„Nauda sekos skolēnam”

2009. gada 11. februāris 08:43

761

Naudu saņems novads, nevis skola

No septembra Latvijas izglītības sistēmā ieviesīs jaunu finansēšanas modeli “nauda seko bērnam”. Turpmāk valsts finansējumu pedagogu algām piešķirs proporcionāli skolēnu skaitam, nevis aprēķinās pēc tarifikācijas, kad atbilstoši skolēnu skaitam nosaka pedagogu darba likmju skaitu.

Alūksnes rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča norāda, ka pašlaik rajonā notiek sarunas ar skolu direktoriem, pašvaldību vadītājiem un skolu kolektīvu arodbiedrības pārstāvjiem par jauno modeli. Sarunas turpināsies līdz 1.martam, kad jābūt sagatavotam ziņojumam Izglītības un zinātnes ministrijai.

“”Nauda seko bērnam” paredz, ka valsts piešķirtais finansējums seko skolēnam līdzi uz novadu. Ir aprēķināts, ka viena pedagoga darba likme novados būtu optimāla uz 5,8 skolēniem,” saka G.Kupča.

Aprēķinos vērā ņem vairākus kritērijus: iedzīvotāju blīvumu teritorijā – jo mazāks izglītības vecuma iedzīvotāju blīvums teritorijā un lielāks attālums starp skolām, jo lielāks koeficients. Izglītības pakāpi – izglītības programmu īstenošanai nepieciešamais pedagogu darba stundu skaits nedēļā ir atšķirīgs sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā, kā arī īstenojamās izglītības programmas specifiku.

2007.gadā Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds sagatavoja informatīvo ziņojumu – Latvijā finansējums izglītībai tiekot izlietots neefektīvi. Latvijā uz vienu pedagoga likmi ir vidēji 6,3 skolēni, Alūksnes rajonā – 5,1, Eiropā – 11 līdz 14 skolēni. Tika izstrādāti priekšlikumi izglītības iestāžu tīkla attīstībai, 2008.gada oktobra beigās visas Izglītības pārvaldes un skolas varēja sākt iepazīties ar šo ziņojumu un uzsākt jaunā finansēšanas modeļa virtuālu modelēšanu.

Skolēnu skaits samazinās

“Skolu tīkla virtuālai modelēšanai paziņotais darba samaksas fonds gadam Alūksnes rajonam ir pietiekošs, lai novadā nenotiktu masveida skolu slēgšana – ar nosacījumu, ja veiks pārmaiņas efektīvākas skolas pārvaldīšanā un darba organizēšanā. Naudu piešķirs uz novadu, nevis konkrētu skolu. Lielākā novadā ir lielākas iespējas variēt ar iedalīto darba samaksas fondu, tādējādi saglabājot arī mazās lauku skolas,” uzsver G.Kupča.

Viņa norāda, ka šajā mācību gadā Alūksnes rajona skolēni var apgūt izglītību 24 skolās. Piecās skolās audzēkņu skaits ir līdz 50, astoņās – no 51 līdz 100 audzēkņiem, 11 skolās – vairāk nekā 100 audzēkņu. Diemžēl kopējais skolēnu skaits turpina samazināties.

Pašvaldības iegulda naudu skolās

“Domājot par izmaiņām, īpaši akcentē pamatizglītības apguves saglabāšanu iespējami tuvu dzīvesvietai un izglītības kvalitāti. Pēdējos gados pašvaldības ir ieguldījušas ievērojamus līdzekļus skolu infrastruktūras sakārtošanā. Liela vērība veltīta skolēnu nokļūšanai skolā. Laikā, kad aktualizējas skolēnu drošības jautājumi, būtu nepiedodami, ja šī funkcionējošā sistēma tiktu izjaukta,” saka G.Kupča.

Viņa uzsver, ka Alūksnes rajonā līdz šim pieņemtie pašvaldību lēmumi par izglītību bijuši ar mērķi saglabāt un nostiprināt savu skolu. “Tāpēc šobrīd tiek spriest uzmanīgi, apsverot dažādas iespējas, lai izvairītos no pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas. Nepiekrītu apgalvojumam, ka mazajās lauku skolās mācību sasniegumi ir zemāki, nekā lielajās skolās,” saka G.Kupča.

Ir daudz mazo skolu

Viens no apspriestajiem variantiem pieļauj skolu apvienošanu, veidojot filiāles. Tas ļautu samazināt administrācijas izdevumus. “Tā kā mūsu rajonā ir daudz mazo skolu, šie izdevumi veido vairāk nekā 15 procentus no kopējā algu fonda – pat līdz 27 procentiem. Tāpēc – lai saglabātu mazās skolas, viena no iespējām ir pārskatīt administrācijas amata vienības,” stāsta G.Kupča.

Otrs variants ir saistīts ar skolēnu piepildījumu klasē. Šobrīd to nosaka Ministru Kabineta noteikumi, nākotnē varētu noteikt tikai maksimālo skaitu klasē. Tādējādi novads varēs lemt par skolēnu skaitu klasē sava iedalītā finansējuma ietvaros.

“Alūksnes rajonā aprēķinos tika ņemts vērā, ka klasē ir ne mazāk kā astoņi skolēni. To vēl samazinot, ir neiespējami iekļauties iedalītajā finansējumā. Ja skolā mācās mazāk par 25 bērniem, ir neiespējami veidot pat apvienoto klašu komplektus. Tas ļoti aktuāli ir divām mūsu skolām,” saka G.Kupča.

Bažas par 2010.gadu

Valsts ir pateikusi pašvaldībām, ko tā var atļauties, un pašvaldībām jāizlemj, ko tās uzskata par prioritāti. “Skolu direktoru seminārā vienojāmies, ka līdz mācību gada beigām izstrādāsim priekšlikumus valsts finansējuma sadalīšanai, nosakot galvenos principus sadalei novadā un paredzot lielāku brīvību skolas direktoram pašam lemt par līdzekļu efektīvāku izmantošanu,” saka G.Kupča.

„Bažas rada 2010.gads – vai pietiks finansējuma skolu uzturēšanai, vai jaunie novadi būs ieinteresēti uzturēt salīdzinoši dārgākās mazās lauku skolas? Ceru, ka novadu vadībā būs profesionāli un atbildīgi cilvēki, kas izglītību nemērīs tikai finansiālā izdevīgumā,” atzīst G.Kupča.

Skolu nākotni vēl lems

Pie skaitliski mazajām skolām pieder arī Annas un Veclaicenes pamatskolas. Annas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Fomins atzīst, ka neviens finansēšanas modelis nevar mainīt zemo dzimstības līmeni. “Bērnu vienkārši nav – to neglābs arī novads. Grūti pateikt, kurš no tā vinnēs – lielās vai mazās skolas. Pašlaik Annas pamatskolā ir ap 28 bērniem, 1.klases nav un nebūs arī septembrī. Par skolas nākotni pagastā gaidāmas nopietnas sarunas, bet alternatīvas meklēsim,” viņš saka.

Veclaicenes pagasta padomes priekšsēdētāja Silvija Rēdele norāda, ka pagasta skolā mācās 34 bērni, bet nākamgad to būs mazāk. “Mazām skolām jaunais modelis paredz bēdīgu nākotni. Mūsu skola ir sakārtota – ir nomainīti logi, jumts, ieguldīti gan projektu līdzekļi, gan novadu nauda,” viņa saka.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

„Nauda sekos skolēnam”

Kategorijas