Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bagātīgi apveltīta ar enerģiju

Mārīte Dzene

2009. gada 6. februāris 12:24

660

Alūksnē Dailu Vlasovu pazīst daudzi ne vien tāpēc, ka viņa jau ilgus gadus ir šīs pilsētas iedzīvotāja. Nelielā auguma sievieti nevar nepamanīt viņas enerģiskā un aktīvā runasveida dēļ, turklāt Daila prot atrast kontaktu ar jebkuru cilvēku. Mūsu laikraksta birojā viņa iegriežas bieži, lai parunātos – uzzinātu un pastāstītu jaunumus.

„Es neesmu Daila, bet Dailīte,” par savu vārdu saka D.Vlasova. Jā, tā daudzi viņu mīļi sauc vārda pamazināmā formā. Kāpēc vecāki izvēlējušies tādu vārdu, sieviete nezina. Tomēr domā, ka tas izvēlēts tādēļ, ka vārds skan maigi, turklāt rodas asociācijas ar daili un daiļumu. Daila joko, ka tāda nav nevienam citam pasaulē. Lai gan viņa nav sastapusi nevienu vārdamāsu, tomēr Latvijā ir 470 Dailas. G.Treimaņa vārda skaidrojums apstiprina, ka “apburoša pacilātība un šarms veido Dailas tēlu”. Viņa atdod otram visu, tāpēc Dailai nekad nav smagi ap sirdi.

Mazs cinītis gāž lielu vezumu

„Kāda nu esmu, tāda esmu,” saka Daila, necenšoties atklāt savu būtību. Dzīve sievieti nav lutinājusi, tāpēc viņas optimisms ir apbrīnojams. 1949.gada 25.martā meiteni, kura mācījās 4.klasē, kopā ar ģimeni izveda uz Sibīriju. Tur, Tomskas apgabala Parabeļas rajonā, viņu biežāk sauca par Dašu. „Vajadzēja strādāt mežā. Cirtām zarus baļķiem. Sniegs dziļš, bet es – maza. Tomēr esmu otra vecākā māsa no mums, septiņiem bērniem, tāpēc vajadzēja strādāt gan cūku, gan govju fermā, gan plostiem baļķus pludināt, gan siena pļavā. Mazākie bērni gāja skolā, bet es nevarēju – vajadzēja pelnīt maizei, jo māte viena to nevarētu,” stāsta D.Vlasova. Viņa atzīst, ka bija diezgan agresīva – visur bija klāt un pat turēja līdzi vīriem. „Spara pietiek vēl tagad. Mana māte arī tāda bija,” saka Daila. Pēc atgriešanās no izsūtījuma D.Vlasova strādājusi gan fermā, gan maizes veikalā, gan citur. “Visi darbi ir darīti,” secina Daila. Tomēr liela pensija nav nopelnīta.

Spēj saskatīt vairāk nekā citi

Šogad apritēs 60 gadi kopš izsūtīšanas. Vai valdība atcerēsies politiski represētos? Daila saņem pensiju, nomaksā rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, un, cik naudas palicis, ar to iztiek. Turklāt nesūrojas. „Ja mācēsi dzīvot, tad iztiksi,” viņa ir pārliecināta. Tiesa, agrāk varēja izcept bulciņas un cepumus, lai pacienātu ciemiņus, bet tagad no tā jāatsakās. Gāzes kubikmetrs maksā dārgāk, turklāt cepšanai cepeškrāsnī gāzi patērē vairāk. Patīk adīt, lasīt, taču vāja redze ierobežo. „Divas reizes dienā jāpilina zāles acīs. Dzeru melleņu, arī mežrozīšu tēju, jo redze ir jāuztur,” saka Daila Viņa secinājusi, ka par spīti sliktai redzei spēj saskatīt vairāk nekā citi, jo labāk sajūt cilvēku attieksmi. „Tādas spējas! Esmu arī novērojusi, ka nereti piepildās tas, ko domāju,” atzīst Daila. Viņa spriež, ka izdzīvos arī tagad, jo ir pārciestas daudz lielākas grūtības.

Kategorijas