Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Valentīns ir romantiķis

Līga Vīksna

2009. gada 14. februāris 08:46

551

Māriņkalnietis Valentīns Matulis ir pagodināts, ka savu vārdadienu var svinēt 14.februārī – visu mīlētāju dienā. “Cenšos būt šī vārda cienīgs – pret ģimeni, draugiem izturos ar mīlestību un visiem cilvēkiem vēlu labestību. Esmu pārliecināts – vēlot otram labu, cilvēks labu saņem arī pretī,” viņš saka.

V.Matulis atzīst Valentīna dienas svinēšanu, jo uzskata, ka mūsdienu saspringtajā ikdienā labestības brīžu un izpausmju vienam pret otru nekad nav par daudz. “Ikdienā vienam pret otru būtu jābūt mīļākiem, labākiem – tad arī visas nedienas būs vieglāk atrisināt. Skaldot kā ar cirvi neko nevar panākt,” uzskata māriņkalnietis.

Viņš neslēpj, ka arī pats ir romantiķis – prot pasapņot pie dabas krūts, aizrauties ar mūziku un klausīties mīlas dziesmas. “Mīlestībai cilvēka dzīvē jābūt galvenajā vietā, jo “bez mīlestības viss ir mazs”. Dzīvot bez mīlestības un saticības nedrīkst,” ir pārliecināts Valentīns.

Savs vārds patīk

Valentīns atzīst, ka pašam savs vārds patīk. “Esmu dzimis Latgales pusē – tur šis vārds ir diezgan populārs. Sev tuvākajā apkārtnē zinu dažus Valentīnus. Draugi un radi mani mīļi dēvē par Vaļuku, mamma saīsina vārdu un sauc par Vali,” saka V.Matulis.

Jautāts, kāds ir Valentīns, V.Matulis atzīst, ka vienmēr centies būt labestīgs un labi saprasties ar līdzcilvēkiem. “Dzīvē darbs visu laiku bijis saistīts ar cilvēkiem un vadošos amatos. 25 gadus nostrādāju par agronomu, lielākoties kolhozā “Straume”, esmu strādājis arī lauksaimniecības pārvaldē Alūksnē. Pēdējos gados ierīkoju robežas valsts mežos,” stāsta V.Matulis.

Lepojas ar ābeļdārzu

Gunnars Treimanis raksturo, ka starp Valentīniem ir labi dabas pētnieki – tam piekrīt arī V.Matulis.

“Bērnībā kopā ar mammu gājām ogot. Skolas gados naudu apģērba iegādei nopelnīju pats ogojot. Brūklenes lasījām maisiem, arī dzērvenēs gājām. Tagad patīk sakopt dabu, sēņot, pie mājas ir ierīkoti dīķi – pavairojam zivis, pats varu pamakšķerēt. Ar sieviņu piemājas palīgsaimniecībā audzējam dārzeņus, dekoratīvos krūmus – meita palīdz kā konsultante, jo ir speciāliste šajā jomā. Stādus dāvājam draugiem, paziņām. Vairāk nekā hektāra platībā esam iestādījuši upeņu krūmus – draugi un radi mūsu ogu dārzā vienmēr laipni gaidīti pacienāties,” atzīst V.Matulis. Māriņkalniešus vēl tagad priecē V.Matuļa savulaik stādītais ābeļdārzs starp skolu un pagastmāju.

Ir sabiedrisks

“Palīdz meitas, sieviņa vienmēr ir čakla bijusi un saturējusi ģimeni – par to varu tikai priecāties. Pēc Lauksaimniecības akadēmijas absolvēšanas norīkoja strādāt Balvu rajonā, kopā ar draugiem biju iecerējis sākt strādāt Alūksnes rajonā, bet priekšnieki negribēja laist. Toreiz piemeloju, ka sakarā ar precībām tomēr vajag mainīt darbu, lai gan šajā pusē nevienu nepazinu. Bet pēc gada varēju jau pateikt, ka par precībām neesmu melojis – iepazināmies ar sieviņu un apprecējāmies,” atceras V.Matulis.

Viņš vienmēr bijis muzikāls cilvēks, savulaik spēlējis estrādes ansamblī, pūtēju orķestrī. “Būt sabiedrībā man patīk. Māriņkalna tautas namu remontēja, tad pasākumu nebija – nu tas ir atvērts un cerams, ka būs atkal dažādi kultūras pasākumi,” saka V.Matulis.

Kategorijas