā nespētu.

Mana sieva darbojas pensionāru padomē. Es, protams, priecīgs, ka viņa savu enerģiju virza sabiedriskā gultnē, nevis tikai no rīta līdz vakaram izsaka man sadzīviska un intīma rakstura pārmetumus.

Viendien šī no sapulces pārnāca ar spožu domu. Šai vajagot mājās internetu un digitālo televīziju. Zinādams, ka viņa, kad iesvilstas, nav valdāma, piekritu. Paņēmām visu uz kredīta. Domāju – tikšu pie digitālā hokeja. Nekā! Lai arī mana cienītā nekad iepriekš nebija klabinājusi datora taustiņus, viņa ātri to iemācījās un sērfoja portālos kā īsta hakere. Kad ieraudzīju viņas profilu vienā no mājas lapām, biju mēms. Neticēju savām acīm. Nevis mana pensionāre, bet Siksta Madonna raudzījās no ekrāna man tieši acīs tik uzmācīgi, ka ne atrauties! Nosmējos ūsā, bet biju priecīgs. Domāju – tagad sieva vairāk dzīvos mājās, mazāk skries uz tām sapulcēm. Patiešām pāris dienas viņa ne ēda, ne dzēra, ne gulēja! Mana sieva pilnībā atdevās internetam. Taču trešajā dienā viņai apnika. Griboties iziet sabiedrībā. Tā šī teica. Uzcirtās.

Palaidu es savu Madonnu uz pensionāru kori, šī piekodināja, lai vakarā aizeju pretī uz kultūras namu, citādi šai slidenā laikā bail vienai mājās nākt. Es - kārtīgs vecis. Gāju arī pretī. Stāvēju pie durvīm, bet šī kā nenāca, tā nenāca laukā. Gribēju iet iekšā pats, bet – durvis slēgtas. Tātad mēģinājums sen beidzies? Izmisis sāku ķemmēt miesta centru, domādams, ka varbūt ceļā izmainījāmies. Sirdī iedūra doma - šī uz ielas aplaupīta un piekauta vai vienkārši pakritusi un nevar piecelties. Stresā pavadīju aptuveni pusstundu, līdz atradu sievu mierīgi sēžam parkā uz soliņa blakus kaut kādam vecim. Abi omulīgi pļāpāja. Mīnus 15 grādu aukstumā! Bāc!

I ko man bija darīt? Skriet klāt, skaidroties, kas tas par koristu ar viņu divatā tusē? Biju vienkārši mēms, kad redzēju sievu un viņas čomu pieceļamies no tā soliņa un ejam tieši man pretim pa vāji izgaismotu, slidenu parka taciņu. Vajadzēja pagriezties un iet projām, bet es nespēju. Stāvēju kā sālsstabs viņiem ceļā, bet šie pagāja man garām kā tukšai vietai. It kā es būtu neredzams...

No bēdām devos uz kafūzi un nolēmu noēst un nodzert visu savu pensiju, lai nekas no tās nebūtu sievai jāatdod. Pasūtīju “ragu”, bet man vietā piedāvāja bifšteku ar olām. Ziniet, ja nevaru par savu naudu nopirkt, ko vēlos, es nepērku nemaz. Aizgāju projām neēdis ar visu savu pensiju kabatā.

Mājās pārnācu vēlu un nosalis. Sieva mani sagaidīja smaidīga. Neteicu neko. Tikai tagad lauzu galvu, vai šķirties. Tikai... man liekas, ka jānogaida, lai krīze beidzas. Tāpat mums vēl kopīgi kredīti jānomaksā. Arī rēķinus nokārtot divatā ir vieglāk. Un vispār... pierasts. Pavisam rāms kļuvu, kad sieva man pasniedza karstu “ragu”... Garšīgi!

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gribu “ragu”

Kategorijas